Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Tūrisma attīstība laukos – valsts interešu lokā

Druva
23:00
22.05.2007
1

“Mēs esam pamanīti,” tā Raunā paveikto tūrisma attīstībā Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem raksturoja pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis.

Viesi iepazinās ar viduslaiku pilsdrupu nostiprināšanas darbiem, jaunuzcelto skatu torni un tūrisma objekta apkārtnes labiekārtojumu.

“Ir derīgi izbraukt ārpus Rīgas un savām acīm redzēt, kas notiek tūrisma vietās, tad ministrijā vieglāk aizstāvēt tūrisma uzņēmēju intereses,” secināja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimane.

Iepazīšanās ar Raunas un Priekuļu tūrisma aktualitātēm notika projektā “Agora – ilgtspējīga tūrisma attīstības tīkls Baltijas jūras reģionā” pēc rīkotās darba sarunas, kas šoreiz notika ārpus Rīgas – Priekuļos. Ekonomikas ministrija, būdama Latvijā vadībā starptautiskajā Agora projektā, kurā piedalās deviņas valstis, izvēlējusies piecus sadarbības partnerus. Viena no tām ir Vidzemes tūrisma asociācija, kura apvieno tūrisma uzņēmējus un pašvaldības.

“Asociācija veidojusi tādu mārketingu, lai Vidzeme arvien vairāk kļūtu par tūrisma galamērķi,” uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts. “Tūristu skaits tiešām pieaug, bet pagaidām mūs neapmierina viņu uzturēšanās ilgums. Tas ir par īsu – viena, divas dienas. Mēs gribam izveidot tik kvalitatīvu piedāvājumu, lai tūristiem būtu interese palikt ilgāk. To var izdarīt, attīstot aktīvo, dabas, izpētes un kultūras tūrismu. Taču strauja attīstība nevar notikt bez

valsts ieinteresētības un atbalsta. Labi, ka Ekonomikas ministrijā nu daudz vairāk pievēršas tūrisma jomai.”

Agoras projekta laikā iecerēts apzināt un tālāk uzņēmējiem nodot labākās zināšanas un praksi, radīt izpratni par ilgtspējīgu darbību tūrismā, jaunu pakalpojumu radīšanu. Iecerēts arī veicināt lauku attīstību, piesaistot investīcijas. Projekts paredz veikt tirgus izpēti, piemēram, kā veidot veloceliņu tīklu. Vidzemes augstskola jau izpildījusi pasūtījumu. Tapis pētījums “Tūrisms visiem”, kurā analizēti ekonomiskie, sociālie un vides aspekti. Pētījumā izteiktas arī politiskas rekomendācijas iekšzemes tūrisma attīstīšanai, lai ceļojumi būtu pieejami arī cilvēkiem ar ierobežotiem iztikas līdzekļiem, ar fiziskiem traucējumiem, jauniešiem, veciem ļaudīm. “Mēs saņēmām konkrētus ieteikumus, kuri liek domāt un strādāt valsts līmenī,” vērtēja Ekonomikas ministrijas tūrisma

nodaļas vadītāja Aira Andersone.

Priekuļu pagastā ministrijas darbinieki iepazinās ar radītajām aktīvās atpūtas iespējām – viesu namu “Spāriņkalns”, baseinu un sporta kompleksu “Rifs”, semināru telpām viesnīcā “Tigra” un valsts Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma jaunāko – ekotūrisma specialitāti un tās audzēkņiem. Jaunās specialitātes mācību programma apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijā, bet pedagogi izteica vēlēšanos veidot sadarbību arī ar tūrisma nozares pārstāvi – Ekonomikas ministriju. Skolotāji tādējādi cer radīt pilnīgāku priekšstatu, vai mācības jaunajā profesijā atbilst mūsdienu darba tirgus prasībām un Priekuļos sagatavotie ekotūrisma speciālisti apmierinās darba devējus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi