Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Toms, Tomass, Saulcerīte

Toleranta sieviete saspringtā vidē

Druva
00:00
13.12.2006
64
Anda Skrastina

Tituls: “Par aktīvu pilsonisko attieksmi un ārsta profesionalitāti”. Vārds, uzvārds: Anda Skrastiņa. Nodarbošanās: Cēsu slimnīcas traumatoloģiskās nodaļas vadītāja.

– Gandrīz kā Annai Brigaderei. Viņai bija “Dievs. Daba. Darbs”. Arī man ļoti līdzīgi.

Anda Skrastiņa pieder pie uzticīgajiem. Uzticīgajiem darbam, mājai, ģimenei un draugiem. Šķiet, ka viņa ir stipra sieviete, kaut varbūt pati dažkārt neapzinās savu spēku. Bet citi to smeļas no viņas, mācās inteliģenci un labestību. Anda Skrastiņa ir no rosīgo cilvēku cilts – allaž kādas idejas, enerģija, kas tiek ieguldītas slimnīcas, traumatoloģiskās nodaļas attīstībā. Labprāt izceļ kolēģu panākumus, noklusējot savējos. Bet netrūkst enerģisku pacientu, kuri savu ārsti neaizmirst, un viņa kļūst labi pamanāma.

Ar ārsti satikāmies traumatoloģiskajā nodaļā. Pārliecinājos, cik spraigs ir ikdienas darba ritms- te padoms medicīnas māsām, te norādījumi ārstu palīgiem. Tas ir komandas darbs, kurā Anda Skrastiņa ir līdere.

– Kā tas ir – būt ārstam komandā?

– Jūtos lepna, ka strādāju rajona slimnīcas kolektīvā. Zinu, ka jebkurš no mūsu darbiniekiem cenšas strādāt ar pilnu atdevi, ar dziļu pietāti pret slimnieku. Priecājos, ka savā tiešajā darba kolektīvā – traumatoloģiskajā nodaļā – varu justies kā ģimenē un paļauties uz saviem kolēģiem.

– Kas sniedz gandarījumu?

– Liels gandarījums, ja izdevies palīdzēt pacientam un ja viņa ārstēšanās procesā no paša cietušā tiek saņemts tas, ko tagad sauc par līdzestību: pacienta atbildības sajūtu par atveseļošanās procesu un vēlme sekmēt to. Diemžēl nāk prātā arīdzan pacienti, kuru ārstēšanā esmu ielikusi ne tikai savu sirdi un dvēseli, bet visu savu profesionālo varēšanu, taču viņi savu dzīvību nevērtē un nesargā. Tā atceros kādu, kuru kopā ar kolēģi Moniku Kalniņu savā laikā reanimējām pēc suicīda mēģinājuma un pakāršanās. Cilvēks atgriezās normālā dzīvē, bet diemžēl mācību no savas augšāmcelšanās nebija guvis. Pēc pusotra gada viņš alkohola reibumā aizgāja bojā, motociklam ietriecoties kokā.

– Ar ko grūti samierināties?

– Ar to, ka ļoti liela daļa mūsu pacientu no pagastiem, tāpat no Cēsīm sociāli mazaizsargāti. Ir bezdarbnieki, daudzi strādā bez līguma. Gadoties traumai, bieži vien darba devējs aizmirst par šo savu strādājošo. Ja nav maksāts sociālais nodoklis, ja alga saņemta aploksnē, tad savā atveseļošanās procesā viņš var paļauties vienīgi uz savu ģimeni un pilsētas vai pagasta sociālā dienesta palīdzību.

– Kāds ir jūsu dzīves moto?

– Gandrīz kā Annai Brigaderei. Viņai bija “Dievs. Daba. Darbs”. Arī man ļoti līdzīgi. Gribu uzsvērt, ka ļoti liela nozīme, lai es sevi varētu realizēt kā personība, ir manai ģimenei, draugiem, darba kolektīvam.

Jūs taču esat arī rakstniece! Jūs uzrakstījāt jauku darbu “Cēsis”, kas veltīts pilsētas jubilejai.

– Jā, tas ir absolūts mīlestības darbs un veltījums savai pilsētai 800 gados. Tas radās diezgan spontāni. Pašai un pārējam autoru kolektīvam šķiet, ka darbs ir izdevies. Pārējie aptaujas “Gada cilvēks” laureāti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
25

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
51

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
400

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
134

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
581

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi