Atzīmējot orientēšanās kluba “Meridiāns” 40 gadu jubileju, Cēsīs aizvadītas jauktās nakts orientēšanās stafetes. Jaukā piektdienas vakarā Pils parkā, kur notika starts, finišs un stafešu maiņa, pulcējās vairāk nekā pusotrs simts orientieristu un atbalstītāju. Ieradās arī sportisti no Igaunijas. Uz starta stājās 40 komandas. Ja pirmo etapu starts vēl bija puskrēslā, tomēr jau itin drīz orientieristiem nācās ieslēgt galvas lukturus, lai saskatītu karti, kā arī ceļu un kontrolpunktus. Skatītāji Pirtupītes plašumos uzskatāmi varēja redzēt, kur pārvietojas sportisti.
Komandā startēja trīs dalībnieki. Ja ātrākās komandas distanci veica mazliet ilgāk nekā divās stundas, dažām komandām uzdevums prasīja pat četras stundas. Jāņem vērā, ka nakts orientēšanās prasa labākas iemaņas.
Sacensību rīkotājs Juris Knēts pasākumu atzina par veiksmīgum, jo bija gan pietiekami daudz dalībnieku, gan teicami laika apstākļi: “Ierīkot distanci jau nav grūti, tas tāpat tiek darīts dienā, grūtāk dalībniekiem, kuriem punkti jāatrod naktī. Dalībnieku vidū gadījās arī mazāk pieredzējuši orientieristi, tiem nakts sacensībās gāja jautri. Bet mums nebija uzstādījums, ka jāsasniedz augsti rezultāti, šis bija pasākums priekam, un ceru, ka dalībnieki varēja izbaudīt sacensību gaisotni.”
Pirmo etapu ātrāk par sāncenšiem veica Uvis Soika no kluba “Ozons”. Viņš atzina, ka, iespējams, šoreiz nedaudz paveicies: “Noderēja pieredze, sapratu, ka svarīgi
sākumā nesteigties, paskatīties, izpētīt un pareizi paņemt kontrolpunktu. Trase bija grūta, daudz gravu, tās vēl dubļainas, ceļā arī nātres, dažādas drazas, ieskrēju dzeloņdrātīs, jo tumsā redzamība
apgrūtināta un pārsteigumu pietiek.”
Sportists atzina, ka startēt pirmajā etapā esot psiholoģiski vieglāk: “Esi savu noskrējis
un
miers, atliek vien gaidīt komandas biedrus. Visgrūtāk ir pēdējam, jo tad ir liela atbildība, jāuzrāda iespējami labāks rezultāts, lai neiegāztu komandu.”
Orientieristi startēja Pils parkā, un tad pāri Pirstsupītes graviņai devās meklēt punktus “Siļķu” mežos. Matiass Jansons, „Siļķu” mājas saimnieks, kurš skrēja pa pazīstamu apkaimi, atzina, ka pilnībā izmantot priekšrocības traucēja tehniskas problēmas, proti, radās sarežģījumi ar galvas lukturi, kas nedeva vajadzīgo apgaismojumu, tādējādi apgrūtinot kartes lasīšanu: “Es arī nakts orientēšanos nepraktizēju, tāpēc viegli negāja.”
Grupā MIX21 uzvarēja komanda “Mums patīk tumšas šķērsieliņas team”, distanci veicot divās stundās un četrās minūtēs. Komandā startēja: Edgars Laķis, Kristīne Kokina un Jānis Tamužs. Par nepilnu minūti atpalika “Control freaks team” – Edgars Bričonoks, Dace Buža un Andris Kivlenieks. Trešajā vietā “ZIB team”, kurā startēja Marģers Kietis, Inga Priedīte un Mārtiņš Līsmanis.
Grupā MIXV grupā pārliecinoši uzvarēja “Auseklis IK team” – Valdis Lepiksons, Jana Lepiksone, Alvis Lepiksons. Otrajā vietā “Ozons team” – Uvis Soika, Inga Grende, Kaspars Kojalovičs, bet trešajā – “Saulrīti team”, kurā startēja Arnis Šūlmeisters, Iveta Zāģere un Dagnis Kaņepe.
MIXJ grupā tikai viena komanda “Meridiāna zibšņi team” – Mārtiņš Šķesteris, Agnese Kārkliņa un Kārlis Kaminskis.
Šī sezona “Meridiānam” aizrit jubilejas gaisotnē. Šis bija sportiskais veltījums jubilejas gadā, bet sezonas noslēgumā plānots svinīgs pasākums ar orientieristu godināšanu un citām aktivitātēm.
Sacensību seriāla “Meridiāns” pirmsākumi meklējami tālajā 1972. gadā, kad 25.maijā mežā pie Raiskuma kroga devās 66 skrējēji. Sacensību idejas autors, galvenais organizators un tiesnesis bija Andrejs Kalvāns, kurš par orientēšanos bija uzzinājis, mācoties Rīgas Politehniskā institūtā. Pirmos divus gadus viņš pats bija gan distanču priekšnieks, gan sekretārs un galvenais tiesnesis. Arī kartes pavairoja pats. Neskaitāmas naktis viņš pavadīja fotolaboratorijā. Karti viņš pārzīmēja, lai varētu nofotografēt un pavairot. Darbs bija pa pusei legāls, jo Padomju Savienībā karte bija slepens militārs dokuments. Lai izvietotu distanci un novadītu sacensības, Andrejs aizbrauca uz vajadzīgo vietu ar satiksmes autobusu . Viss vajadzīgais – kontrolpunkti, kontrolkartiņas, kartes, informācijas materiāli – bija aiznesams ar vienu reizi. Pamazām radās palīgi, kas uzņēmās atsevišķu kārtu organizēšanu.
No 1976. gada kartēm varam redzēt, ka “Meridiāns” jau ieguvis savu simbolu. Tā autore ir Ināra Ģipsle, kas šajā laikā bija viena no stiprākajām Latvijas orientieristēm. Savukārt „Meridiāna” simbolu
Murmulītis izdomāja Jānis Krūze.
1981. gada “Meridiāns” iezīmējas ar revolūciju rezultātu apkopošanā. Orientierists Gatis Skrastiņš (Latvijas spēcīgākās orientieristes Aijas Skrastiņas tēvs), kurš strādāja informācijas un skaitļošanas centrā, rezultātus apkopoja ar skaitļojamās tehnikas palīdzību.
Ja līdz 1988. gadam katrai kārtai bija savs galvenais distanču priekšnieks, šajā gadā sacensību organizēšanu un vadību pilnībā uzņēmās Kārlis Magons. 1989. gadā oficiāli nodibināts orientēšanās klubs „Meridiāns”. Pirmais kluba valdes priekšsēdētājs bija Ojārs Millers. 1994. gadā viņam sacensību organizēšanā sāka palīdzēt Juris Knēts, kurš klubu vada arī šodien.
Jānis Gabrāns
Komentāri