Latvijas iedzīvotāji ir informēti par pienākumu iesniegt sākumdeklarācijas, bet neskaidrības vairāk ir par deklarāciju aizpildīšanu, šādu viedokli šorīt telekompānijā LNT pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā. Pelēkā stāstīja, ka pēdējās dienās pieaugot cilvēku interese par sākumdeklarēšanās jautājumiem, un kopš attiecīga likuma pieņemšanas VID ir saņēmis aptuveni 10 000 zvanu. Uz sākumdeklarēšanās beigām VID sākšot izplatīt informējošas skrejlapas un vērsīšoties pie nevalstiskajām organizācijām, kuru biedriem varētu būt saistoša nulles deklarāciju iesniegšana. VID pārstāve domā, ka dienests daudz skaidro sākumdeklarēšanās jautājumus, ejot uz intervijām ar masu medijiem, savukārt ārpus Latvijas dzīvojošie tiekot uzrunāti, sniedzot informāciju portāliem ārvalstīs. Sākumdeklarācijā jāsniedz informācija par cilvēka īpašumu stāvokli šā gada 1.janvārī. Ja cilvēkam gadu mijā bija skaidras naudas uzkrājumi, kas bija lielāki par 10 000 latu, bet kuri jau ir iztērēti, tad deklarācija jāiesniedz tik un tā, neiemaksājot neko bankā. Savukārt gleznu, vērtslietu un antikvāru priekšmetu vērtību cilvēkam esot jānosaka pašam. Vaicāta, kā VID gūs pārliecību par šī vērtējuma pareizību, Pelēkā mierināja, ka šis sākumdeklarēšanās aspekts neesot tik būtisks. Uz jautājumu, kas sagaida cilvēkus, ja viņu izdevumi nesaskanēs ar ieņēmumiem, Pelēkā tieši neatbildēja, tā vietā aicinot cilvēkus deklarēt ieņēmumus, par kuriem līdz šim nav nomaksāts iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Kā ziņots, šodien sākas termiņš mantiskā stāvokļa deklarāciju jeb tā dēvēto nulles deklarāciju iesniegšanai VID. 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas paredz, ka mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no šodienas, 1.marta, līdz 1.jūnijam. Tajā jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24. Likums nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē, bet amatpersonām bankā jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu. Naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību, tiks fiksēta 2012.gada 1.jūnija dienas beigās plkst.24. Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem (neveic darījumus), personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt. Taču jārēķinās, ka personai būs arī pienākums pēc VID pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā, lai VID varētu pārliecināties par šādu skaidras naudas uzkrājumu esamību. Pati sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu, kuru neatmaksātā kredīta daļa pārsniedz 10 000 latu, kuriem pieder vērtspapīri, gleznu kolekcijas un antikvāri priekšmeti, kā arī vērtslietas, kuru vērtība pārsniedz iepriekšminētos 10 000 latu. Sākumdeklarācija būs jāiesniedz, ja persona Latvijā ir iegādājusies nekustamo īpašumu, kura iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu un uz kuru nav nostiprinātas īpašumtiesības, kā arī īpašumu ārvalstīs. Tāpat būs jādeklarē skaidras naudas uzkrājumi, iegādātās kapitāla daļas Latvijā un ārzemēs, parāda vērtspapīri, aizdevumi, parādsaistības un citi īpašumi, kuru vērtība pārsniedz 10 000 latu. Nebūs jādeklarē tie īpašumi, kas jau ir reģistrēti valsts reģistros. Iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarāciju, personas var brīvprātīgi deklarēt laikā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Šiem ienākumiem tiek piemērota samazinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 15% apmērā. Deklarāciju var iesniegt – vai nu personīgi vēršoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā, vai elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz speciāli izveidotu e-pasta adresi “VID.sakumdeklaracija@vid.gov.lv”, kā arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Deklarācijas var arī sūtīt VID pa pastu. Provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000, tomēr valstij neesot zināms, cik daudz cilvēku ir ar kredītsaistībām, kuras arī būs jādeklarē, tāpēc kredītņēmēji šim apjomam nemaz neesot ierēķināti. Sabiedriskās domas pētnieki SKDS februāra vidū veiktajā aptaujā noskaidroja, ka gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai viņiem ir vai nav jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. 15,6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņiem deklarācija būs jāiesniedz, bet 66,3% domā, ka viņiem tas nebūs jādara. Pirms oficiālā sākumdeklarācijas termiņa VID bija saņēmis vairāk nekā 50 deklarāciju, un iedzīvotāji tās VID bija sākuši iesniegt jau janvārī. Papildus resursi VID šo deklarāciju datu administrēšanai nav piešķirti, un dienests ir pārliecināts, ka ar esošiem resursiem spēs nodrošināt raitu sākumdeklarēšanās ieviešanu un datu apstrādi. Tāpat šodien stājas spēkā grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredzēs atbildību par pārkāpumiem mantiskā stāvokļa deklarēšanā, par ko varēs piemērot naudas sodu līdz 250 latiem, tad, ja persona nebūs iesniegusi mantiskā stāvokļa deklarāciju, nebūs ievērojusi deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību vai arī deklarācijā būs norādījusi apzināti nepatiesas ziņas. Pie administratīvās atbildības varēs arī saukt, ja persona līdz šī gada 1.jūnija plkst.24 savā bankas kontā nebūs ieskaitījusi likumā noteikto skaidrās naudas apjomu. Sods par šādu pārkāpumu paredzēts līdz 500 latiem. Grozījumi arī paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs VID un saukt pie atbildības personas varēs ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas. LETA
Komentāri