Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Vieta, kur neaizmirst

Jānis Gabrāns
23:00
20.06.2020
3
Ugunsk Fotomarta 2 1

Jūnijā ir divi datumi, kas mūsu valsts vēsturē iezīmējušies īpaši sāpīgi. 14.jūnijs, kad 1941. gadā notika Latvijas iedzīvotāju masveida deportācijas, un 17.jūnijs – Latvijas Republikas okupācijas diena, kad 1940.gadā mūsu valstī ienāca Sarkanās armijas daļas.

Šie datumi ir nesaraujami saistīti, jo tieši 17.jūnija okupācija noveda pie 14.jūnija. Tam sekoja 25.marta deportācijas 1949.gadā un 50 gadus ilgā okupācija. Šie ir datumi, kurus nedrīkst aizmirst, tāpat kā skarbās pēdas, ko tie atstājuši mūsu tautas un valsts vēsturē. Lai arī tās ir traģiskas lappuses, tās jāsaglabā, lai nodotu nākamajām paaudzēm.
Cēsīs par vietu, kur tiek glabāta, apkopota šī informācija, kļuvusi Pils iela 12. Sākums tika ielikts pirms pieciem gadiem, kad tur atklāja piemiņas plāksnes ar to Cēsu apriņķa iedzīvotāju uzvārdiem, kuri abās deportācijās gāja bojā ceļā uz Sibīriju, izsūtījumā vai meža brāļu gaitās tika nogalināti Latvijā. Tā ir piemiņas vieta tiem, kam savā zemē nav kapa vietas vai tā nav zināma. Sienas tapšanas iniciatori bija Latvijas

Politiski represēto apvienības Cēsu biedrība, galvenokārt Pēteris Ozols un Alvis Jansons.

Biedrības vadītājs P. Ozols atceras, ka darbs pie piemiņas sienas izveides sācies trīs gadus iepriekš. Apkopoti uzvārdi, izgatavotas piemiņas plāksnes, un 2015.gada 17.jūnijā notika svinīga atklāšana.
“Piemiņa ir jāsaglabā,” uzsvēra P. Ozols, akcentējot šādas vietas nepieciešamību, lai tautas atmiņa nebūtu tikai grāmatās. Jau atklājot plāksnes, viņš uzsvēra, ka šai vietai jāattīstās, te jātop plašai ekspozīcijai – Cēsu “Stūra mājai” – , un iecere veiksmīgi īstenojusies kā “Sirdsapziņas ugunskurs”.

Tās izveidei tika uzrunāta Elīna Kalniņa, un paralēli notika gan ēkas, kur savulaik atradās milicijas īslaicīgās aizturēšanas izo­lators, gan ekspozīcijas veidošana. Arī tā tika atvērta zīmīgā dienā, 2018. gada 23. augustā. Ekspozīcija vēsta par pretošanos abu okupāciju varām no 1939. līdz 1957. gadam.

Ekspozīcija, kura tapa, sadarbojoties ar māksliniekiem Kristu un Reini Dzudzilo, jau guvusi vairākus novērtējumus. 2019. gadā tā kļuva par Latvijas Dizaina Gada balvas laureāti, bet nupat ieguvusi arī starptautisku atzinību. Eiropas Savienības “Europa Nostra” kultūras mantojuma balvas žūrija tai piešķīrusi žūrijas Speciālo balvu kategorijā “Izglītība, apmācība un izpratnes veidošana”. Šī ir kultūras mantojuma nozares prestižākā balva, kas Eiropas mērogā jau kopš 2002.gada novērtē ievērojamākos sasniegumus.

E. Kalniņa stāsta, ka projektu pieteikusi Politiski represēto biedrība, viņa iesaistījusies apjomīgā materiāla sagatavošanā. “Piedaloties šajā konkursā, vēlējamies atgādināt, ka šāda ekspozīcija ir un darbojas. Šogad, kad akcents uz vietējo tūrismu, apmeklētāji varētu arī šai vietai nepaiet garām. Gaidām arī cēsniekus, kuri iegriežas samērā reti, galvenokārt ir iebraucēji no citām pilsētām,” stāsta E.Kalniņa un uzsver, ka bijis patiess gandarījums uzzināt, ka žūrija pamanījusi un novērtējusi. “Šī atzinība būs arī pluss Cēsīm, kas plāno pieteikties Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam, jo nevienam citam objektam kultūrvēsturiskā mantojuma jomā pilsētā nav šāda starptautiska novērtējuma,” vērtē E.Kalniņa.

Balvu reizi gadā piešķir četrās kategorijās, un šī ir piektā reize, kad Latvijas sniegums kultūras mantojuma jomā gūst panākumus. Kuldīgas novada pašvaldības Restaurācijas centrs saņēmis balvu, speciālbalvas – Rundāles pils muzejs, Bauskas pils un Liepājas jūgendstila arhitektūras izpēte.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dam­bis, kurš apsekoja ekspozīciju “Europa Nostra” uzdevumā, atzīst, ka izvēlētās tēmas, satura, atturīgā, neuzbāzīgā un nepiebāztā atspoguļojuma dēļ šī ekspozīcija Eiropas mērogā ir īpaša: “Spē­cīgais vēstījums nav uztverams kā nodevas pagātnei, bet rosina sarunu par atbildību, cilvēka dzīves kvalitāti un mūsu nākotni. Īpaši svarīgi tas ir jaunajai paaudzei, kura nepazīst okupācijas režīmu noziedzīgo rīcību. Ekspozīcijas izveidošana pēdējā brīdī “noķērusi” pazūdošus, no sabiedrības atmiņas izgaistošus faktus un tos pacēlusi jaunā sabiedrībai nepieciešamā aktualitātē.”

Taču šī nav vienīgā pozitīvā ziņa politiski represēto biedrībai. J. Dambis, viesojoties ekspozīcijā, ieteicis šo ēku virzīt nacionālajam kultūras pieminekļu sarakstam. Biedrība nosūtīja iesniegumu, un aprīlī Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes eksperti apstiprināja tā piešķiršanu sadaļā “Vēsturiski nozīmīga vieta”. Pēc viņu vērtējuma tieši piemiņas siena un ekspozīcija paskaidro, kāpēc šī vieta ir nozīmīga.
“Viss iet loģiski soli pa solim,” norāda P. Ozols un uzsver: “Vispirms piemiņas siena, tad sekoja ekspozīcijas izveide, tagad piešķirts nacionālā kultūras pieminekļa statuss. Tas parāda, ka mūsu darbs šajā vietā, šajā projektā nav bijis velts.”

Viņš arī informēja, ka saņemts valsts finansējums piemiņas sienas uzlabošanai, lai pasargātu to no lietus, izgaismotu, kā arī tiks uzstādīti skaļruņi, kuros atskaņos plāksnēs ierakstīto vārdus un uzvārdus.
Ekspozīcija piesaistījusi arī Valsts prezidenta uzmanību, jo, kā pastāstīja E. Kalniņa, viņa saņēmusi informāciju no Valsts prezidenta kancelejas, ka E.Levits nākamceturtdien viesosies Cēsīs un apmeklēs arī ekspozīciju “Sirdsapziņas ugunskurs”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
18

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
55

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
96

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
49

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
112

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
10
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi