Kā globālie jautājumi ietekmē lauksaimniecību, ko Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģija sola zemniekiem, kādi būs vai nebūs atbalsta veidi – tās bija tikai dažas tēmas, par kurām Cēsu novada lauksaimnieki vakar izjautāja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu.
Uz tikšanos ar ministru lauksaimnieki pulcējās Vaives pagastā.
“Zemniekiem ir svarīgi satikties ar ministru, ministrijas amatpersonām. Šis pavasaris nav viegls, tas daudziem raisa pārdomas ne tikai par to, kāda būs nākamā ziema, bet par tālāko saimniekošanu. Baidīties nedrīkst, jādomā, kā nopelnīt, jādara, un tikai katrs pats var pieņemt lēmumu,” “Druvai” sacīja Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka. Ministra un lauksaimnieku tikšanos rīkoja federācija sadarbībā ar Cēsu Zemnieku biedrību.
“Lejas Dandēnu” saimniekiem Līgai un Aivaram Bondariem Skujenes pagastā ir 50 slaucamo govju ganāmpulks. “Patlaban nav, par ko uztraukties, jāstrādā. Trešdien pirmo zāli nopļāvām, beidzot sāk augt,” saka saimnieks, bet saimniece vērtē, ka ir skaidrs, viss būs dārgāks, cik varēs, govīm nepieciešamo pirks. “Ja piena cena turēsies, gan jau izturēsim. Interesē, kāds būs jaunais Eiropas plānošanas periods. Jāzina, ko varam sagaidīt, kādas būs iespējas,” atklāja skujenietis.
Kaspars Goba Vaives pagastā audzē gaļas liellopus. “Lauksaimniecības politika ir skaidra, interesē, kādas turpmāk būs prioritātes. Ir bažas par Latvijas lauksaimniecības nākotni, kā spēsim konkurēt ar agrāri attīstām valstīm, kādi būs atbalsta mehānismi, kā risināsim ģeopolitiskos izaicinājumus. Tie ir globāli jautājumi, kas mūs ikvienu ietekmēs. Katram sevi jāsaskata lielajā bildē un jārīkojas ar prātu,” pārdomās dalījās Vaives pagasta lauksaimnieks.
Vairāki zemnieki “Druvai” atzina, ka ir svarīgi dzirdēt ministra viedokli par jautājumiem, kas viņiem personīgi ir aktuāli. “Esam aizmirsuši, ko nozīmē strādāt zemi, to kopt. Augsnei trūkst barības, kūtsmēslu, tā zaudē buferspēju pret sausumu, ir noplicināta. Tas ir saimniekošanas rezultāts, ja nedomāsim šodien, būs problēmas jau drīzā nākotnē,” pastāstīja vaivēnietis Juris Apinis, piemājas saimniecības īpašnieks Vaives pagastā.
Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa iepazīstināja ar izaicinājumiem un iespējām lauksaimniekiem šogad. Ministrs Kaspars Gerhards, stāstot par jauno plānošanas periodu līdz 2027.gadam, uzsvēra, ka bijušas 50 reģionālās un darba grupu diskusijas, uzklausīti ierosinājumi un atrasti kompromisi. Lauksaimniecībā akcents likts uz mērķētiem atbalstiem, lai tos saņemtu dažāda lieluma saimniecības, uzņēmēji un nozares. 48 procenti naudas plānots vides un klimata jautājumu risināšanai.
“Politiskā līmenī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam projektu, vēl jāizdara daži precizējumi. Tagad karš Ukrainā parāda, cik svarīgi, ka Eiropas Savienībā (ES) ir vienota lauksaimniecības politika. Tā pierādījusi dzīvotspēju. Sistēma ir smaga un dārga, bet tā attaisnojas,” skaidroja ministrs un uzsvēra, ka Latvijā par pārtikas trūkumu nav jāuztraucas, varam sevi nodrošināt.
“Pārtika kļūs dārgāka, ar to jārēķinās. Latvijā inflāciju paredz 12 procentus, tas ir optimistiski,” vērtēja zemkopības ministrs. Patlaban tonna kviešu maksā 430 eiro. “Mēs izaudzēsim, bet vai cilvēki varēs nopirkt,” jautāja kāds vaivēnietis. Ministrs pastāstīja, ka tiek strādāts pie dažādiem atbalsta mehānismiem. “Par PVN samazināšanu pašu audzētai pārtikai aizvien notiek karstas diskusijas,” bilda K.Gerhards.
Lauksaimnieki ministram uzdeva visdažādākos jautājumus par saimniekošanu, izskanēja arī, ka Gaujas Nacionālā parka teritorijā varētu aizliegt izmantot augu aizsardzības līdzekļus. “Latvijas mērķis ir 2030.gadā sasniegt, ka 25 procenti zemes ir bioloģiskā platība. Tagad ir 15%, tas ir starp labākajiem rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Latvijai ir labs starta punkts, mērķi varam sasniegt,” stāstīja K.Gerhards un uzsvēra, ka katram zemniekam pašam ir jāizlemj, kā saimniekot, neviens, ne valsts, ne ES, nenoteiks, vai būs bioloģiskā vai konvencionālā lauksaimniecība.
Zemnieki atzinīgi vērtēja to, ka darbā var izmantot sezonas strādniekus. Taču sezonas strādnieki nedrīkst veikt kvalificētu darbu, piemēram, braukt pa lauku, vācot akmeņus, drīkst tikai lasīt. Par sezonas strādnieku nepieciešamību lauksaimnieku organizācijas un ministrija jau daudzus gadus mēģina rast kompromisu ar Labklājības un Finanšu ministriju, kuras nepiekrīt šādam nodokļu režīmam.
Lauksaimnieki ministram stāstīja par postījumiem, ko augļu dārziem nodara staltbrieži, dažā saimniecībā arī lūši. “Kāda ir sabiedrības attieksme pret meža dzīvniekiem, labi redzams sociālajos tīklos. Arī ES valstīs situācija ir dažāda, kur vilku un lūšu nav, nespēj iedomāties, ka to var būt daudz,” pārdomas izteica ministrs.
Zemnieki arī izteica satraukumu par kurināmā cenām, par to, ka šķelda un granulas tiek eksportēti, paši nevar nopirkt. Ministrs atgādināja, ka Latvijas iekšējais tirgus ir ES tirgus. “Tiek plānoti dažādi pasākumi, kurināmā nepietrūks, šķeldas un granulu cena būs zemāka nekā gāzei,” teica K.Gerhards.
Tikšanās reizē vēl tika runāts par saules paneļu izdevīgumu, par biškopju problēmām, par skolu nodrošināšanu ar pašu audzētu pārtiku, izskanēja ierosinājumi, kā pareizāk dalīt valsts budžeta naudu.
Pēc tikšanās ar lauksaimniekiem K.Gerhards un ministrijas darbinieki apmeklēja Vaives pagasta zemnieku saimniecību “Lejas Krastiņi”, kur saimnieko Glorija Zaļaiskalna. Saimniecībā ir vairāk nekā 200 liellopu, simts slaucamo govju, tiek apsaimniekoti 406 hektāri lauksaimniecības zemes.
Ministrs apmeklēja arī Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu un apskatīja jauno Lauksaimniecības tehnikas un automobiļu diagnostikas un remontu centru. Ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu tika pārrunāti aktuālie jautājumi, kā arī par zivju audzētavu “Kārļi” un “Brasla” nākotni. Abas puses vienojās, ka tiks rīkota tikšanās, lai meklētu konkrētus risinājumus.
Komentāri