Valsts prezidents Valdis Zatlers kopā ar aizsardzības ministru Imantu Lieģi un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālmajoru Juri Maklakovu pirmdien pieņēma Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku militāro parādi, kas tika rīkota par godu Cēsu kauju 90.gadadienas svinībām.
“Cēsu kaujas bija pagrieziena punkts, kad Latvijas armija noticēja saviem spēkiem un plecu pie pleca ar igauņu karavīriem izcīnīja brīvību. Šī sadarbība turpinās arī šodien NATO ietvaros,” uzrunājot vairāk nekā 200 Latvijas un Igaunijas karavīrus un zemessargus sacīja Zatlers.
Lieģis norādīja, ka arī šodien Latvija un Igaunija plecu pie pleca veic kopīgus pienākumus, nodrošinot mieru un stabilitāti Kosovā un Afganistānā. Pirmdien Lieģis devās uz Igauniju, lai pēc Igaunijas aizsardzības ministra Jāka Āvikso ielūguma piedalītos Igaunijas Neatkarības karam veltītā pieminekļa atklāšanā.
Darba vizītes Cēsīs laikā, Valsts prezidents tikās arī ar Igaunijas aizsardzības ministru Jāku Āvikso. Sarunas laikā abi uzsvēra Latvijas un Igaunijas sadarbības nozīmi abu valstu valstiskuma atgūšanā pirms 90 gadiem un bija vienisprātis, ka tā ir ļoti būtiska grūtu brīžu pārvarēšanā arī šodien. Sarunā piedalījās arī Latvijas aizsardzības ministrs, NBS bruņoto spēku komandieris, Igaunijas vēstnieks un militārais atašejs Latvijā, kā arī Cēsu pilsētas domes priekšsēdētājs un Cēsu rajona padomes izpilddirektors.
Šajā laikā Cēsīs norisinājās arī Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centra Vidzemes novada jaunsargu salidojums, kura noslēguma pasākumu kā jaunsargu patrons apmeklēja arī Valsts prezidents un pasniedza balvas trīs labākajām jaunsargu komandām, kas piedalījās salidojuma sporta sacensībās.
“Pirms 90 gadiem Cēsu kaujās piedalījās un, nedomājot ne mirkli, mūsu valsti aizstāvēja tādi paši jaunieši kā jūs. Tagad mums ir sava zeme, taču tā vienmēr būs jāaizstāv, jo tikai, kad jutīsimies droši, varēsim sasniegt tādu labklājību kā vēlēsimies,” sacīja Zatlers.
Lai pieminētu 1919.gada jūnijā notikušās Cēsu kaujas un tajās kritušos varoņus, jūnijā Cēsu apkārtnē notiek Cēsu kauju 90.gadadienai veltīti pasākumi un tiek sakoptas piemiņas vietas.
Godinot kritušos latviešu un igauņu karavīrus, Cēsu garnizona vienību un Igaunijas bruņoto spēku Kuperjanova bataljona karavīri, Cēsu pilsētas un rajona pašvaldību vadība, jaunsargi un skauti piedalījās piemiņas pasākumos un nolika ziedus varoņu piemiņas vietās: Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņas vietā Straupes pagasta Plācī; pie nezināmā karavīra kapa Ieriķos; pie Cēsu pulka Skolnieku rotas 1919.gada 6.jūnija kauju piemiņas pieminekļa pie Līvu pagastnama; pie igauņu nezināmā karavīra kapa Amatas novada “Veišāros”; pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa Cēsīs; Raiskuma kapos pie pieminekļa kritušajiem Brīvības cīņās; pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Cēsīs, Lejas kapos; pie pieminekļa igauņu karavīriem Veselavas kapos; pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem Latvijas un Igaunijas karavīriem Priekuļu pagastā pie tilta pāri Raunas upei; pie pieminekļa latviešu un igauņu Brīvības cīnītājiem Liepā un pie Uzvaras pieminekļa Cēsīs, Vienības laukumā.
LETA jau ziņoja, ka Cēsu kaujas bija svarīgs Latvijas vēstures pagrieziena punkts, kad 1919.gada jūnijā apvienotais latviešu un igauņu karaspēks sakāva vācu landesvēru, kas apdraudēja Baltijas valstu pastāvēšanu. Latvijas vēsturē tās ir nozīmīgas arī ar to, ka aizstāvēt Latvijas tikko iegūto neatkarību kaujās devās Cēsu un Valmieras skolēni. Kopā ar igauņu karavīriem tika izcīnīta uzvara, un landesvēra karaspēks bija spiests atkāpties līdz pat Jelgavai. Šo uzvaru ievadīja Cēsu Skolnieku rotas varonība 1919.gada 6.jūnijā. Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Latvijas armija sakauta, tad vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu.
Sagaidot Cēsu kauju atceres dienu, Cēsu apkārtnē tiks iekārtotas un labiekārtotas kauju piemiņas vietas. Tā Stalbes-Limbažu ceļu krustojumā no jauna izveidos Cēsu kauju piemiņas vietu un labiekārtos stāvlaukumu pie piemiņas akmens pie Raunas upes tilta. Tāpat arī tiks izgatavotas un uzstādītas deviņas Cēsu kauju piemiņas vietu norādes zīmes un atjaunots uzraksts piemineklim pie bijušā Līvu pagastnama.
No 19.jūnija līdz 31.jūlijam Cēsu Vēstures un mākslas muzejā apskatāma izstāde “Skolu jaunatne Latvijas brīvības cīņu laikā un tradīciju pārmantojamība mūsdienās” un Cēsu Izstāžu namā apskatāma Repinas Novadpētniecības muzeja izstāde “Repinas vīri brīvības cīņās”.
Savukārt Cēsu Centrālajā bibliotēkā jau kopš 1.jūnija apskatāma Cēsu kauju piemiņai veltīta grāmatu izstāde latviešu un igauņu valodā, bet galerijā “Dūja” no 20.jūnija līdz 20.jūlijam apskatāma izstāde “No Igaunijas”, kas ir arī stāsts par cēsniekiem, kas cēlušies no Igaunijas.
LETA
Komentāri