“Bieži lasu par aizturētajiem nelegāli nodarbinātiem, tāpēc rodas interese, jo šo likumu var tulkot dažādi. Ja rīkoju kartupeļu talku, vai man ar visiem talciniekiem, kuri nav pirmās pakāpes radinieki, jāslēdz līgums? Vai var būt, ka garām brauks darba inspekcijas darbinieks un man radīs problēmas? Burtiski tulkojot likumu, viņi ir nelegāli nodarbinātie. Bet laukos šāda izpalīdzēšana – kaimiņš kaimiņam – ir ikdienišķa parādība: pļaušana, stādīšana, siena novākšana. Pat, ja kaimiņš man palīdz ienest mēbeles, arī tas tomēr ir darbs. Tas nekas, ka mēs kopā varbūt iedzersim graķīti par kopīgi paveikto. Gribētos zināt, kur ir tā robeža, kad es varu palīdzēt kaimiņam vai attālam radiniekam,” jautāja kāds “Druvas” lasītājs.
Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Cēsu sektora vadītāja Sintija Jaunākā skaidro: “Lai komentētu šo jautājumu, jāinformē, ka saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 3. panta pirmo daļu, Valsts darba inspekcija uzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību normatīvo aktu prasību ievērošanu. Tāpēc katrā konkrētā gadījumā, kad tiek veikta pārbaude ēnstrādnieku atklāšanā, ļoti rūpīgi tiek izvērtēti lietas apstākļi. Proti, vai konkrētā persona ir Darba likuma izpratnē saprotama kā darbinieks,” saka S. Jaunākā un uzsver, ka saskaņā ar Darba likuma 3. pantu darbinieks ir fiziska persona, kas noslēgusi darba līgumu, darbu veic par nolīgtu darba samaksu un veic darbu darba devēja vadībā. Darba likuma 4. pants nosaka, ka darba devējs ir fiziska vai juridiska persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
“Ja visi iepriekšminētie Darba likuma nosacījumi tiek konstatēti un darba līgums rakstveidā ar šo darbinieku nav noslēgts, tad uzskatāms, ka konkrētajā objektā (siena pļavā vai uz kartupeļu lauka) nodarbināts ēnstrādnieks.
Katrā konkrētā gadījumā tiek izvērtēti apstākļi, vai darbs ir izpildīts un pakalpojums sniegts bez atlīdzības personisko attiecību ietvaros,” skaidro Valsts darba inspekcijas Cēsu sektora vadītāja un turpina: “Būvniecības likuma 10.2 panta pirmajā daļā speciāli atrunāts, ka, ja būvdarbu izpildei atbilstoši vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba izpildi vai pakalpojumu sniegšanu ir slēdzami rakstveida darba vai uzņēmuma līgumi. Šie likuma noteikumi attiecas uz būvdarbu izpildi. Taču praksē mēdz būt arī situācijas, piemēram, zemnieku saimniecībās, kur pirmās un otrās pakāpes radinieki ir pieņemti darbā, noslēdzot darba līgumu, jo pastāv Darba likumā noteiktie kritēriji.”
Nomierinot “Druvas” lasītāju, var teikt, ka par vienreizēju izpalīdzēšanu kaimiņam, nolasot kartupeļus vai sakraujot grēdā malku, sodīts viņš netiks. Taču, ja izpalīdzēšana kļūs par ikdienas darbu, par kuru vēl papildus tiek saņemta samaksa, rezultāts var iznākt jau citādāks.
Komentāri