Starptautiskās miežu konferences “Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs 2022 jeb “IBGS13” Lauka dienā ģenētiķi un selekcionāri tikās Agroresursu ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centrā.
Dalībnieki jau iepriekš atsūtījuši sēklas materiālam, ko gribētu parādīt citiem. Tās iesētas Priekuļos, un lauka demonstrējumos ikviens varēja iepazīties ar dažādām miežu šķirnēm un līnijām. “Simpozija galvenā tēma bija miežu ģenētika. Vairāki referāti bija par mutantajām formām. No Zviedrijas, Itālijas un Amerikas ir miežu mutantu kolekcija. Amerikas zinātnieks izveidojis kolekciju, kurā atspoguļoti miežu gēni, kas atrodas katrā hromosomā, vizuāli šo gēnu izpausmes redzamas uz lauka. Organizācija “ICARDA” atsūtīja demonstrēšanai trīs kolekcijas ar selekcijas materiālu, kas gan vairāk domāts sausuma skartiem dienvidu reģioniem, bet šogad samērā labi audzis arī Priekuļos. Varēja apskatīt jaunākās šķirnes un līnijas, ko veidojuši vācu, itāļu, igauņu selekcionāri, arī Kopenhāgenas universitātes un latviešu selekcionāru kopīgais veikums. Dažādu valstu zinātniekus ieinteresēja Baltijas valstīs radīto šķirņu mieži – gan vecās šķirnes, gan jaunākās,” pastāsta AREI vadošā pētniece, Dr. agr. Linda Legzdiņa un piebilst, ka daudzās valstīs selekciju jau veic genoma līmenī, strādā ar augsti attīstītām molekulārajām tehnoloģijām. Mums pagaidām tādas tehnoloģijas nav pieejamas.
160 zinātnieki no 26 valstīm apskatīja Priekuļu miežu laukus. Komplimentu netrūka. L.Legzdiņa atklāj, ka Latvijā selekcionāriem ir svarīgi izveidot miežu šķirnes bioloģiskajai lauksaimniecībai. “Par to simpozijā runāja maz. Vēl tikai pētnieci no Īrijas interesēja bioloģiskā lauksaimniecība,” stāsta L.Legzdiņa un piebilst, ka bioloģiskajiem lauksaimniekiem ne visi ģenētikas atklājumi šķiet pieņemami un bioloģiskie selekcionāri neizmanto tā sauktās jaunās selekcijas metodes. Vairāk tika runāts par konvencionālo lauksaimniecību.
Priekulieši arī rādīja bioloģisko miežu lauku, stāstīja, kā strādā, iepazīstināja ar bioloģisko selekcijas programmu. “Pārbaudē ir kailgraudu miežu šķirne, kas piemērota bioloģiskajām saimniecībām. Katrā valstī audzē citādus miežus, Latvijā lielākoties vasaras miežus. Klimata pārmaiņas aizvien vairāk ietekmē lauksaimniecību. Igaunijā selekcionāri jau strādā pie ziemas miežu šķirņu izveides, Latvijā pagaidām tādas nav,” pastāsta L. Legzdiņa un uzsver, ka mieži kā graudaugs ieņem pasaulē svarīgu vietu. Baltijas valstīs gan vasaras sējumu platības samazinās. Varbūt situācija mainīsies un būs pieejamas ziemas šķirnes. Dr.agr. Linda Legzdiņa ir vasaras miežu šķirņu `Jumara`, `Rubiola`, `Saule`, kā arī kailgraudu miežu ` Irbe` autore.
Priekuļu miežu lauki saulē viļņojās. Zinātņu doktore, pensionētā miežu selekcionāre Maija Gaiķe atklāj, ka savulaik miežu laukus saukusi par zaļo simfoniju. “Katrai šķirnei cits zaļums, vējā lauks skan,” viņa teic un uzsver, ka Priekuļu spēja un prasme uzņemt pasaules miežu pētniekus, ir apliecinājums, ka pētniecības centra zinātnieki strādā ilgtspējīgi, izmantojot jaunākās zinātnes metodes.
“Savulaik, kad vajadzēja daudz lopbarības, mieži bija pārāk glorificēti. Toreiz teica, ja cūkas baro ar auzām, speķis ir dzeltens un ļumīgs, ja ar miežiem – stingrs un balts. Miežiem ir sava vieta, tā būs vienmēr. Ko audzēt, to izvēlas zemnieki. Audzētāji grib, lai stiebrs nav pārāk garš, ir izturīgs pret veldrēšanos un, protams, labu ražu. Latvijā gadu gaitā pārbaudei nodots ap 30 šķirņu, ne visas apstiprinātas,” pastāsta M.Gaiķe un uzsver, ka selekcionāru jaunā paaudze turpina iesākto un rodas aizvien jaunas šķirnes. “Man gandarījums, kā strādā Linda Legzdiņa Priekuļos un Māra Bleidere Stendē. Viņu radītās šķirnes ir konkurētspējīgas,” saka M.Gaiķe un piebilst, ka diemžēl Latvijas klimats nav piemērots alus miežu audzēšanai. Zinātnes attīstās, varbūt būs arī kāda šķirne, kas derēs iesalam. M. Gaiķes kontā ir 11 miežu šķirnes, taču ne visas savulaik rajonētas audzēšanai.
“Mieži spēj augt visos platuma grādos. Visās valstīs ir vietējās selekcijas. Miežus var izmantot daudzveidīgi – pārtikai, lopbarībai, alus un viskija ražošanā, var iegūt arī biomasu. Praktiski ir izmantojams viss augs, “ saka AREI vadošā pētniece, Dr. agr. Māra Bleidere un uzsver, ka Latvijas selekcionāriem top jaunas šķirnes.
Miežu pētnieki, selekcionāri ar interesi piestāja pie katra demonstrējumu lauciņa. Pie kāda, kas vērsa uzmanību, katrs pakavējās ilgāk, sīkāk izpētot vārpu, akotus vai ko citu. Katram savas intereses un vēlēšanās gūt atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
“Ar simpoziju Latvijas un institūta vārds izskan. Tas reizē ir arī gods to rīkot. Tā visam institūtam bija liela atbildība, uzņemt kolēģus, dalīties pieredzē. Ir gandarījums, ka viesi par Priekuļos redzēto un uzzināto bija apmierināti. Ikviens guva sev ko jaunu, turpmākajā darbā un pētniecībā noderīgu,” saka Priekuļu pētniecības centra vadītāja p.i. Imants Jansons.
Konferences “Starptautiskais miežu ģenētikas simpozijs 2022 jeb “IBGS13” pirmās trīs dienas notika Rīgā ar prezentācijām un zinātniskajiem lasījumiem. Kopumā AREI zinātnieki ir ieguldījuši lielu darbu simpozija tapšanā, programmas sastādīšanā un lauka demonstrējumu iekārtošanā, lai iepazīstinātu dalībniekus ar jaunākajām tendencēm miežu ģenētikā un selekcijā.
Simpozijs notiek ik pa četriem gadiem, Tie rīkoti Ķīnā, Austrālijā, Amerikā. Simpozijs ir pasaules vadošo miežu ģenētikas pētnieku un selekcionāru tikšanās. Tas bija paredzēts jau pērn, bet kovids izdarīja korekcijas. “Pēc ilgāka pārtraukuma atkal satikāmies. Katrs simpozijs dod ieskatu aktuālajā, kas notiek pasaulē, tā ir pieredzes apmaiņa,” uzsver L.Legzdiņa. Viņa miežu selekcijā strādā 22 gadus un piedalījusies sešos simpozijos.
Komentāri