Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Uz spāres spārniem uz „Spāriņu kalnu”

Druva
23:00
27.03.2007
4

Braucot no Cēsīm uz Raunu, pāris kilometrus aiz Jaunraunas ceļa kreisajā pusē nevar nepamanīt dzeltenu māju ar brūnu jumtu. Uz norādes rakstīts – viesu nams „Spāriņu kalns”. Griežam iekšā, un mūs laipni sagaida viesu nama īpašnieki Māris un Liene Mūrmaņi. Lai arī šķiet, ka viesu nams uzcelts klajā laukā, tas ir mānīgs iespaids. Pie mājas izveidots liels dīķis, kura krastā slejas pirts māja. Netālu tek upīte, ir iekopts un iztīrīts mežs, bet pašā mājas priekšā jautri urdz avotiņš, kas sevi gluži neplānoti pieteicis mājas celtniecības laikā. Rokot pamatus, pēkšņi no zemes izšāvusies ūdens šalts, un drīz vien būvbedre bijusi pilna ar ūdeni. Nācies ēku nedaudz pārbīdīt, toties no it kā defekta iegūts efekts – pašiem savs avotiņš durvju priekšā. Var iziet un padzerties. M. Mūrmanis stāsta, ka avotiņš īpaši sajūsminot cilvēkus, kuri atbrauc no Rīgas, vai ārzemniekus, kuriem šāda ekstra ir kaut kas neredzēts. Viesu namu jau apmeklējuši pirmie klienti, no kuriem saņemtas vispozitīvākās atsauksmes, par ko stāsta arī ieraksti viesu grāmatā. Tas liecina, ka izvēle būvēt viesu namu bijusi pareiza.

„Šādu ideju pirms apmēram trim gadiem ieteica brālis. Tā kā bija iespēja lauku tūrisma attīstībai saņemt finansējumu no Eiropas fondiem, plānojām iesniegt SAPARD projektus par dīķa izveidi un mājas būvniecību. Tas gan pilnībā neizdevās, jo fondu slēdza, paspējām vien iesniegt projektu par dīķi. Bet darbs tāpēc neapstājās, turpinājām gatavot ēku tehniskos projektus cerībā, ka vērsies vaļā jauni fondi. Tā arī notika, mums projekti bija gatavi, tos iesniedzām un saņēmām apstiprinājumu. No visa nepieciešamā apjoma Eiropas finansējums veido 50 procentus.

Šis projekts ļāva pārliecināties, ka Eiropas naudu var izmantot tūrisma nišas attīstīšanai. Cik zināms, Latvijā to arī labprāt izmanto,” stāsta M.Mūrmanis.

Bet viesu nams nav abu pirmais un vienīgais mēģinājums attīstīt biznesu savā īpašumā. Pirms kāda laika sākuši audzēt sporta zirgus, bet nācies secināt, ka tas ir dārgs process. Sporta zirgiem ir augstas prasības, tur nepieciešami profesionāli treneri, ziemas manēža, kur zirgus apmācīt. Izvērtējot visus par un pret, sapratuši, ka labāk likt uzsvaru uz izjādes zirgiem, un tagad šo pakalpojumu var izmantot arī viesu nama apmeklētāji. Tiesa, lauku tūrisms nav bijis gluži svešs, jo Māris jau bija darbojies šajā jomā.

„Centāmies ievākt iespējami plašāku informāciju par esošajiem viesu namiem, par klientu vēlmēm, par nepieciešamo piedāvājumu un centāmies izvēlēties savu klāstu. Mēs piedāvājam kvalitatīvu atpūtu lauku klusumā ar dažādām izklaides iespējām. Cilvēki, kuri brauc atpūsties, var izmantot plašu piedāvājumu – braukšanu ar laivām vai makšķerēšanu, izjādes ar zirgiem vai vienkārši pastaigu mierā un klusumā.

Protams, nav viegli atrast kaut ko unikālu, vienreizēju, kas nebūtu citiem. Taču katrai vietai ir savs kopums, aura, kvalitāte, piedāvājumi. Arī cilvēku vēlmes ir dažādas, vieniem prasības augstākas, citiem zemākas. Mēs uzsvaru liekam uz augstas kvalitātes servisu un gribam to noturēt vajadzīgajā līmenī,” stāsta M.Mūrmanis, piebilstot, ka pagaidām galvenais akcents nav tūrisms, bet telpu izīrēšana dažādiem pasākumiem. Ne tikai saviesīgiem. Viesu namā var rīkot seminārus, konferences un mācības 30 cilvēkiem, jo ir viss nepieciešamais aprīkojums. Bet īpašs akcents, ka starplaikos var iziet ārā un baudīt dabu tiešā saskarē, kas nav iegūstams pilsētā. Blakus viesu mājai atrodas pirts, kurā var parūpēties par veselu miesu un garu. Tur viesības var rīkot 30 cilvēki, pēc pēršanās pirtī mesties dīķī ar tīru avota ūdeni vai atpūsties kamīnzālē.

„Spāriņu kalnā” ir ko darīt arī ziemā. Var slēpot, slidot uz dīķa vai baudīt brīnišķīgas ainavas un īstu ziemas klusumu. Tie, kurus vilina kaut kas ekstrēmāks, var braukt ar sniega motociklu. Arī tas vēl nav viss piedāvājums.

Māris un Liene negatavojas apstāties pie paveiktā, var teikt, šis ir tikai sākums, jo ieceru un darāmā netrūkst.

„Šogad plānojam izveidot sporta laukumus pludmales volejbolam, basketbolam, futbolam. Gribam izveidot lapenes, mežā ierīkot piknika vietas. Piedāvājumam jābūt maksimāli plašam, lai varam apmierināt ikviena klienta vēlmes. Esam sapratuši, ka ar esošo māju ir par maz. Pagaidām viesu namā ir 17 gultas vietas, bet mēs piedāvājam papildvietas – matračus, līdz ar to viesu namā un pirts ēkā kopā varam izguldināt 50 cilvēkus. Bet arī tas ir nedaudz par maz, tāpēc esam iecerējuši mājai izbūvēt arī trešo stāvu. Pašlaik domājam, vai izmantot fondu naudu, jo nav zināms, kad tie vērsies vaļā. Ja tas notiku tuvākajā laikā, varētu tos izmantot, bet ilgi gaidīt nevaram, jo ir lietas, kas nepieciešamas ātrāk,” skaidro M.Mūrmanis.

Šī vieta ir kā radīta, lai sarīkotu kādas svinības vai atpūstos pēc grūtas darba nedēļas. Vienīgi jāņem vērā, ka ģimenēm, kuras grib atpūsties, nedēļas nogalēs te būs grūti atrast brīvu vietu, jo pārsvarā tad „Spāriņu kalnā” notiek dažādi saviesīgi pasākumi. Tāpēc atpūta mierā un klusumā jāieplāno darba dienās, piemēram, atvaļinājumā, kad ir nepieciešams aizbēgt no pilsētas trokšņa un stresa.

Painteresējos par viesu nama nosaukuma saknēm. M.Mūrmanis stāsta, ka nosaukuma izvēle nav bijusi viegla: „Kartē šī vieta ir Spāriņu kalns, blakus ir mājas ”Spāriņi”. Esmu meklējis, kāpēc šāds nosaukums, bet pagaidām vēstures avotos nekāda norāde nav atrasta. Tāpēc arī, gatavojot logo, domājām, ko atainot, ar ko saistās vārds „spāriņi”. Vienīgais, kas kaut nedaudz bija pietuvināts, ir spāre, tāpēc arī uz viesu nama logo redzama spāre.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
5

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
67

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
60

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
49

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
19
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi