“Tādu atpūtas dienu vairāk negribētos piedzīvot,” “Druvai” sacīja Inese Zariņa. Viņa ar ģimeni un atbraukušajiem draugiem bija devusies uz
Ērgļu klintīm, lai karstā dienā pastaigātos pa mežu, papriecātos par Gaujas krastiem Cēsu apkaimē. “Tur nekā nav. Un skaitās atpūtas objekts,” sašutusi saka cēsniece un piebilst, ja šāds sezonas sākumā izskatās
tūrisma objekts, kā vispār drīkst aicināt tūristus.
Pie Ērgļu klintīm patiešām apkārtne palikusi bez infrastruktūras. Taku nav, skatu laukumu, tualešu arī. Tāda pati ir cita populāra dabas objekta – Zvārtes ieža Amatas novadā – apkārtne. Pa takām nudien labāk nestaigāt. 156 pakāpienu kāpnes, kas ved uz Zvārtes ieža skatu laukumu, līgojas ne tikai vējā.
“Katram, kurš pie mums atbrauc, atgādinām, lai ir uzmanīgi un atvainojamies, ka patlaban viss ir tāds, kāds ir. Tūristi ir saprotoši,” pastāsta gide un reizē Zvārtes ieža Ragana Līga Eglīte.
Jau rudenī “Druva” rakstīja, ka Dabas aizsardzības pārvalde pavasarī par ES finansējumu sāks vērienīgus labiekārtošanas darbus vairākos objektos, tostarp pie Zvārtes ieža un Ērgļu klintīm.
“Marta vidū par darbu veikšanu tika noslēgts līgums ar firmu “Liveland”. Pēc grafika aprīlī bija jāsāk strādāt pie Ērgļu klinšu apkārtnes labiekārtošanas, un uzņēmēji to arī solīja. Kā redzam, nekas nav sākts vēl tagad. Aizvakar bija sanāksme, kurā kārtējo reizi tika runāts ar uzņēmējiem. Viņu pēdējais solījums – darbus pie Ērgļu klintīm, kas ir prioritāte starp citiem dabas objektiem, sāks 17.jūnijā. Kā atzīst būvnieki, darāmā ir ne vairāk kā divām nedēļām,” “Druvai” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes dabas izglītības speciāliste Baiba Līviņa. Iemesls, kāpēc uzņēmēji nepilda līgumu un netur solījumu, gaužām vienkāršs – iepirkumos iegūtas tiesības veikt darbus pārāk daudz objektos, firma vairs netiek galā ar lielo apjomu.
“Arī mēs saņemam daudz pārmetumu par to, kādi izskatās objekti tūrisma sezonas sākumā. Ir patiesi žēl, jo rudenī arī paši talkās daudz darījām, zāģējām kokus, krūmus, tīrījām takas, lai būvnieki varētu laikus ķerties pie darba,” stāsta Baiba Līviņa.
Bet tūristi brauc uz Ērgļu klintīm, Zvārtes iezi, pašausminās par mūsu sapratni, kādam jābūt tūrisma objektam, un diemžēl par redzēto stāsta tālāk. “Ārzemnieki, kuri atbrauc uz Zvārtes iezi, jau iepriekš ir izzinājuši, kurp viņi pa smilšaino ceļu brauc. Jau pērn pie mums vairāk nekā līdz tam sāka braukt francūži, arī šogad. Brauc arī spāņi, slovēņi, slovāki, vairāk nekā agrāk krievi un ukraiņi. Pēdējiem ir vismazāk jautājumu, kāpēc te kas izskatās tā, kā izskatās,” par šo sezonu stāsta Līga Eglīte. Viņa arī atzīst, ka vietējo, kuri brauc uz Zvārtes iezi, ir krietni mazāk. Lielākoties tie, kuri te ierodas, Zvārtes iezi Amatas krastā izraudzījušies par piknika vietu un atbraukuši gatavot ēst.
“Īpaši ciemiņi ir īstie dabas mīļi, cilvēki, kuri te brauc, lai pabūtu dabā, izjustu šo vietu, te smeltos spēku un enerģiju,” saka Līga Eglīte un uzsver, ka labiekārtošanu gaida visi – gan tie, kuri te ir regulāri viesi, gan tie, kuri tikai iecerējuši atbraukt.
Sarmīte Feldmane
Komentāri