“Vienotā pietura” daudzdzīvokļu ēku siltināšanā būtu vēlama

Lai gan dažādās Latvijas vietās atbildīgās instances ir atradušas visai dažādus veidus, kā cilvēkus “iekustināt” interesei par savas kopīgās dzīvokļu mājas siltināšanu, pret ideju par vismaz vienu algotu atbalsta speciālistu iedzīvotājiem katrā reģionā vai pat novadā nav neviens.

Tā varētu rezumēt piektdien Līgatnē notikušās konferences secinājumus, tiesa, katrs diskusijas dalībnieks no savas pieredzes piemetināja vēl nosacījumus, lai ideja, ka kopīgie mājokļi ir jāremontē un – vēl jo vairāk – jāsiltina, tik tiešām iedzīvinātos visu cilvēku apziņā. Pretējā gadījumā izskanēja prognozes par atsevišķu daudzdzīvokļu namu aiziešanu postā nu jau vienas divu desmitgažu laikā.

Radošajā kvartālā “Zeit” rīkotā konference “Energodialogs 2025”, kas bija veltīta ēku energoefektivitātei un transporta ilgt­spējīgiem risinājumiem, pulcēja plašu loku dažādu speciālistu un ministriju pārstāvjus, kā arī paš­valdību darbiniekus, kas dzīvi apmainījās ar pieredzi daudzdzīvokļu namu siltināšanas projektu virzībā un transporta risinājumu dažādošanā Latvijā. Tomēr jāatzīst, nedaudz vairāk kā 60 konferences apmeklētāju vidū nešķita tā īsti pārstāvēta tā sabiedrības daļa, uz kuru šīs atziņas būtu vērstas. Kā smejot konferenci atklāja Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, vairāk nekā sestā daļa uz pasākumu atbraukušo jau bija atbraukuši ar auto, ko darbina elektrība vai ūdeņradis vai izmantojuši sabiedrisko transportu. Ārkārtīgi trāpīgi ar retoriskiem jautājumiem pie klausītājiem vērsās Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģētikas ilgtspējas departamenta direktore Aija Timofe­jeva – vai mēs paši katrs savā individuālajā dzīvē un dienas plānā esam gatavi domāt par atteikšanos no auto ? Kā arī – vai esam gatavi atteikties no transporta kustības pašā Cēsu centrā?

Kā labo piemēru nelielu līdzekļu iztērēšanā, bet “ar maziem, gudriem lēmumiem” enerģijas lietderīgā ietaupīšanā A.Ti­mofejeva pieminēja Alūksnes novada pašvaldību, taču vienlaikus atzina: “Mūsu lielākais enerģijas zaglis ir dzīvojamais fonds.” Tādēļ arī konferences uzmanība vairāk tika veltīta tieši sekmēm ar daudzdzīvokļu namu renovāciju-siltināšanu, kas, kā vairākkārt atzina sarunu dalībnieki, ir ne vairs tehniski aprēķini un pierādījumu prezentēšana, bet lielā mērā psiholoģisks faktors.

Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta direktore Selīna Ābelniece atklāja, ka Latvija – lai arī samērā ar nelielu iedzīvotāju skaitu – ir sava veida rekordiste Eiropas mērogā. “Mums ir visvairāk cilvēku, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos. Visā Latvijas teritorijā ir aptuveni 40 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku.” Vienlaikus atzīstot latviskās uzvedības pamattoni – nesadarboties -, S.Ābel­niece dalījās secinājumā, ka attiecībā uz siltināšanu “šis temps ir nenormāli lēns”. Viņa gan piemetināja, ka burtiski pēdējā gada laikā iedzīvotāji kļuvuši aktīvāki un sāk interesēties par šo iespēju. Turklāt Rīgā ir izveidota tā saucamā vienas pieturas aģentūra finanšu institūcijas “ALTUM” ietvaros. Tā ir vieta, kur iedzīvotājs var izrunāt visu, kas vien varētu būt saistīts ar viņa apdzīvotās ēkas iespējamo siltināšanu, un uzzināt visu, kas viņam kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvim vēl būtu izdarāms, lai līdz šiem darbiem tiktu. Patlaban esot pat rinda ar daudzdzīvokļu namu siltināšanas pieteikumiem.

EM mājaslapā pieejama Latvijā jau atjaunoto ēku karte ar precīzu katra objekta adresi. Taču būtiskākais jauninājums esot patlaban vien desmit eksperimentālos projektos plānoti rūpnieciski ražotie koka karkasa paneļi, ko pēc precīziem izmēriem un niansēm izgatavo rūpnīcā. Ēkas siltināšana ar tiem aizņemot teju piecas dienas. Arī Līgatnē būšot divas no šī izmēģinājuma projekta mājām.

Būtiskas izmaiņas valsts normatīvajos aktos gaidāmas jau no 1.janvāra. Dzīvokļu īpašnieku “kopībām” būšot juridisks statuss, un tam regulējums ir apstiprināts. Tāpēc dzīvokļu īpašnieki tiek mudināti jau tagad vienoties un noskaidrot, kā noformēt savu kopību vai arī nodot savu māju atbildībā līdzšinējam pārvaldniekam. Tāpat arī būs noteikts, cik lielam jābūt kopīgajam mājas finanšu uzkrājumam jebkādiem nākotnes remonta darbiem.

Ekspertu diskusijā gan tika atzīts – cilvēki ir pārlieku pieraduši gaidīt Eiropas Savienības vai kādu valsts virzītu atbalstu un bez tiem vairs pat necenšas domāt par šiem vērienīgajiem projektiem, gaidot šo “laimes lāci”. Arī eksperte daudzdzīvokļu ēkas atjaunošanas jautājumos Dace Pastva, stāstot par Valmierā izveidotā “Vidzemes Energogida” sekmēm sarunās ar iedzīvotājiem, atzina, ka patlaban nudien ir nepieciešams arī tā dēvētais “burkāns” – vai tas ir ēkas energoaudita sagatavošana bez maksas vai kas cits, bet, viņasprāt, kaut ko vienmēr vajadzēs arī tad, ja visos reģionos tiks izveidotas šīs vienas pieturas aģentūras. Cita starpā, D.Pastva atzina, ka tieši pilsētās un visvairāk Cēsīs viņai izvērtušās vissausākās un neproduktīvākās sarunas ar māju iedzīvotājiem, savukārt ārpus pilsētām bijušas krietni aizrautīgākas tikšanās.

Ekspertu sarunā par nonākšanu līdz daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju sapratnei par savas dzīvesvietas – visas ēkas – uzturēšanu un kas tam būtu nepieciešams, atausa visdažādākā komunikācijas pieredze. Rīgā darbojas šī vienas pieturas institūcija, kur konsultēties un saņemt palīdzību, Gulbenē savukārt pašvaldība pēc ilgākām pārdomām nolēmusi sākt ar savā īpašumā esošajām divām daudzdzīvokļu ēkām, lai rādītu piemēru. Neilgu laiku pēc renovācijas nu jau divas blakus esošās identiskās ēkas – kā pašvaldības renovētā, tā apsaimniekotāja neatjaunotā – varēja salīdzināt savus ikmēneša komunālos rēķinus, kas siltuma patēriņa ziņā atšķīrušies pat četras reizes. Valmierā toties apsaimniekotājs izvērtējis, ka visbūtiskāk un steidzamāk atjaunot un siltināt vajadzētu namus, kurus apdzīvo lielākoties krievvalodīgi iemītnieki. Tad nu atrasts aktīvs šo māju iedzīvotājs, sporta skolotājs, kurš noalgots saziņai, informēšanai un darbu vadīšanai šajā apkaimē. Iecere izdevusies, jo cilvēkam ir personisks kontakts ar kvartāla iemītniekiem, un nu jau vedas darbi. Turpretī Saldus apkaimē, kur savulaik ap 2000.gadu siltināta viena no pirmajām daudzdzīvokļu mājām, kas vēlāk izrādījās pilnīga neveiksme, nācies meklēt vēl citu veidu. Māju iekšpagalmos uzslietas informācijas teltis, bērniem solītas konfektes, ja viņi atvedīs vecākus parunāties. Un tā arī tur iedzīvotājiem pamazām atdzīvināta interese par ēku atjaunošanu. Lai nu kā, visi diskusijas dalībnieki piekrita, ka papildu atbalsts kontaktam ar iedzīvotājiem un ēku renovācijas nepieciešamības izskaidrošanai ir vajadzīgs.