Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Hilda, Teiksma

Tiem, kuri dzimuši pirms 1978. gada

Druva
00:00
02.03.2007
31

Katru dienu internetā klīst daudz un dažādu sūtījumu, anekdošu, asprātību. Reizēm starp tiem gadās atrast arī kādu pērli, ar kuru vērts padalīties arī plašākam lokam. Tā šonedēļ manu uzmanību piesaistīja aicinājums, ka šis sūtījums domāts tiem, kuri dzimuši pirms 1978.gada. Izlasījis to sapratu, ka tas ir interesants atzinums, ko nevajadzētu slēpt zem pūra.

Lai arī sūtījumā teikts, ka tiem, kuri dzimuši vēlāk, nav jēgas lasīt, jo būs grūti saprat, varbūt ir vērts tomēr pasekot līdzi. Lūk, teksts:

Kā gan iespējams, ka mēs, kuri esam dzimuši 50., 60.un 70. gados, esam vēl dzīvi?

Saskaņā ar teorijām, mums jau sen vajadzētu būt mirušiem. Kāpēc? Lasiet tālāk! – Mēs sēdējām automašīnās bez bērnu sēdeklīšiem, bez drošības siksnām un gaisa spilveniem! – Mūsu gultas un koka rotaļlietas bija nokrāsotas ar veselībai kaitīgām krāsām. – Kad pamodāmies savā gultiņā, neviens mūs nedzirdēja. Ja kas atgadījās, bija jābrēc no visa spēka, lai vecāki sadzirdētu. – Pudeles ar bīstamām vielām un pat visdažādāko zāļu pudelītes vienkārši ar abām rociņām un visvienkāršākajām motorikas kustībām varēja brīvi atvērt. – Durvis un vārtiņi vienkārši aizcirtās un, ja no turienes nepaspējām noņemt savus pirkstiņus, tiem dikti sāpēja. – Sēdējām uz velosipēda bagāžnieka un, turoties pie priekšā braucošās automašīnas, centāmies no tā nenokrist. – Ķiveri nevilkām, pat braucot ar motociklu, kur nu vēl – ar velosipēdu. – Velosipēdam nebija vairāku ātrumu un , ja saplīsa riteņa gumija, tēvs ātri vien iemācīja, kā pašam to salabot. – Ūdeni mēs dzērām no krāna, nevis no pudelēm. – Gan jau arī toreiz bija kā krāsvielas, tā arī aromatizējošās vielas, jo tik sarkanu, zaļu vai dzeltenu limonādi kā tolaik mūsdienās vairs neražo. – Košļeni vakarā pielīmējām pie naktsskapīša stūra un nākamajā dienā atkal košļājām tālāk. – Skolā mums bija tikai neveselīgi viena izmēra soli un krēsli. – Agri no rīta izgājām no mājām un atgriezāmies tikai tad, kad jau bija ieslēgts ielu apgaismojums. Daudzreiz neviens pat nenojauta, kur mēs esam, mobilo telefonu mums arī nebija. – Ne mežā, ne parkos nebija rotaļu laukumu, ne arī tusiņu vietu tīņiem. – Ja gribējām apciemot draugus, vienkārši gājām pie viņiem, iepriekš nevajadzēja viņiem zvanīt un norunāt tikšanos. Arī pieaugušo nebija līdzi. – Mēs ēdām cepumus un maizi ar biezu sviesta kārtu, taču nekļuvām resni. – Mēs ar draugiem dzērām no vienas pudeles un no tā neviens nesaslima. – Mums nebija Playstation, 64 televīzijas kanālu, video, DVD, sava televizora, datora, ne arī interneta pieslēguma. Bet mums bija draugi! Īsti, nevis virtuālie. – Televīzija sāka raidīt plkst. 18. Tad vesela stunda tika atvēlēta bērnu raidījumiem, un nelaimīgs bija tas, kurš tajā laikā piecēlās un pārslēdza kanālu (visas pogas atradās uz televizora). – Mēs iegriezām sev pirkstos, lauzām kaulus, izsitām zobus un dažreiz arī no kāda dabūjām ar kāju pa dibenu. – Pedagoģiski korektas rotaļlietas sev gatavojām paši, dauzījām ar koku bumbas, taisījām imitētas ragaviņas un tikai kalna pakājē konstatējām, ka esam aizmirsuši par bremzēm. – Mēs spēlējām uz ielas futbolu un spēlēt varēja tikai tie, kuri to prata, kuri neprata, tiem bija jāvēro no malas un jāpārdzīvo vilšanās. – Skolā bija arī dumji bērni. Viņi nāca un gāja tāpat kā visi un mācījās vienas un tās pašas lietas. Dažreiz viņi palika uz otru gadu, tas netika apspriests, pat ne vecāku sanāksmē. – Skolotājam vienmēr bija taisnība! – Pusdienu sviestmaizes smērējām sev paši un, ja aizmirsām to izdarīt, tad skolā ko nopirkt nebija. Ja maizīte negaršoja, vienkārši visu dienu biji mazliet izsalkušāks, kā pārējie! – Uz skolu braucām ar velosipēdu, pavisam vieni, arī ziemā. – Ja izdarījām palaidnības, vecāki bija vienisprātis ar policiju. Vecāki atnāca pakaļ, bet mūs “neizpirka”. Mūsu nedarbiem bija sekas , no tām nebija iespējams paslēpties. – Mēs bijām brīvi, dažreiz nogāja greizi, dažreiz veicās, un mēs par to visu paši atbildējām. Bija jāmācās tikt pašiem ar visu galā! – No mūsu paaudzes nākuši daudzi cilvēki, kuri prot risināt problēmas, radoši strādāt un tā vārdā uzņemties risku – nekaunoties un nebaidoties no sekām ***

Ja esi dzimis pēc 1978. gada, šo izlasot, tev taps skaidrs, ko nozīmē būt varonim!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
16

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
55

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
57

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
42

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
122

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
105

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
9
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
32
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
43
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi