Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Piedzīvojums 90 kilometru garumā

Jānis Gabrāns
00:01
09.03.2024
49
Velo

Simti un tūkstoši. Pasaules lielākajā un populārākajā slēpojumā “Vasaloppet” startē 16 tūkstoši dalībnieku.

Cilvēkiem vienmēr paticis sevi izaicināt dažādās izturības sacensībās. Skrējēji veic 246 kilometrus garo Spartatlonu vai izmēģina spēkus skrējienā “Apkārt Monblānam”, kur iekļūt var tikai, ja paveicas izlozē.

Arī slēpotājiem ir savas garās, izaicinošās trases, bet laikam jau vispopulārākais slēpojums ir 90 km garais “Vasaloppet” slēpojums Zviedrijā. Pasaules visgarākais, prestižākais un viens no ar leģendām apvītākajiem klasiskā stila slēpojumiem. Kaut arī pirmais “Vasaloppet” slēpojums notika tikai 1922.gadā, leģendas pamatā ir 1522.gada notikumi, kad nākamais Zviedrijas karalis Gus­tavs Vasa veica šo attālumu, bēgot no dāņu iebrucējiem un pārliecinot savā ceļā satiktos vietējos zemniekus stāties pretī minētajiem dāņiem un izcīnīt Zviedrijas brīvību.

Pēkšņā ideja

Šogad slēpojums notika simto reizi, pulcējot 16 tūkstošus dalībnieku. Viņu vidū arī 13 Latvijas slēpotāji, no kuriem augstāko vietu izcīnīja Jānis Melbārdis, Jaunpiebalgas pusē esošā slēpošanas un atpūtas kompleksa “Zelta krogs” īpašnieks. Jānis kā vienīgais no Latvijas iekļuvis pirmajā tūkstotī, viņam finišā 750.vieta.
“Druva” sazinājās ar slēpotāju, lai pārrunātu piedzīvoto. Šis viņa slēpotāja karjerā bijis otrais “Vasaloppet” slēpojums. “Tikai otrais,” saka Jānis. “Esmu vairākkārt piedalījies daudzos citos slēpojumos, bet šajā – tikai otro reizi. Pie tam iepriekšējā reize bija pirms vairāk nekā desmit gadiem.”
Ziemas sākumā par šo slēpojumu nemaz neesot domājis, jo kopš “Zelta krogā” ir distanču slēpošanas trases, kas jāuztur, neatliekot laika kaut kur uz vairākām dienām aizbraukt. Bet pēkšņi atnāca pavasaris, trases beidzās, un sācis skatīties, kur vēl varētu aizbraukt, lai pats pabaudītu slēpošanas priekus. “Zinu, ka pieteikties “Vasalo­p­petam” nevar, jo tur visi 16 tūkstoši vietu tiek izķertas dažās minūtēs pēc reģistrācijas atvēršanas. Taču man pazīstami slēpotāji devās turp un bija gatavi paņemt mani savā transporta līdzeklī. Izdevās arī atrast kādu, kurš pārdeva savu pieteikumu uz slēpojumu, pārreģistrēju uz sava vārda un devos ceļā,” stāsta J. Melbārdis.

Nogurdinoši, bet vilinoši

Jautāts, ka ir tas spēks, magnēts, kas slēpotājus velk uz šo slēpojumu, viņš saka, ka šī leģenda veidojusies gadu gaitā: “Tur nekas nav vienkārši! Ceļš garš, ir negulētas naktis, visiem ir nogurdinoši, grūti, neērti, un tajā brīdī iezogas domas, kam tas ir vajadzīgs! Bet, kad ir finišēts un nokļūts mājās, pēc dažām dienām saprotu, kāpēc šis pasākums ir tik episks! Kad esmu tam visam izgājis cauri, pieveicis 90 kilometru distanci, saprotu, tas bija to vērts! Tie ir lielākie un vērienīgākie slēpošanas svētki, tur jau nav tikai šis 90 km slēpojums. Nedēļas garumā katru dienu notiek dažādas sacensības – stafetes, nakts distances, dažādiem vecumiem -, un tas viss noslēdzas ar šo leģendāro 90 km slēpojumu klasiskajā stilā. Kopumā nedēļas laikā tur iziet cauri kādi 40 tūkstoši dalībnieku.” Jānis gan atzīst, ka viņu vairāk uzrunājot tādi mazie, mājīgie, ģimeniskie pasākumi, kur viss vienkāršāk, nav šīs milzīgās dalībnieku masas, nav lieka stresa, bet laikam jau katram īstenam slēpotājam vismaz vienreiz “Vasal­op­­pets” esot jānobrauc.

Sniega putras izaicinājums

Lielum lielais vairums tur brauc piedalīties, nevis cīnīties par vietām, rezultātu. Tas svarīgs kādai daļai, vairumam tas vienkārši ir piedzīvojums. Vēlme izdarīt to, un būtībā ir vienalga, vai viņš ir 9000.vietā vai tūkstoš vietas tālāk. “Pirmajā tūkstotī visi ir spēcīgi slēpotāji, tie ir nopietni sportisti, tur tā cīņa ir nopietna,” atklāj Jānis. “Es tur devos bez jebkādām ambīcijām, ņēmu to, kas nāca pretī! Ja visu ziemu slēpoju, maratonos piedalos jau n-tos gadus, tad ir pieredze, fiziskā bāze, un nebija bažu, vai pieveikšu 90 kilometrus. Bija skaidrs, ka viss būs kārtībā.
Ņemot vērā laika apstākļus, sniega kvalitāti, ļoti daudz izšķīra tas, kurā starta koridorā esi, vai iespējami tuvāk sākumam vai kaut kur astē. Es biju otrajā starta grupā, un jau tad    distance daudzviet bija pamatīgi izbraukta. Arī tur pāris nedēļas gaisa temperatūra bija virs nulles, ik pa laikam uzlija, trasi katru dienu ar retrakiem uzmala, notika slēpojumi, tas viss atstāja rezultātu. Pirmie pāris simti slēpotāju trasi izjauca, ar nūjām izdzina pamatīgas vagas, un tiem, kuri tālākajās starta grupās, vairs nekādas špūres nebija, nācās malties pa pamatīgu sniega putru. Ātruma tur nav, tas prasa daudz vairāk spēku. Tiem pēdējiem tas ir īsts varoņdarbs, viņus var tikai apbrīnot!”
Var piebilst, ka Jānis distancē pavadīja 5 stundas 29, 41 minūti, bet lēnākie distancē pavadīja vairāk nekā 13 stundas.

Ne tikai viens maratons

Jautāts, vai vēl kādreiz dosies uz “Vasaloppet” slēpojumu, Jānis atzīst, ka droši vien, bet jāpaiet kādam laikam, jo tās blaknes neesot vienkāršas. Brauciens uz šo slēpojumu prasa no katra krietni vairāk, nekā aizbraukt uz kādu citu, mazskaitlīgāku slēpojumu, teiksim, Tartu maratonu.
“Starts ir vienā vietā, bet finišs 90 kilometrus tālāk, tāpēc jādomā, kā nokļūt atpakaļ pie mašīnas, ja kāds nav to aizbraucis uz finišu. Mēs visi startējām, tāpēc sarunājām, ka pirmais finišētājs, kas izrādījos es, kāps organizatoru sarūpētajā autobusā, lai nokļūtu atpakaļ starta zonā. Šis brauciens prasa vēl vismaz divas stundas, jo ir sastrēgumi, tad kāpu mašīnā, lai brauktu uz finišu pēc pārējiem, tās ir vēl divas stundas, plus vēl viena stunda sastrēgumā, lai nokļūtu finiša zonā. Var teikt, nācās veikt vēl vienu maratonu. Tas nav aizbraukt uz Tartu, noslēpot un mierīgi atbraukt mājās,” saka J. Melbārdis.
Ja uz vietas gribas atrast naktsmājas, lai no rīta nav vairākas stundas jābrauc uz startu, rezervācija nākamajam gadam jāveic jau tagad. Šis ir lauku reģions, kurā iegāžas 16 tūkstoši dalībnieku, viņiem vēl līdzi pavadoņi, tad nu kopējais viesu skaits krietni lielāks. Uz sacensību laiku reģions pārpildīts, visās mājās kāds atrod naktsmājas, bet to tāpat trūkst.
“Ja gribas ērtības, jāplāno uz priekšu, bet tad jābūt pārliecinātam, ka to tiešām gribi,” norāda Jānis. “Es pēdējos gados ļaujos brīvībai, ja redzu, ka apstākļi kādā brīdī nes pretī kādu iespēju, tai arī ļaujos, īpaši nedomājot. Un ļoti bieži tie piedzīvojumi, kuros šādi esmu meties, bijuši tie foršākie!”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Lekrings” tomēr tiek pie zelta

05:02
24.04.2024
115

Lai arī pirms nedēļas rakstījām, ka Cēsu virslīgas vīriešu florbola komanda “Lekrings” šogad valsts čempionātā palika vien trešajā vietā, tagad jāteic, ka sezonai tomēr izdevās pielikt arī zelta punktu. Kaut mazāku, bet tomēr.  Sestdien notikušajā Latvijas 1. čempionātā florbolā 3 pret 3 cēsnieki dramatiskā finālā ar 7:6 pieveica “Rubenes” vienību, kļūstot par pirmajiem šī formāta […]

“Apse” nosargā titulu

15:32
22.04.2024
61

Ar komandas “Apse” uzvaru noslēdzies apvienotais Cēsu un Smiltenes novada čempionāts basketbolā, kam sākotnējais nosaukums bija Vidzemes basketbola līga.  Šajā sezonā čempionātā startēja septiņas komandas: piecas no Smiltenes novada, viena Igaunijas komanda un “Apse” no Cēsīm. Regulārajā turnīrā komandas izspēlēja vienu apli, “Apse” izcīnīja piecas uzvaras, piedzīvoja sāpīgu zaudējumu 83:84 pret “Basketbola klase Valkā”. Izslēgšanas […]

“Lekrings” bronzas mirdzumā

05:41
18.04.2024
66

Aizvadītās nedēļas nogalē (13.,14.04.) medaļas sadalīja Latvijas florbola čempionāta virslīgas komandas, un šoreiz bronzas medaļas gan kluba “Lekrings” vīriešu, gan sieviešu komandām. Atkārtots panākums Kā pirmās cīņā par medaļām iesaistījās “Lekrings” dāmas, kurām bronzas spēle notika ceturt­dienas vakarā. Jau no pirmajām minūtēm bija redzams, ka Cēsu komanda noskaņojusies tikai uz uzvaru. Te var atcerēties, ka […]

Orientieristiem sākas cīņa par Latvijas kausiem

06:14
15.04.2024
98

Latvijas kausā orientēšanās sportā jau aizvadīti pirmie posmi. Sezona sākās Lieldienu brīvdienās, bet pagājušās nedēļas nogalē risinājās divu dienu orientēšanās sacensības “Kurzemes pavasaris”, pulcējot vairāk nekā 750 orientieristu, viņu vidū arī kupls skaits Lietuvas sportistu. Savu varējumu rādīja arī komandas “Meridiāns OK/ CPSS” pārstāvji.  Divu dienu kopvērtējumā elites grupās labākie: dāmām Leonarda Baltiņa, kurai 4.vieta, […]

Stadions četros gadalaikos izskriets

13:59
13.04.2024
48

Jau trešo sezonu sporta klubs “Ašais” un tā vadītājs Austris Āboliņš piedāvā īpašas sacensības, skriešanas seriālu “Stadions 4 gadalaikos”. Jau nosaukums vēsta, ka dalībniekiem ir iespēja Cēsu stadionā startēt ik sezonā, arī tik neierastajā – ziemā, kad, šķiet, stadionā neviens neskrien. Katrā posmā dalībnieki veic atšķirīgu distanci – vasarā 400 m, rudenī startē jūdzes skrējienā, […]

Sezona iesākta veiksmīgi

07:10
11.04.2024
40

Ventspilī aizvadīts Latvijas ziemas čempionāts mešanu disciplīnās. Lai arī nosaukumā iekļauts vārds “ziemas”, patiesībā šīs ir sezonas pirmās vieglatlētikas sacensības stadionā. Tajās jau ierasti sacenšas diska, šķēpa un vesera metēji. Uz Ventspili no Cēsīm devās arī vairāki trenera Māra Urtāna audzēkņi, lai rādītu spēkus diska mešanā. Sezona iesākta ļoti atzinīgi, pārvedot mājās vairākas godalgas. Īpaši […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi