“Trušus sakoduši odi, un tie izskatās divas reizes lielāki,” saka kāda zvanītāja un taujā, ko darīt.
Uz šo problēmu atbild Raunas pagasta “Dzērvju” saimnieks Māris Jākobsons, kura ganāmpulkā ir ap 300 trušu: “Uzreiz varu pateikt, ka truši nav vakcinēti. Trušus jāvakcinē reizi sešos mēnešos, tad tādas problēmas neradīsies.” Patiešām, kundze trušus vakcinējusi pirms diviem gadiem, bet vēl pērn šādas problēmas nebija. Slimības pazīmes liecinot, ka tā ir miksomatoze.
“Nebija tāpēc, ka odu bija mazāk,” saka M. Jākobsons un turpina: “Ja truši vakcinēti, potes iedarbība ilgst pusgadu, un arī tad ir tikai 70 procentu garantija, ka garaušus izdosies pasargāt. Ja truši jau sakosti, vakcīna vairs nelīdzēs. Tagad atliek pēc iespējas ātrāk vakcinēt tos, kas vēl veseli, bet par sakostajiem grūti paredzēt. Izdzīvos, kuriem stiprāka imunitāte, citi, visticamāk, aizies bojā.”
Šīs slimības pārnēsātāji ir kukaiņi asinssūcēji – dunduri, odi un citi. Pēc tam šī slimība pāriet no viena truša uz otru. Paiet diezgan liels laiks, kamēr truši pārslimo šo slimību, tad tiem imunitāte kļūst stabilāka. Uz vasaras beigām, kad sāk pazust kukaiņi, tad arī slimības izplatība samazinās. Var trušus arī nokaut un lietot uzturā, bet, ja slimība ieilgusi un trusim ir sastrutojušas acis, viss punos, tad šādu dzīvnieku gaļu diezin vai vajadzētu lietot uzturā.
Vaicāts, vai nelīdz būrus aizklāt ar segām, M. Jākobsons saka, noteikti nē. “Ārā ir ļoti silts, un, ja trusis sakarsīs, arī aizies bojā. Var mēģināt likt moskītu tīklu, bet tomēr palieku pie tā, ka truši regulāri un laicīgi jāvakcinē. Vakcīnu veic veterinārārsts, viena vakcīna maksā aptuveni divus eiro,” tā saimnieks.
Protams, saimniekam pašam jāizvēlas, vai viņam ekonomiski izdevīgāk ir vakcinēt vai ne. Vēl ir iespējams šāds variants – trušus tur tādā vietā, kur tie nevar nonākt kontaktā ar kukaiņiem asinssūcējiem, šādā telpā ieliekot arī vībotnes vai vērmeles.
Komentāri