Līdz oktobra beigām notiks Valmieras Vienības laukuma būvprojekta izstrāde, aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa.
Būvprojekta izstrādi veic Vienības laukuma meta izstrādājas SIA “Didzis Jaunzems Arhitektūra”, SIA AVR un SIA “Substance”, apvienojoties komandītsabiedrībā “Vienības laukums”.
Atbilstoši autoru iecerei pārbūvētā Vienības laukuma centrālie objekti būs Dzimtas koks un karoga masts. Dzimtas koks būs funkcionāls mākslas objekts, veidots no režģotas metāla konstrukcijas, kas idejiski atspoguļos koku ar četriem stumbriem, četriem Latvijas novadiem. Tas simbolizēs Vidzemes, Zemgales, Kurzemes un Latgales ļaudis, kuru likteņi savīti vienotā saimē. Dzimtas koku paredzēts izvietot Vienības laukuma centrālajā daļā. Tuvāk centram paredzēta arī īpaša vieta 24 metrus augstam karoga mastam ar Latvijas valsts karogu.
Pārbūvētais Vienības laukums kalpos par svinīgu, Latvijas valstij un Valmierai nozīmīgu pasākumu norises vietu. Vienības laukums vēstīs arī par Valmieras un valmieriešu nozīmi valsts neatkarības ceļā – Valmieru kā pirmā Latvijas valsts karoga tapšanas vietu, valmieriešus kā pirmos neatkarīgās valsts finansiālos atbalstītājus, Brīvības cīņu dalībniekus, aktīvus dalībniekus neatkarības atjaunošanā 1990.gada 4.maijā, kā arī akcentēs citus nozīmīgus faktus Latvijas vēsturē. Šo tradīciju aizsākums bija Baltā galdauta svētku svinības Vienības laukumā šī gada 4.maijā par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai.
Vienības laukums funkcionāli ir ticis izmantots jau pirms 1900.gada, kad toreizējā Valmieras-Dikļu-Limbažu ceļa sākumā, pie Valmieras apriņķa kara pārvaldes (šobrīd Latvijas Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde, Rīgas ielā 50), tā sauktajā garnizona placī bija ierīkots apmācību laukums kareivjiem. Kā informējusi Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, arī Pirmā pasaules kara laikā cariskās Krievijas armijas jauniesaucamie laukumā apguva pirmās militārās iemaņas. Savukārt 1917.gada martā latviešu strēlnieku Rezerves pulka sanāksmēs kā pašnoteikšanās un brīvības elements laukumā vairākkārt plīvoja sarkanbaltsarkanais karogs.
Jau 1926.gadā laukums bija ieguvis oficiālu nosaukumu – Garnizona laukums, bet 1935.gadā tas ieguva savu labskanīgo un patriotisko nosaukumu – Vienības laukums. “Tajā notika 15.maija, 18.novembra parādes un Skolnieku rotas karoga svētki,” stāstīja Zīriņa. Pēc Otrā pasaules kara laukuma jaunais nosaukums bija Uzvaras laukums, kur līdz pat 1990.gadam notika Oktobra svētku un Pirmā maija demonstrācijas.
Iegūstot jauno veidolu, Vienības laukums būs funkcionāli pielāgojams dažādu pasākumu rīkošanai, paredzot gan dažāda veida skatuvju uzstādīšanas, gan apskaņošanas un apgaismošanas, gan videoprojekciju iespējas, kā arī būs aprīkots ar bezvadu internetu.
Vienības laukuma meta galvenais idejas autors ir arhitekts un vides dizainers Didzis Jaunzems. Viņa pieredzē ir vairāku dažādu funkciju ēku un vides objektu projektēšana. Viens no tiem ir Likteņdārza skatu terase un paviljons, kas visvairāk atspoguļo arhitekta patriotismu un mīlestību pret dzimteni. Arhitekts ir saņēmis “Latvijas Arhitektūras gada balvu 2015” par projektu “Dabas koncertzāles paviljons un laboratorijas”.
Komandītsabiedrība “Vienības laukums” veiks arī autoruzraudzību būvprojekta realizēšanas laikā. Vienības laukuma būvprojekta izstrādes un autoruzraudzības kopējā līgumsumma ir 39 751 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes tiks organizēta iepirkuma procedūra būvprojekta realizēšanai. Vienības laukumu plānots svinīgi atklāt 2017.gada novembrī, valsts svētku nedēļā.
Komentāri