Piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Drusti”, tāpat kā piensaimniecības nozarei kopumā, pērnais bija stabilitātes gads. Kooperatīvā apvienojušos saimniecību skaits nav lielāks, taču savāktais piena daudzums gan palielinājies. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Drusti” valdes priekšsēdētājs Agris Jansons atzīst, ka piena nozarē pērn nav bijuši ne lieli pacēlumi, ne kritumi. Iepirkuma cenas bijušas stabilas, arī pieprasījums pēc piena bijis pietiekami liels, lai viss saražotais un no fermām savāktais tiktu nopirkts. Kooperatīvs savākto pienu pārdod
ilgstošajam sadarbības partnerim a/s “Rīgas Piena kombināts”. A. Jansons stāsta, ka no kooperatīva biedriem iepirktais piena apjoms ik gadu palielinās, jo piena lopkopības saimniecības pakāpeniski attīstās, palielina govju skaitu, arī izslaukumu un piena kvalitāti. Lielākā daļa kooperatīva biedru aizvien ir mazās piena lopkopības saimniecības, tomēr arī tās iespēju un vēlmju robežās attīstās. Pērn savākts apmēram 7,5 tūkstoši tonnu piena, kas ir par apmēram tūkstošs tonnām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kooperatīvā darbojas vairāk nekā 130 biedri – piena lopkopības fermas no dažādiem novadiem, tai skaitā Jaunpiebalgas, Amatas, Vecpiebalgas, Madonas, Raunas, Smiltenes un citiem. Teritorija, kurā no piena fermām jāsavāc piens, ir liela, un piena mašīnas ik dienu dodas pa četriem savākšanas lokiem. Uzņēmuma darbību, nenoliedzami, ietekmē degvielas, elektrības un citu izmaksu palielināšanās. Tomēr A. Jansons atzīst, ka kooperatīvs strādā ar nelielu, bet tomēr – ar peļņu. Lielus ieguldījumus attīstībā uzņēmums pērn nav varējis atļauties, tomēr iegādāta jauna specializētā piena savākšanas automašīna, kurai ir nerūsējoša tērauda cisterna. Pakāpeniski vairāku gadu laikā iegādātas vairākas šādas automašīnas, lai nodrošinātu kvalitatīvu piena savākšanu. A. Jansons atzīst, ka pēdējos gados attīstīts kooperatīva piedāvāto pakalpojumu klāsts, piemēram, notiek kopīga polietilēna plēves, kurā sagatavo zāles lopbarību, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu iegāde. „Kooperācija ir ļoti nozīmīga. Tā ir iespēja ikvienam kooperatīva biedram – lauksaimniekam – justies drošāk un stabilāk nekā tad, ja katrs būtu pats par sevi. Turklāt daudzas izejvielas, materiālus, pakalpojumus kooperatīva biedriem ir iespējams iegādāties lētāk, jo kooperatīvs iegādājas lielākus apjomus. Cik bija iespējams, atbalstījām arī tos lauksaimniekus, kurus skāra „Krājbankas” krīze. Par laimi, pašu kooperatīvu šīs bankas krīze neietekmēja.” 2012. gads pasludināts par Starptautisko kooperatīvu gadu. A. Jansons uzsver, ka kooperatīviem noteikti ir nākotne. Viņš vērtē, ka, iespējams, perspektīvā būtu vērts domāt par piena kooperatīvu apvienošanos: „Jo lielāks kooperatīvs, jo lielāka ir tā ietekme un iespējas.” Māra Majore – Linē
Komentāri