Pēc Jāņiem lielākā daļa lielo ķīru no kolonijas Bērziņu dīķī Veselavā, kur maijā konstatēja putnu gripas uzliesmojumu, ir aizlidojuši. Palikuši tie, kuri nespēja aizlidot un, visticamāk, kļūs par barību plēsējputniem.
“Lielie ķīri pavasarī atlido, izperē, un tad visa kolonija dodas prom uz dienvidiem, lai pavasarī atgrieztos. Pieaugušie putni parasti ligzdot atgriežas dzimtajās kolonijās. Tā kā Bērziņu kolonijas ķīriem bija putnu gripa, tie diemžēl vīrusu izplata tālāk,” stāsta Pārtikas veterinārā dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un atgādina, ka pēdējos piecos gados saslimšanas gadījumi ar putnu gripu palielinās. “Gripas vīrusi ir ļoti mainīgi, tie var būt mazāk un vairāk agresīvi. Vairāki simti lielo ķīru Bērziņu dīķī gāja bojā. Putni dzīvoja, barojās vienā vietā, bet vieni nosprāga, citi izslimoja, vēl citi nesaslima. Ir atsevišķi gadījumi, kad putnu gripa konstatēta kādam gulbim, sudrabkaijai, bet ne masveidā un ne citiem putniem,” pastāsta M.Ulmanis.
Pavisam drīz ceļā dosies gājputni. M.Ulmanis skaidro, ka migrācija uz Dienvidiem nav tik bīstama kā pavasarī. Tagad Latvijā putni ielidos no Ziemeļiem, un tur putnu gripa nav tik aktuāla.
Vai pavasarī Bērziņu dīķī būs saglabājies putnu gripas vīruss, vai ķīri, kuri atgriezīsies, atkal masveidā slimos, pateikt nevar. “Vīrusa dzīvotspēju vidē nosaka apstākļi. Putnu izkārnījumos vīruss var kādu laiku saglabāties, ilgāk miruša putna ķermenī, bet tiešos saules staros dažās stundās tas iet bojā,” skaidro M.Ulmanis un pastāsta, ka zinātnieki no “Bior” ir paņēmuši ūdens un spalvu paraugus un pētīs situāciju. Var vien piebilst, ka līdzīgi kā citām kaijām lielajam ķīrim ir garš mūžs. Vecākais zināmais putns savvaļā nodzīvojis līdz 32,9 gadiem .
“Putnu gripas aktualitāte mājputnu turētājiem nav mazinājusies, un atslābt nedrīkst,” atgādina Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs.
Jāpiebilst, ka šajā sezonā ar putnu gripu Latvijā inficējušies un miruši arī divi zīdītāji (lapsas), bet Polijā no šī vīrusa konstatēta nāve 25 kaķiem.
Komentāri