Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Valmieras teātrī top izrāde bērniem “Vējš vītolos”

Druva
13:48
03.01.2013
12

10.janvārī Valmieras Drāmas teātra (VDT) Lielajā zālē vērsies priekškars izrādei mazajiem skatītājiem “Vējš vītolos” režisora Feliksa Deiča iestudējumā, informēja VDT.

Skotu rakstnieka Keneta Greiema (1859-1932) grāmata “Vējš vītolos” ir pasaules bērnu literatūras klasika – stāsti par draugiem Ūdensžurku un Kurmi, viņu dzīvi pie upes un mēģinājumu pāraudzināt neglābjamo dēkaini Krupi.

Izrādei dziesmas ar Evitas Sniedzes vārdiem sarakstījis komponists Emīls Zilberts, skatuvi iekārtojis Reinis Suhanovs, kostīmus radījusi Ieva Veita, radošajā komandā ir arī gaisu mākslinieks Krišjānis Strazdīts un kustību konsultants Aigars Apinis.

“Vējš vītolos” ir tapis no gulētiešanas pasakām, ko Greiems izdomāja savam dēlam Elisteram. Rakstnieks ilgu laiku bija spiests strādāt bankā, lai arī ilgojās pēc laukos pavadītās bērnības, dzīvošanās pie ūdeņiem, plašumiem un klejojumiem. Pie pirmās izdevības Greiems pameta darbu bankā un kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi ārpilsētas muižā. Stāsti par Žurkas un Kurmja brīvo dzīvi pie upes, laivu braucieniem un klejojumiem mežā bija paša rakstnieka sapņu piepildījums. Savukārt viens no grāmatas galvenajiem varoņiem – Krupis no Krupjapils, kas nepārtraukti ir pārņemts ar kādu nodarbi, lai pēc brīža to pamestu jauna jājamzirdziņa dēļ, – esot Greiema dēla Elistera portrets.

“Vējš vītolos” ietekmējis arī citas 20.gadsimta bērnu literatūras klasikas – “Vinnija Pūka” – rašanos, jo Alana Milna ģimenē valdījusi pilnīga aizraušanās ar Krupja un viņa draugu dēkām.

“Galvenais mērķis, iestudējot šo izrādi, ir saglabāt grāmatas neatkārtojamo noskaņu – dabas tuvumu, dabiskas un tiešas draudzības jūtas starp varoņiem,” saka izrādes režisors Deičs. “Tikpat svarīgi ir atrast skatuvisku atbilstību rakstnieka zīmētajiem raksturiem, nepazaudēt Kurmja pamatīgumu un dzīves gudrību, Žurkas izpalīdzību un Krupja mākslinieka spontanitāti un neaprēķināmību. Bērnu rotaļa, brīva iemiesošanās dažādās būtnēs un priekšmetos, vienlaikus nezaudējot savu paša raksturu, ir viena no iespējamām atslēgām, ar ko slēgt šo šķietami vieglo un nepretenciozo darbu.”

Kopā ar galveno trijotni – Žurku (Imants Strads), Kurmi (Rihards Jakovels) un Krupi (Aigars Apinis) -, kā arī prātīgo Āpsi (Aigars Vilims) un intelektuālo zirgu Frīdi (Ivars Vanags) darbojas arī itāļu masku komēdijas pakalpiņi jeb dzanni (Ilze Pukinska, Ilze Lieckalniņa, Kārlis Neimanis, Oskars Morozovs un Ģirts Rāviņš), kas tieši tā kā bērnu spēlēs viegli maina savas lomas, iejūtoties visdažādākajos tēlos, ar kuriem savās dēkās un piedzīvojumos sastopas galvenie varoņi.

“Lai arī izrādē būs tai īpaši rakstītas dziesmas, tā principiāli nebūs muzikālā izrāde, kurā aiz melodijām viegli noslēpt īstas darbības un attiecību trūkumu,” uzsver režisors. “Lai arī pagājis vesels gadsimts kopš grāmatas radīšanas, gribētos izrādē saglabāt pietāti pret dabu, cieņu pret katru radījumu, izcilo humoru un labo valodu.”

LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
7

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
37

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
62

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
62

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
418

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
138

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi