Dabā ir norises, kas atkārtojas gadu no gada. Viena no tādām ir lašveidīgo zivju nārsts. Iestājoties rudenim, laši un taimiņi meklē upēs vietu nārstam, labprāt izvēloties Gauju un tās baseina upes. Šajā laikā allaž uzrodas vīri, kuri grib nelikumīgi iegūt lašus, tāpēc vajadzīgi arī tie, kuri sargā zivju nārstu un ķer malu zvejniekus.
Atgādinu, ka 1.oktobrī sācies rudens liegums, kā teikts Makšķerēšanas noteikumos, no 1.oktobra līdz 30. novembrim aizliegta makšķerēšana ar spiningu un mušiņmakšķeri Gaujas baseinā: Amatā no grīvas līdz tiltam pie Skujenes; Braslā no grīvas līdz HES; Gaujā no grīvas līdz Strenčiem; Raunā no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam. Bet lašus un taimiņus Gaujas baseinā aizliegts makšķerēt visu gadu.
Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektors Uldis Lencbergs atgādina, ka par vienu nelikumīgi noķertu zivi malu zvejnieks maksās 300 latus: “Šogad zivis sanākušas upēs ātrāk, un cilvēki to zina. Esam saņēmuši informāciju, ka maliķi jau sarosījušies, ka nelikumīgie lomi jau iegūti, ne tikai ar spiningiem, bet arī citādos veidos. Viņu uzvārdi zināmi, tagad nāksies pastrādāt, lai novērstu šo malu zvejnieku turpmākās iespējamās nelikumības.”
Apņēmību pastiprināti iesaistīties reidos apliecina arī Gaujas Nacionālā parka (GNP) valsts vides inspektors, kontroles daļas vadītājs Jānis Bušs. GNP ir seši vides inspektori, kuru pārziņā ir visa teritorija no Valmieras līdz Murjāņiem. J. Bušs norāda, ka viena no problēmzonām ir Gauja pie Siguldas, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Šoruden Valsts vides inspektori un GNP vides inspektori izņēmuši jau septiņus nelikumīgus zvejas rīkus.
„Iespējams, ka grūtā ekonomiskā situācija, kad naudas nav, bet ēst gribas, vairos maluzvejnieku un arī malumednieku pulku. Tomēr kopīgiem spēkiem darīsim visu iespējamo, lai novērstu nelikumības un vainīgos sodītu,” saka J. Bušs.
U. Lencbergs norāda, ka, tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šoruden nārsta sargāšanā iesaistīsies zemessardzes 27.kājnieku bataljona zemessargi un Valsts policijas darbinieki: „Iecirkņu pilnvarotie jau strādā, kontrolējot vietas, ko nārstam iecienījuši laši, līdz ar to tās pievelk arī nelikumīga loma kārotājus. Aktīvi sadarbosimies ar Gaujas Nacionālā parka vides inspektoriem. Ir vienošanās, ka talkā atkal brauks vides inspektori no Daugavpils un Rēzeknes. Kā allaž, viena no problemātiskākajām vietām ir Brasla pie HES. Te nārsta sargāšanā iesaistīsies biedrības “Mēs zivīm” aktīvisti. Viņi ar mieru šo upi uzraudzīt, lai novērstu zivju masu slepkavības, kas te nereti fiksētas. Viņi ir zinoši šajā jomā, un ceru, ka Braslā būs kārtība. Arī mēs iesim palīgā, jo tur vajadzīga nepārtraukta uzraudzība.
Šajā rudens laikā, kad sākas lašveidīgo nārsts, dažiem vīriem prāts apmiglojas, rokas sāk trīcēt, viņi, nerēķinoties ne ar ko, iet uz upi. Bet viss līdz reizei.”
J. Bušs stāsta, ka upju skaits, kas jāuzmana, mainās atkarībā no ūdens līmeņa. Jo tas augstāks, jo vairāk upīšu jākontrolē, zivis tad iet visās mazajās upēs un upītēs. Šobrīd līmenis upēs zems, bet lietus šo situāciju var mainīt.
Bargie sodi par nelikumīgu zivju iegūšanu likuši cilvēkiem apdomāt savas rīcības sekas, malu zvejnieku kļuvis mazāk, lai gan netrūkst joprojām tādu, kuri grib izaicināt likteni. U. Lencbergs stāsta par atgadījumu pagājušajā nedēļā Līgatnē pie Gaujas: „Vainīgā uzvārdu nenosaukšu, bet šis pārkāpums varētu likt padomāt citiem, vai vērts riskēt. Aizturēju vīrieti ar piecām noķertām alatām, no kurām lielākā bija 22 cm gara, mazākā – tikai 14. Makšķerēšanas noteikumi nosaka, ka atļauts noķert tikai vienu alatu, bet tās minimālajam izmēram, ko atļauts paturēt, jābūt vismaz 30 centimetriem.
Mans mērķis nav cilvēkus sodīt par katru cenu, bet pret šādiem patvaļniekiem jāvēršas ar vislielāko bardzību. Viena alata maksā 300 latu, viņam tās bija piecas. Vēl šī makšķernieka kontā nesamaksāts sods par dabai nodarītajiem kaitējumiem, kad viņu aizturējām ziemā. Vīrietim būs jāšķiras no aptuveni diviem tūkstošiem latu.”
Varētu piebilst, ka par šādu naudu veikalā pirktas zivis varētu ēst ļoti ilgi un bez jebkādiem satraukumiem. Tiešām būtu vērts ikvienam padomāt, vai vērts dažu zivju vai adrenalīna, ko dod nelikumīga makšķerēšana, dēļ riskēt ar iespēju iekulties šādā sodā.
Nārsta laiks sācies, to sekmē arī salīdzinoši vēsais laiks un zemā ūdens temperatūra. Vides inspektori aicina cilvēkus iet pie upes, vērot, kā notiek nārsts, jo viņu klātbūtnē malu zvejnieki neiedrošināsies darīt savus nelikumīgos darbus. Tie parasti notiek tumšos, klusos nostūros. Tiesa, vērotājiem pašiem nevajadzētu nokļūt divdomīgās situācijās.
„Būsim priecīgi par tiem, kas nāk priecāties par dabu, bet, ja kāds hidrokombinezonā bridīs pa upi pie berzes,
lai rēķinās ar
sekām.
Sabiedrība daudz palīdz nārsta sargāšanā, un protam to novērtēt. Ja manāt, ka kāds cenšas nelikumīgi tikt pie lašveidīgajām zivīm, zvaniet vides inspektoriem,” aicina U. Lencbergs.
Komentāri