Spēcīgā vētra, kas brāzās pāri Latvijai naktī no svētdienas uz pirmdienu, rajonā bijusi saudzīgāka, salīdzinot ar postījumiem, kas nodarīti Kurzemē. Priekuļu meteoroloģiskajā stacijā reģistrēts, ka brāzmās vēja ātrums bijis 25 metri sekundē, tikpat spēcīgs vējš bijis arī pagājušonedēļ ceturtdien. “Ja brāzma ir pēkšņa, tā var nodarīt postījumus. Ilgāku laiku vēja ātrums bija 22 – 23 metri sekundē,” pastāstīja meteoroloģe Ilze Brūvere.
Kā pastāstīja AS “Latvenergo” komunikācijas un mārketinga departamenta ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis, Cēsu un Limbažu rajonā vētra bez elektrības atstājusi 820 lietotājus. Provizoriskas “Latvenergo” aplēses liecina, ka stiprā vēja dēļ bez elektrības valstī palikuši 35 000 – 50 000 klientu.
To, ka rajonā vējš nav plosījies, apliecina arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādes komandiera Pētera Serova sniegtā informācija. Ja valstī kopumā uz glābšanas darbiem nācies izbraukt gandrīz 150 reizes, Cēsu brigādē reģistrēti tikai pieci izsaukumi, lai no ceļa braucamās daļas novāktu kokus. Straupes pagasta “Apiņos” nācies palīdzēt novākt koku, kas bija uzkritis uz mājas jumta.
Pilsētā ar nolauzto koku zāģēšanu nodarbojās arī “TG Zaļumi”. Kā pastāstīja uzņēmuma vadītāja Tatjana Gailīte, vētrā cietuši pārsvarā bojāti koki. Tie lūzuši vairākās vietās pilsētās – Pētera ielā, Lejas kapos, Gaujas, Kovārņu ielā un citviet.
“Nodarījuma apmērs ir krietni mazāks, salīdzinot ar janvāra vētru pirms diviem gadiem. Daļēji tas skaidrojams arī ar to, ka Cēsīs savlaicīgi tiek atklāti un nozāģēti bīstamie koki,” skaidro T. Gailīte.
“Latvijas valsts mežu” apkopotā informācija liecina, ka vētra mežos nodarījusi ievērojamus postījumus, tomēr tie ne tuvu nav tik lieli kā pēc 2005.gada janvāra vētras. Visvairāk kritušo koku ir Kurzemē un Vidzemē, tomēr precīzs postījumu apmērs pagaidām nav noteikts. Vētras laikā gāzti gan atsevišķi koki, gan vējgāzē bojātas arī lielākas meža platības. Vētras nodarītos postījumus bildēs skatieties fotogalerijā
Komentāri