Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Žigulītim – pusgadsmits

Jānis Gabrāns
23:00
12.05.2020
2
Iveta Laucina Un Vaz6 1

Aprīlī svinības varēja rīkot tie, kuru īpašumā ir kāda VAZ markas automašīna, jo apritēja 50 gadi, kopš no montāžas konveijera Toljati autorūpnīcā noripoja pirmie “Žigulīši”.

Ceļu satiksmes drošības dienesta (CSDD) statistika vēsta, ka līdz šī gada 1.janvārim Latvijā bija reģistrēti 2752 VAZ markas automobiļi. To skaits gadu no gada sarūk, piemēram, vēl 2013.gadā tas pārsniedza 10 tūkstošus.

Kā tas sākās

“Žigulis” ir ne tikai mašīna, bet vesela vēsture tiem, kuri dzīvojuši PSRS. Tikt pie “Žiguļa”- tas bija grūti piepildāms sapnis. Pirmkārt, uz to bija jāgaida garā rindā, otrkārt, pirmā “Žiguļa” VAZ-2101 cena bija 5620 rubļu, bet vidējā alga 1970. gadā Padomju Savienībā tikai 122 rubļi mēnesī. Katrs var parēķināt, kāda bija iespēja tikt pie auto, ja nācās dzīvot tikai no algas.

1966.gada vasarā PSRS pieņēma lēmumu par jaunas automobiļu rūpnīcas celtniecību Toljati pilsētā, bet augustā Maskavā zinātniski tehniskās sadarbības ietvaros tika parakstīta vienošanās starp Itālijas FIAT un PSRS Ārējās tirdzniecības ministriju par sadarbību vieglo automobiļu izstrādē. Vienošanās paredzēja autorūpnīcas būvniecību PSRS teritorijā, kā arī saskaņoja auto modeļus, kas tiks ražoti.

“VAZ 2101″ bija radīts uz “FIAT 124” modeļa, ko 1967. gadā atzina par Eiropas “Gada auto”, bāzes, tomēr tehniskā ziņā “Žigulis” nebija tā identiska kopija. Pirms “Žiguļa” izstrādes padomju inženieri izmēģināja “FIAT 124” un atzina to … par nepiemērotu braukšanai pa PSRS nekvalitatīvajiem ceļiem, tāpēc padomju versijā tika ieviestas daudzas izmaiņas. Padomju auto bija par trim centimetriem garāks, tam bija stingrāka virsbūve un vēl dažas sīkas atšķirības, bet no pirmā acu uzmetiena tās pamanīt nevarēja.

Pienāca liktenīgā diena – 1970. gada 19. aprīlis -, kad septiņos rītā no VAZ rūpnīcas galvenā konveijera noripoja seši pirmie “VAZ-2101”: divi zili, četri ķirš­sarkani. Bija dzimusi mašīna, kas atstāja paliekošas pēdas padomju valsts vēsturē un padomju cilvēku atmiņās.
Uzreiz gan masveida ražošana nesākās, maijā tika izgatavotas vien 72 automašīnas, jūnijā – 302 un jūlijā – 402, bet nākamā gada martā rūpnīcā dienā izgatavoja 500 automašīnas.

Pirmās paaudzes “Žigulis” tika ražots no 1970. līdz 1988. gadam, kopumā izgatavojot vairāk nekā 4,8 miljonus automašīnu. 2000. gadā žurnāla “Za Ruļom” lasītāju aptaujā “VAZ-2101” tika atzīts par vislabāko padomju automobili.

Vēl nedaudz par nosaukumu “Žiguļi”. Tas tika izvēlēts konkursā, kas 1968. gada augustā tika izsludināts jau minētajā žurnālā. Redakcija saņēma aptuveni 55 tūkstošus piedāvājumu, no kuriem ekspertu komisija atlasīja gandrīz divus tūkstošus. Starp nosaukumiem, kuru varēja iegūt “VAZ-2101”, bija arī “Fialka” (latviski – vijolīte), “Sokol” (piekūns) vai “Mečta” (sapnis), tomēr par uzvarētāju tika atzīts nosaukums “Žiguļi” par godu nelielai kalnu grēda netālu no Toljati.

Top pirmais. Toljati rūpnīcā top pats pirmais “Žigulis”. To apliecina uzraksts: “Pieņem, dzimtene, pirmo automobili!”

FOTO: no interneta

Braukt = dzīvot

“Žigulīšu” 50.gadadienu atzīmējusi arī raunēniete Iveta Lauciņa, kuras īpašumā esot divi “VAZ” markas auto. “VAZ-2106” jeb “sestais” “žigulis”, kuram gan diezgan daudz esot pielikts no “trešā” – restes, bamperi, jo, kā stāsta Iveta, iepriekšējam saimniekam patikušas hromētas detaļas. Otrs īpašumā esošais “VAZ” ir “piektais”.

Satikšanās ar “žiguļiem” sākusies pirms četriem gadiem, stāsta Iveta: “Meitas draugam bija “Žigulis”, ieminējos, ka varētu arī sev nopirkt, tā teikt, kā rezerves mašīnu. Tie, kuri ir “Žiguļu” fani, vienmēr priecīgi savā pulkā redzēt arī citus, tā kopīgi atradām man auto. Gadījās, ka ikdienas mašīna bija saplīsusi, bet vajadzēja braukt uz Rīgu, nolēmu riskēt un braukt ar “Žiguli”. Tās emocijas, ko saņēmu Rīgā, bija kaut kas īpašs. Cēsīs ikdienā tos var redzēt, Rīgā – gandrīz ne.

Pirmais brauciens palicis atmiņā – smaidi, mājieni, uz augšu pacelti īkšķīši. No šīm emocijām burtiski lidoju, un tā uz diviem gadiem “Žigulis” kļuva par manu ikdienas mašīnu arī Rīgas braucienos. Nobraucu kādus 60 000 km gadā. Jā, mašīna prasa uzturēšanu ne tik daudz naudas izteiksmē, cik regularitātē. Labi, ka netālu ir serviss, kur manu auto ņem remontā, jo tagad ne visi meistari gatavi ķerties klāt “Žigulim”.”

Iveta neslēpj, ka ir patīkami saņemt pozitīvu vērtējumu no svešiem cilvēkiem: “Ir tik jauki, kad, atbraucot uz Cēsīm, jauns puisis pasaka: “Jums tiešām forša mašīna!” Vai Valmieras lielajā “Maxima”, ejot gar plauktiem, cilvēks nāk pretī un pasaka, ka man superīga mašīna. Viņš tātad stāvlaukumā pamanījis, ka izkāpju no “Žiguļa”, un pēc tam sazīmējis mani arī veikalā. Vai tas nav forši!”

Protams, lai nokļūtu no punkta A uz B, der ikviens auto, bet komforta līmenis tomēr atšķiras. Iveta atzīst, ka tas netraucē, jo ikdienā bieži mēdzot izkāpt no komforta zonas: “Sākumā Rīgas braucienus uztvēru kā izaicinājumus, jo tas arī bija izaicinājums, bet tad pieradu. Man saka, kā vari pabraukt bez stūres pastiprinātāja? Savulaik trenējos trenažieru zālē, tad nu braukšana ar “Žiguli” bija kā turpinājums treniņiem. Kad pērn auto sāka niķoties, ikdienai nopirku “Lexus”, un neteikšu, ka ar to mazāk rūpju. Atšķirība tikai tajā, ka “Žiguļa” remontā var iekļauties simts eiro, bet “Lexus” tie krietni lielāki.”

Iveta aktīvi iesaistījusies “Žiguļu” kopienā, regulāri piedalās VAZ braucienos, kas notiekot trīs reizes gadā. Kad vienu no tiem rīkojusi Raunā, sabraukuši 56 “Žiguļi”, bet vidēji piedalās 30 – 40 auto.

“Dažkārt varbūt liekas, ka šajos pasākumos sabrauc opīši ar saviem vecajiem “žigulīšiem”, bet, nē, brauc jauni čaļi, jaunas dāmas. Tas it fantastisks kopā būšanas veids, un visi jau šos pasākumus gaida,” saka Iveta.

Viņas vaļasprieks ir autosports, startē autosprintā un minirallijā. Tur gan nebrauc ar VAZ, bet “Mitsubishi Colt ”. Jautāta, kas pievelk autosportā, Iveta saka: “Braukt ir sinonīms vārdam “dzīvot”. Tās ir emocijas, ko nevar izskaidrot. Kad brauc lielā ātrumā, ej pa ideālo trajektoriju, valdi to mašīnu un tā tevi klausa. Sacensības ir arī burvīgi pavadīta diena, kurā pilnībā var atslēgties no darba ikdienas. Diena kopā ar ģimeni, radiem, draugiem, paziņām. Es sacensības uztveru sievišķīgi – es baudu to dienu. Vīriešiem citādi, viņi tiecas uz rezultātu. Protams, man jau arī jācenšas, jo ir komanda, kas gatavo automašīnu, atbalsta mani, un viņi jāiepriecina, bet primāri – tā ir bauda.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi