Katru dienu internetā klīst daudz un dažādu sūtījumu, anekdošu, asprātību. Reizēm starp tiem gadās atrast arī kādu pērli, ar kuru vērts padalīties arī plašākam lokam. Tā šonedēļ manu uzmanību piesaistīja aicinājums, ka šis sūtījums domāts tiem, kuri dzimuši pirms 1978.gada. Izlasījis to sapratu, ka tas ir interesants atzinums, ko nevajadzētu slēpt zem pūra.
Lai arī sūtījumā teikts, ka tiem, kuri dzimuši vēlāk, nav jēgas lasīt, jo būs grūti saprat, varbūt ir vērts tomēr pasekot līdzi. Lūk, teksts:
Kā gan iespējams, ka mēs, kuri esam dzimuši 50., 60.un 70. gados, esam vēl dzīvi?
Saskaņā ar teorijām, mums jau sen vajadzētu būt mirušiem. Kāpēc? Lasiet tālāk! – Mēs sēdējām automašīnās bez bērnu sēdeklīšiem, bez drošības siksnām un gaisa spilveniem! – Mūsu gultas un koka rotaļlietas bija nokrāsotas ar veselībai kaitīgām krāsām. – Kad pamodāmies savā gultiņā, neviens mūs nedzirdēja. Ja kas atgadījās, bija jābrēc no visa spēka, lai vecāki sadzirdētu. – Pudeles ar bīstamām vielām un pat visdažādāko zāļu pudelītes vienkārši ar abām rociņām un visvienkāršākajām motorikas kustībām varēja brīvi atvērt. – Durvis un vārtiņi vienkārši aizcirtās un, ja no turienes nepaspējām noņemt savus pirkstiņus, tiem dikti sāpēja. – Sēdējām uz velosipēda bagāžnieka un, turoties pie priekšā braucošās automašīnas, centāmies no tā nenokrist. – Ķiveri nevilkām, pat braucot ar motociklu, kur nu vēl – ar velosipēdu. – Velosipēdam nebija vairāku ātrumu un , ja saplīsa riteņa gumija, tēvs ātri vien iemācīja, kā pašam to salabot. – Ūdeni mēs dzērām no krāna, nevis no pudelēm. – Gan jau arī toreiz bija kā krāsvielas, tā arī aromatizējošās vielas, jo tik sarkanu, zaļu vai dzeltenu limonādi kā tolaik mūsdienās vairs neražo. – Košļeni vakarā pielīmējām pie naktsskapīša stūra un nākamajā dienā atkal košļājām tālāk. – Skolā mums bija tikai neveselīgi viena izmēra soli un krēsli. – Agri no rīta izgājām no mājām un atgriezāmies tikai tad, kad jau bija ieslēgts ielu apgaismojums. Daudzreiz neviens pat nenojauta, kur mēs esam, mobilo telefonu mums arī nebija. – Ne mežā, ne parkos nebija rotaļu laukumu, ne arī tusiņu vietu tīņiem. – Ja gribējām apciemot draugus, vienkārši gājām pie viņiem, iepriekš nevajadzēja viņiem zvanīt un norunāt tikšanos. Arī pieaugušo nebija līdzi. – Mēs ēdām cepumus un maizi ar biezu sviesta kārtu, taču nekļuvām resni. – Mēs ar draugiem dzērām no vienas pudeles un no tā neviens nesaslima. – Mums nebija Playstation, 64 televīzijas kanālu, video, DVD, sava televizora, datora, ne arī interneta pieslēguma. Bet mums bija draugi! Īsti, nevis virtuālie. – Televīzija sāka raidīt plkst. 18. Tad vesela stunda tika atvēlēta bērnu raidījumiem, un nelaimīgs bija tas, kurš tajā laikā piecēlās un pārslēdza kanālu (visas pogas atradās uz televizora). – Mēs iegriezām sev pirkstos, lauzām kaulus, izsitām zobus un dažreiz arī no kāda dabūjām ar kāju pa dibenu. – Pedagoģiski korektas rotaļlietas sev gatavojām paši, dauzījām ar koku bumbas, taisījām imitētas ragaviņas un tikai kalna pakājē konstatējām, ka esam aizmirsuši par bremzēm. – Mēs spēlējām uz ielas futbolu un spēlēt varēja tikai tie, kuri to prata, kuri neprata, tiem bija jāvēro no malas un jāpārdzīvo vilšanās. – Skolā bija arī dumji bērni. Viņi nāca un gāja tāpat kā visi un mācījās vienas un tās pašas lietas. Dažreiz viņi palika uz otru gadu, tas netika apspriests, pat ne vecāku sanāksmē. – Skolotājam vienmēr bija taisnība! – Pusdienu sviestmaizes smērējām sev paši un, ja aizmirsām to izdarīt, tad skolā ko nopirkt nebija. Ja maizīte negaršoja, vienkārši visu dienu biji mazliet izsalkušāks, kā pārējie! – Uz skolu braucām ar velosipēdu, pavisam vieni, arī ziemā. – Ja izdarījām palaidnības, vecāki bija vienisprātis ar policiju. Vecāki atnāca pakaļ, bet mūs “neizpirka”. Mūsu nedarbiem bija sekas , no tām nebija iespējams paslēpties. – Mēs bijām brīvi, dažreiz nogāja greizi, dažreiz veicās, un mēs par to visu paši atbildējām. Bija jāmācās tikt pašiem ar visu galā! – No mūsu paaudzes nākuši daudzi cilvēki, kuri prot risināt problēmas, radoši strādāt un tā vārdā uzņemties risku – nekaunoties un nebaidoties no sekām ***
Ja esi dzimis pēc 1978. gada, šo izlasot, tev taps skaidrs, ko nozīmē būt varonim!
Komentāri