![Datu Analitiki 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2020/06/datu-analitiki-1-scaled.jpg)
Noslēdzies pirmais bezmaksas datu analītikas kurss, kas šī gada sākumā Cēsīs tika rīkots kustības “Valsts#196” ietvaros. Tas notika, pateicoties Cēsu novada pašvaldības, datu tehnoloģijas uzņēmuma “Squalio” un RTU Cēsu studiju un zinātnes centra sadarbībai.
Jau rakstījām, ka uz 14 vietām pieteicās apmēram 150 interesentu, kā rezultātā tika izveidota arī otrā apmācību grupa, kam arī drīzumā gaidāms izlaidums. Kursanti mācījās gan klātienē, gan, sākoties ārkārtējai situācijai, arī attālināti, bet pēdējā mēneša laikā paralēli mācībām piedalījās datu hakatonā, vairākās komandās gatavojot savus kursa darbus. Tie žūrijai tika prezentēti noslēguma pasākumā.
Video sveicienu kursantiem bija atsūtījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, norādot, ka kursu beidzēji likuši lietā latviešu teicienu – mūžu dzīvo, mūžu mācies: “Jūs esat pierādījuši sev, ka nekad nav par vēlu iemācīties ko jaunu. Laiki mainās, un mums jāiet tiem līdzi.”
“Valsts#196” idejas autors un uzņēmuma “Squalio” vadītājs Sandis Kolomenskis, uzrunājot kursantus, norādīja, ka pēdējā gada laikā viņus vadījusi doma, kā iedot papildu ieguldījumu, lai cilvēks, uzņēmums, pilsēta kļūtu konkurētspējīgāki: “Uzdevām sev jautājumu – kas tam nepieciešams? Visi runā sarežģītiem vārdiem – produktivitāte, efektivitāte – , bet nav skaidrības, kā to darīt? Mēģinājām rast nevis sarežģītās atbildes, bet atrast veidu, kā iespējami ātri mainīt apkārtējo vidi, uzņēmumu, pašvaldību. Jau dibinot kustību “Valsts#196” Cēsīs, gribējām pierādīt, ka to var darīt jebkur, un šī ir pilsēta, kas mani pārsteidza ar savām ambīcijām un vēlmi kaut ko mainīt.”
Viņš norādīja, ka datu analīze mūsdienās kļūst arvien būtiskāka un ir skaidrs, ka šobrīd visa patiesība slēpjas datos. Esot aprēķināts, ka, investējot vienu eiro datu analītikā, var atgūt 14 eiro. Šie kursi parādīja, ka darbiniekus var apmācīt četru mēnešu laikā, tam nevajag gadus.
Šo projektu kā ļoti veiksmīgu novērtēja arī Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, uzsverot, ka to labi apliecināja arī iedzīvotāju milzīgā interese par kursiem: “Paldies sadarbības partneriem, kas mūs uzrunāja, iedvesmoja, ar kuriem šo vezumu aizvilkām līdz galam. Tiešām ceru, ka šis ir tikai sākums nākamajām mācībām, nākamajiem izaicinājumiem, jo ir skaidrs, ka viss, kas saistās ar digitālo vidi, ir ar lielu perspektīvu.”
Kursanti atzinīgi novērtēja apmācības procesu un iegūtās zināšanas. Dace Konca uzsvēra, ka ir jāiet laikam līdzi: “Ja gribi būt apritē un konkurēt ar citiem, ir jāmācās. Kad bija piedāvājums par šiem kursiem, ar trešo maņu sajutu, ka tas var palīdzēt arī manam tiešajam darbam, strādājot par arhivāru. Datu analītiķis ir cilvēks, kurš māk sakārtot datus, informāciju, saprast klientu vēlmes, atrast rezultātu un pasniegt to.
Ienāk modernās tehnoloģijas, mēs pārejam uz digitālo laikmetu un nevaram apturēt šo riteni. Tāpēc atliek tikai mācīties, lai tiktu tam līdzi.”
Varētu domāt, ka šī ir tāda ļoti sausa nodarbe, bet Zita Lintere uzsver, ka tas tikai pirmais iespaids: “Patiesībā dati – tas ir aizjaujoši. No sākuma liekas, ka ir sarežģīti, bet, tiklīdz sāc darīt, nāk sapratne, ka viss strādā uz vienkāršiem pamatprincipiem, kurus iemācoties, paveras gluži vai neierobežotas iespējas.”
Apmācības vidū nācās saskarties ar “Covid-19” ieviestajām pārmaiņām un mācību process turpinājās attālināti. Z. Lintere atzīst, ka pirmās nedēļas bijis zināms izaicinājums, bet tāds šis laiks bijis visai valstij: “Bet bija arī ieguvumi. Internetā klīst joks, kas sniedzis liekāko ieguldījumu uzņēmumā IT attīstībā – IT direktors, finanšu direktors vai kovids. Domāju, katrs atzīs, ka šis laiks devis ļoti lielu ieguldījumu mūsu digitālajā attīstībā.”
Stāstot par viņu komandas pētīto kursa darbā, viņa saka: “Šis darbs parādīja, ka dati tiešām aizrauj. Sākām ar vienas pilsētas datu analīzi, bet rezultātā ievilkām visus pieejamos datus, lai pētītu, kā šīs sakarības strādā. Tas parāda, ka pašvaldībām ir svarīgi atvērt datus, lai varētu analizēt reālo situāciju un uz tā balstītu nākotnes lēmumus. Ja datu uzkrāšana būtu mērķtiecīga, arī pašvaldības saprastu, kādus datus nepieciešams uzkrāt. Šobrīd tiek uzkrāti dati, ko pieprasa likumdošana, bet ir mainījies datu uzkrākšanas mērķis. Ja agrāk tos vajadzēja tikai statistikai, šobrīd tos svarīgi analizēt, lai palīdzētu uzlabot pašvaldības finansiālo stāvokli, veicinātu attīstību.”
Šis bija pirmais hakatons Latvijā, kurā sadarbībā ar Cēsu pašvaldību tika atvērti dati tai nozīmīgos jautājumos. Komandas šos datus apstrādāja, lai analizētu, prognozētu, ieteiktu, tā ieliekot stabilus pamatus Cēsu digitālās ekonomikas attīstībai.
Pašvaldība izsludinājusi konkursu uz datu analīzes speciālista vietu, un, iespējams, kāds no absolventiem arī iegūs šo amatu. Bet, kamēr konkurss turpinās, izlaidumā uzņēmums “Squalio” pieciem kursantiem piedāvāja darba līgumus, aicinot pievienoties savai komandai.
Komentāri