Vai ik dienu sarunās, presē un televīzijā izskan dažādi viedokļi, domas par ekonomisko krīzi pasaulē. Nedzīvojam uz nepieejamas salas, tā skar arī mūs. Bet visvairāk, tāpat kā pasaulē, arī Latvijā stabilitāti zaudējis nekustamo īpašumu tirgus. Par tā sakārtošanu un atdzīvināšanu diskutē dažādu rangu profesionāļi, un risinājumi vēl aizvien tiek meklēti. Par nekustamo īpašumu tirgu saruna ar SIA “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” Cēsu biroja vadītāju Kārli Meņģeli.
– Kā pēdējā laikā mainījies jūsu ikdienas darbs?
– Vēl nesen daudzi zvanīja, interesējās, kā tikt pie dzīvokļa vai mājas. Tagad zvana, ka vajag pārdot rīt, kāpēc nevar pārdot, meklē risinājumus. Cilvēkiem ir finansiālas problēmas, kuras jāatrisina tūlīt, un vienīgā izeja – dažās dienās
pārdot īpašumu. Dažs vēlas pārdot
un braukt projām. Negrib pārdot labi, bet ātri. Un problemātiskāka situācija ir tiem, kas īpašumu var pārdot lētāk, nekā pirms gada vai diviem pircis. Ir saistības ar banku, un nevar cenu atlaist.
Piedāvājums ir liels. Pircēji pat kvalitatīvi nespēj izanalizēt piedāvājumus. Draugi vai paziņas dod padomus, palīdz. Protams, katram ir sava vīzija, kādu viņš gribētu dzīvokli vai māju, un tad sapni mēģina
samērot ar iespējām. Saka – īpašumu tirgū klusums. Tā nav. Darījumi notiek, mazāk – jā. Cenas rūk. – Kādi ir vispieprasītākie īpašumi?
– Šobrīd ļoti daudz kas atkarīgs no bankām. Tās sijā klientus, kredīti nav tik viegli pieejami. Arī ne katram cilvēkam, kurš smagi strādā, banka kredītu dod. Ir ierobežojumi. Ne katra vēlmi nopirkt dzīvokli banka akceptē. Ko vairāk izvēlas? To, ko var atļauties. Patlaban var atļauties par saprātīgām cenām. Ne jau sapņu pili grib nopirkt, bet spiests palikt pie nelielāka nekustamā īpašuma. Ekskluzīvas lietas vēl nesen pirka uzņēmēji. Tagad, kad vairāk jādomā par ekonomiku, šis tirgus piebremzējies.
Investori uzskata, ka vēl nav īstais brīdis, lai masveidā pirktu nekustamos īpašumus, vēl cenas var kristies. – Bet dzīvokļu aizvien visiem nepietiek.
– Cēsīs piedāvājums ir liels, dzīvokļu vairāk nekā pietiekami. Piedāvājums pret darījumu skaitu ir niecīgs. Ko izvēlēties ir.
Cenas dažādas.
– Tagad pircējs var izvēlēties kvalitāti, nevis pirkt tāpēc, ka cita nav.
– Cēsīs problēma ir mazāka nekā Rīgā. Šonedēļ Rīgā notika forums, kurā arī par to runāja. Attīstītājiem ir problēmas, bankas nefinansē iesāktus projektus, jo nav pārliecinātas, ka izdosies pārdot. Lētāk ir līdzekļus iesaldēt, nevis pabeigt celtniecību. Izpārdošanas bums beidzies. Ja attīstītājs ir naudas jūgā, viņš spiests pārdot . Cēsīs lielākā daļa dzīvokļu un māju ir izpārdotas, kuras nav, rada problēmas un zāģē attīstītāju nākotnei. Pircējs var domāt, ka nopirks rīt un lētāk. Jā, bet tas, kuru esmu noskatījis, rīt var nebūt. Bet būs citi piedāvājumi. Tam, kurš nodomājis pirkt māju vai dzīvokli, jāizvērtē situācija un jāpērk. Tagad ir brīdis, kad var apskatīt tik daudzus piedāvājumus. Protams, var arī apjukt. Liekas, bezmērķīgi darījumi ir apstājušies, bet, ja vajag mājokli, pērk. Pilsēta maza, un visi zina, kāds ir kurš objekts. – Jau labu laiku runāja, ka īpašumu tirgus burbulis plīsīs, neviens neticēja. – Tā situācija, ka kurš katrs var pelnīt ar būvniecību vai nekustamo īpašumu tirdzniecību, nebija normāla. Katrā nozarē jābūt profesionāļiem. Pie mums visi sevi uzskatīja par profesionāļiem, jo mācēja nopelnīt. Viens ir runāt, cits – to pārdzīvot. Tagad burbulis ir pārsprādzis un ir stress. Tiem, kuri vieglprātīgi, spekulatīvi pirka, lai ātri pārdotu un nopelnītu. Viņiem kredītsaistības milzīgas, pārdot nevar, bankas arī saka, ka šie spekulanti rada vislielākās problēmas. Pārdevēji nevar dzīvot ilūzijās, ka īpašums ir tik vērts, par kādu summu pirkts. Slikti tiem, kuri pirka pērnā gada sākumā, kam tagad jāpārdod un tas jādara ar zaudējumiem.
Tirgus sakārtosies, un katrs darīs to, ko vislabāk prot. Nekustamo īpašumu nozarē nodarbināto skaits samazināsies, tiem, kas būvniecībā strādās kvalitatīvi, darbs būs, citiem, kas darīja, kā sanāca, nāksies meklēt citu nodarbošanos. Spriedzē tirgus norūdās, attīrās. – Kā pats šajā nozarē nonācāt?
– Pēc augstskolas bija jāizvēlas, ko darīt, bija piedāvājums, piekritu. Pēc profesijas esmu būvinženieris. Nav nekādu pazīmju, ka darbs nepatiktu, kā katrā, ir savi plusi un mīnusi. Nodarbojamies ar īpašumu vērtēšanu, tirdzniecību, apsaimniekojam klientu īpašumus. – Par ko ir gandarījums?
– Prieks, ja cilvēks, kam esi sniedzis pakalpojumu, to ir novērtējis un rezultāts izdevies. Un atnāk jauni klienti,
kuriem
ieteikuši iepriekšējie. Protams, laikā, kad visi māk visu,
kvalitatīvs
darbs nav vērtē, galvenais, ka tik padarīts.
Bet gan jau viss sakārtosies. – Vai pašu nebaida nekustamo īpašumu tirgus nākotne?
– Esmu laimīgs, ka man uz kakla nav miljonus vērts projekts, neesmu iebraucis neprātīgās finansiālās saistībās. Ir cilvēki, kuri gribēdami nevar no šīs nozares aiziet, jo viņus pietur finansiālas saistības. Man var būt labāk, būt sliktāk – kā jau ekonomikā, jo nevienā nozarē augšupeja nav bezgalīga. Ir finansiālā un ekonomiskā krīze pasaulē un Latvijā. Vienlīdz problemātiski būs visiem, un
mēs
to nevaram
ietekmēt. Vai mani kas baida? Firma ir gana stabila, lai dzīvotu un strādātu ilgtermiņā, nevis īslaicīgi kaut ko paveiktu.
-Kāda situācija nekustamo īpašumu jomā patlaban ir laukos?
– Valstij nākotnes vīzija ir apgūt Eiropas fondus. Zemnieks cer un vērtē, cenšas tos piesaistīt. Pavirši skatoties, nevienam it kā nevajag pienu, cukurbietes, bet ir šis atbalsts un ir iespējas. Nav dzirdēts, ka lielie zemnieki masveidā gribētu pārdot īpašumus. Protams, ne visiem vienādi veicas ar saimniekošanu, un ir tādi, kuri izpārdod.
Ir rietumnieki, kuri interesējas par lielām zemes platībām, tūkstošos hektāru, kuri te grib saimniekot. Protams, grib lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkt par saprātīgām, ne apbūves zemes cenām. Bija laiks, kad lauksaimniecības zemes pārdeva par tādām. Tagad zemi, kur būvēt, pērk vietās, kur jau ir komunikācijas, nevis pļavu vidū. Piedāvājums ir. Ja nepārskatīs cenas, ilgi nekas nenotiks. Tas burbulis, kad algas bija mazas, bet nekustamo īpašumu cenas lielas un visi pērk, ir pagājis. Tagad ir kritums, tad būs atdzīvošanās process un viss stabilizēsies. Cenas būs algu līmenī. Tie, kam dārgie īpašumi iegādāti pārdošanai, var būt zaudētāji. Tāds laiks. Dažs smaida, cits bāls no negulētām naktīm, risinājumu meklēšanas. Izdzīvos stiprākais, un viņš tiks cienīts kā aroda profesionālis.
– Par kādām aktualitātēm vēl runāja forumā?
–
Piedalījās arī igauņu un lietuviešu kolēģi. Igaunijā īpašumu tirgū situācija ir līdzīga, krīze sākās dažus mēnešus agrāk. Lietuvā darījumi notiek, apstājušies ekskluzīvajiem īpašumiem. Lietuviešu speciālisti vērtē, ka situācija varētu kļūt sliktāka. Ja pasaules ekonomiskā krīze brāzīsies pāri, mēs pretī nevarēsim turēties. Baņķieri uzsvēra, ka kredīti ir pieejami, nekustamo īpašumu nozares pārstāvji uzskata pretēji un uzsver, ka šī situācija bremzē, lai tirgus varētu atdzīvoties. Investori pārliecināti, ka cenas nav zemākajā līmenī, ka vēl jānogaida. Baņķieri sarunā uzsvēra, ka tuvāko divu gadu laikā labāku dzīvi nav ko gaidīt. Daudziem attīstītājiem nedod naudu, lai pabeigtu projektus. Bankas uzskata, ka problēmas ir ar nelielu daļu kredītņēmēju. Izskanēja doma, ka jāiesaista valsts, lai nāk palīgā, lai bankas ir devīgākas. Manuprāt, bankas pēc kredītreģistra ieviešanas ir šokētas, jo redz savu klientu saistības. Dažam tas saraksts ir ļoti garš, uz vairākām lapām. Var brīnīties, kā klientiem tas izdevies. – Kāda ir paša sapņu māja?
– Tas ir grūts jautājums. Diendienā darbā, redzot dažādas situācijas, saproti, ko negribi. Viens ir sapņot, pavisam kas cits – sapņus īstenot. Sapņiem līdzi nedzīvoju. Ir idejas. Jāsaprot, ka lielās mājas ir arī jāapsilda, jārēķina, cik maksās tādas pils uzturēšana, vai var to atļauties un vai tas būs lietderīgi. Cilvēki sāk saprast, cik lielu platību vajag dzīvošanai. Mana pārliecība – mājai vai dzīvoklim jābūt tik lielam, cik katram nepieciešams. Esmu bijis lielās mājās, kur ziemā saimnieki satuntuļojušies salst. Viņi saka: “Taupām gāzi!” Tas nav komforts.
Komentāri