Laukos ziemas vakari stiepjas garāki nekā pilsētā. Mazajos Zosēnos sabiedriskā dzīve ir klusa. Pagasta kultūras nama vadītāja Inga Kļaviņa atzīst, ka kopā nākšana ar katru gadu gūst mazāku atsaucību. Nu jau kādu trešo gadu nedarbojas deju kolektīvs, kas pulcēja vidējās paaudzes cilvēkus. Daudzi aizbraukuši peļņā vai nu tepat uz Latvijas lielākajām pilsētām, vai ārzemēm. Sievietes vēl varētu sameklēt, bet vīriešu dejotāju nav. Pastāv gan dramatiskā kopa, bet tā šobrīd pieklususi vadītāja slimības dēļ.
Taču aktīvie zosēnieši atrod citas iespējas piepildīt garos ziemas vakarus. Cits kolekcionē, cits lasa, kāds aizraujas ar koka darbiem. Visdažādākās prasmes apgūst sieviešu kluba dalībnieces – floristiku, aušanu, rokdarbus, arī zīda un stikla apgleznošanu. Ik pa brīdim tiek sameklēts kaut kas jauns, kas bagātina pieredzi. Nesen, pirms Ziemassvētkiem, mācījās dāvanu iesaiņošanu. Arī tautas nama noformējums svētkiem darināts kluba dalībnieču rokām. Tā teikt, ne tikai mēs ņemam, bet arī dodam pagastam.
Ir arī vīrišķīgākas izklaides. Rudenī, kad sākas kolektīvo medību sezona, vietējiem medniekiem nav brīva ne sestdiena. Ar bisi plecā doties mežā ir sena tradīcija, vairākās ģimenēs mednieki ir paaudzēs.
Kad būs klāt pavasaris, vasara, nebūs laika ne pulciņiem, ne rokdarbiem, ne medībām. Jāsēj, jāstāda, jādzen lopi ganos, jāvāc lopbarība un jādara vēl simtiem citu darbu, kas dzen viens otru. Bet ziema ir tas atpūtas sprīdis, kas ļauj uzplaukt talantiem.
Komentāri