Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Tapusi maršruta karte par Cēsu muižām un muižiņām

Marija Rubene
11:12
13.12.2024
71
Nodošana 3 27.11.2024.

Projekta noslēgšanas mirklis. Cēsu muzeja Galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne, muzeja direktore Ināra Bula, projekta vadītāja, rotariete Ilma Zālīte, vēsturniece Dace Cepurīte un rotariete Mārīte Raudziņa gandarītas par paveikto darbu un sadarbību.

Cēsu Rotary klubs sadarbībā ar Cēsu muzeju un pateicoties projektu konkursā “Cēsu novada kopienu iniciatīvu projekts” saņemtajam finansējumam, īstenojis projektu “Cēsu muižtaka”. Tajā apkopota informācija par 17 Cēsu pilsētā un piepilsētā esošajām muižām un muižiņām.

Projekta ievaros izstrādāta maršruta karte “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”, ar īsu katras muižas aprakstu. 27.novembrī tas jau nodots adaptācijai un izmantošanai Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūrai. Pavisam drīz audio ceļvežu platformā izi.travel būs pieejams bezmaksas audio gids šiem maršrutiem. Platformā varēs klausīties un lasīt stāstus par visām 17 muižām un muižiņām, un ielūkoties senās fotogrāfijās vai kartēs par katru no tām.
Lēmums par projekta īstenošanu pieņemts pērn, vasaras beigās. Projekta vadītāja Ilma Zālīte skaidro: “Par galveno uzdevumu Cēsu Rotary klubs izvirzīja – izstrādāt veselīgu dzīvesveidu atbalstošu projektu, kas ietvertu arī izglītojošu funkciju un veicinātu sabiedrības interesi par mūsu pilsētas vēstures laika posmu, kad pilsēta tikai veidojās, jo daudzas mazās muižiņas tolaik atradās ārpus pilsētas robežām. Vēlējāmies parādīt zuduša vai gandrīz zuduša kultūrvēsturiskā mantojuma lomu un ietekmi Cēsu pilsētas izaugsmē un attīstībā, izmantojot interaktīvu un digitāli pieejamu tūrisma, un aktīvās atpūtas produktu. Paveiktais papildina mūsu pilsētas vēstures lappuses ar līdz šim maz pētītu un apzinātu informāciju.” Projektu atbalstīja Cēsu vēstures muzejs, īpaši Galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne un vēsturniece Dace Cepurīte. Informācija gūta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajos katalogos, Latvijas Nacionālā arhīva digitalizētajos fondos un Cēsu Centrālās bibliotēkas krātuvē.

D. Tabūne atzīst, ka īstenotais projekts par Cēsu muižām un pusmuižām, ir nozīmīgs ieguldījums Cēsu vēstures popularizēšanā un arī pētniecībā.  Šis profesionāli labā līmenī sagatavotais materiāls var kalpot kā izziņas avots tūristiem un jebkuram interesentam, jo īpaši cēsniekam.  Tas vērtējams arī kā labs sākums turpmākiem pētījumiem Cēsu muižu vēsturē, kas varētu rezultēties monogrāfijā.

I. Zālīte piekrīt, ka vislielākais izaicinājums bijis informācijas trūkums un sadrumstalotība: “Cēsīs muižas un muižiņas ir bijušas ļoti daudz. Tām ir liela nozīme un ietekme pilsētas dzīvē un attīstībā, tomēr par tām informācija līdz mūsdienām saglabājusies skopa. Turklāt – līdz šim šīs mazās muižas un muižiņas nav daudz pētītas, ja neskaita Cēsu pilsmuižu, Ruckas muižu, Jurģu muižu. Vēlos uzsvērt, ka esam veikuši informācijas meklēšanu, apkopošanu, izstrādājuši maršrutus, tomēr šis nav vēstures pētījums. Ļoti gribas cerēt, ka tāds būs.”

Maršrutā iekļautas – Cēsu pilssmuiža, Zirņu kalna muižiņa-villa, Dubinskas muiža, Ruckas muiža, Baltā muiža, Dukuru muiža, Kītera muižiņa, Valentīna muižiņa, Glūdas muižiņa, Bērzaines muiža, Vintera muižiņa, Zeklera muiža, Jurģu muiža, Kalnamuiža, Blusu muiža, Zeltkalna pusmuiža, Aleksandra muiža.

Projekta gaitā radās vairākas interesantas atziņas, piemēram par muižu nosaukumu beigu daļā lietotu vārdu “moise”. 17.gs.kartēs tādi bija Baltamiose un Kalnamoise, kas iespējams, ir liecība, ka šajā teritorijā senatnē dzīvojuši lībieši, jo lībiešu valodā mȯizõ ir muiža.  Arī Jurģu muižai jau no 16.gs. ir noteiktas funkcijas – pilsētas hospitāļa, arī nabagmājas un no 17.gs. sākuma – pilsētas skolas uzturēšana.

Kalna muiža 1920.gada agrārreformas laikā netika sadalīta īpašumos, bet gan turpināja saimniecisko un pētniecisko darbību kā lauksaimniecības metožu testa saimniecība līdz pat 1940.gadam. Gandrīz katrai muižai ir kāds interesants stāsts par cilvēkiem kuriem tā piederējusi vai kuru dzīves ir saistītas ar to.

Projekta tapšanas gaitā projektā iesaistītie dalībnieki iepazinās ar maršrutos iekļauto muižu un muižiņu vēsturi, kopā ar Cēsu muzeja darbiniekiem apbraukāja to atrašanās vietas, izstaigāja katru maršrutu mērot to garumu. Iepazīšanās laikā tika ievērots muižu ēkās un teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju privātums, kas ņemts vērā sagatavojot maršrutu plānu.

I.Zālīte ir pārliecināta, ka Cēsu vēstures muzeja, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, un Cēsu Rotary kluba kopējā sadarbība dos ieguldījumu tūrisma veicināšanā un veselīga dzīves veida popularizēšanā Cēsu pilsētā.

E57bf568 D208 4833 A123 8cbe0db3e9ea
Muižu un muižiņu karte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
21
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
24
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
21
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
52
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Kādi bija un ir piebaldzēni

00:00
20.12.2024
66

Jaunpiebalgā, Vecpie­balgā, Inešos un Zosēnos aizvadītā vasara paliks atmiņā ar piebaldzēnu mērīšanu. “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta Piebalgā” datu ievākšanas daļas noslēguma pasākums sākās ar Vecpiebalgas deju kolektīva “Mudurainis” un  Jaunpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Piebaldzēni” dejām. Projekta komanda piebaldzēniem, kuri Vecpiebalgas kultūras namā bija sanākuši krietnā pulkā, stāstīja gan par secinājumiem, kas gūti, analizējot 1936.gada  […]

Seniori saņem siltās jakas

00:00
19.12.2024
61
2

Sociālās aprūpes centra “Sērmūkši” un “Mārsnēni” iemītnieki saņēma dāvinājumu – siltas jakas. Tuvojoties Ziemassvētkiem, SIA “ZAAO”, AS “AJ Power Recycling” un SIA “IRVE” īstenojuši sirsnīgu iniciatīvu, senioriem ziedojot vairāk nekā 130 siltās jakas, tādējādi rūpējoties, lai vēsajos ziemas mēnešos sociālās aprūpes centru iemītniekiem būtu silti. Ziedojumu saņēma biedrības “Labāka rītdiena” četri sociālās aprūpes centri, tai […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
3
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
27
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi