Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Tagad asins ziedotāji var palīdzēt arī “Covid-19” slimniekiem

Iveta Rozentāle
23:00
15.09.2020
10
009a7826 1

Lai gan līdz ar “Covid-19”ienākšanu Latvijā krietni sarucis asins ziedotāju skaits, Cēsīs asinis nodod nemainīgi daudz cilvēku.

Marina Orlova, Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komitejas izpilddirektore, informēja, ka asinis donoru dienā Cēsīs vēlējies ziedot 71 cilvēks, 63 to drīkstēja darīt, turklāt četri kļuva par asins donoriem pirmo reizi: “Esmu priecīga, ka Valsts asinsdonoru centra izbraukumā Cēsu klīnikā cilvēki regulāri ziedo asinis, vidēji ierodas ap 80. Turklāt šoreiz visi nāca vienmērīgi, drūzmēšanās neveidojās un bija iespējams ievērot nepieciešamos drošības nosacījumus.”

Valsts asinsdonoru centra (VADC) sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Kleinhofa skaidro, ka statistiski visvairāk ziedotāju ierodas no pulksten vienpadsmitiem līdz pusdiviem, kas sakrīt ar pusdienas pārtraukumu darbā. Ziedošanas vietās tiek ievēroti drošības pasākumi: regulētas donoru plūsmas, lai ievērotu divu metru distanci; ir pastiprināti dezinfekcijas pasākumi; pieejamas sejas maskas arī donoriem.
Juris Vuļs strādā dārza mēbeļu ražošanas uzņēmuma “Ekju” Ieriķos. Viņš otro reizi kopā ar kolēģiem atbraucis ziedot asinis. Daļa izmantojuši iespēju to izdarīt jau augusta beigās Līgatnē, bet šoreiz no kolektīva uz Cēsīm atbraukuši divi vīrieši un trīs sievietes: “Kolektīvā ir cilvēki, kas to dara regulāri, vairākas reizes gadā. Es par asins donoru kļuvu pagājušajā gadā, kad secināju, ko tur daudz baidīties, gan jau nebūs tik traki. Ir cilvēki, kuriem pēc asins noņemšanas kļūst slikti, bet man abas reizes viss bija kārtībā, nav, par ko satraukties. Šoreiz kolēģim pasliktinājās pašsajūta, bet iemesli tam var būt dažādi – sen nav nodotas asinis, varbūt nav pietiekami paēsts.”

Juris vērtē, ka kolektīvi saorganizēties un atbraukt ir vieglāk nekā vienam, īpaši pirmajā reizē. Galvenā motivācija ziedot asinis ir palīdzēt citiem, izdarīt labu darbu. Juris teic: “Redzēju, ka trūkst arī manas grupas asinis. Tāpat piekritu, ka asinīs nosaka “Covid-19” antivielas, lai gan domāju, ka neesmu ar to slimojis, kas zina, varbūt vieglā formā tas pārslimots.”

Sintija Kleinhofa paskaidroja, ka valsts radusi iespēju visiem asins un asins komponentu donoriem papildu obligātajiem testiem, ja cilvēks piekrīt, noteikt antivielas pret “Covid-19” infekcijas izraisītāju – SARS-CoV-2 vīrusu. Anonīmi testēšanas rezultāti tiek nodoti Slimību kontroles un profilakses centram (SPKC), lai vērtētu kopējās tendences un imunitātes līmeni donoru vidū. Donorus, kuriem konstatē pietiekamu antivielu līmeni, aicina kļūt par konvalescentās (atveseļojošās) plazmas donoriem. Konvalescentās plazmas izmantošana šobrīd tiek izskatīta kā viena no iespējamām ārstēšanas metodēm “Covid-19” pacientiem ar smagu slimības gaitu. Sintija Kleinhofa skaidro, ka vēl nav apkopota statistika, cik cilvēkiem šīs antivielas konstatētas, jo viss vēl notiek testēšanas režīmā.

Arī cilvēki, kuri zina, ka ir pārslimojuši “Covid-19”, ne ātrāk kā 28 dienas pēc laboratoriski apstiprinātiem diviem negatīviem testiem aicināti sazināties ar VADC un pieteikties par konvalescentās plazmas donoriem, tādējādi sniedzot atbalstu iespējamo pacientu ārstēšanā.
Ja cilvēks pēc asins ziedošanas sajūtas slikti, parādās augšējo elpceļu infekciju simptomi, ir jāsazinās ar VADC un par to jāinformē. Ja atklājas, ka cilvēks jau asins nodošanas laikā ir bijis slims ar “Covid-19”, viņa ziedotās asinis tiek nodotas karantīnā un pēc tam norakstītas, neskatoties uz to, ka pagaidām nav pierādījumu, ka vīrusa pārnese var notikt ar asinīm. Savukārt personām, kuras pēdējo 14 dienu laikā atgriezušās no valstīm, kur kumulatīvais “Covid-19” gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 16, pastāv aizliegums ziedot asinis 14 dienas.

Sintija Kleinhofa skaidro, ka pieprasījums pēc asinīm ir lielāks, nekā ierasti rudenī. Tas ir vienlīdzīgs pieprasījumam janvārī, kad asins komponentes ir nepieciešamas visvairāk. Savukārt asinsdonoru skaits, lai arī vēl nav sasniedzis līmeni, kāds bija pirms “Covid-19” izraisītās ārkārtējās situācijas, arvien palielinās, bet ikviens ziedotājs ir ļoti svarīgs.

Kopumā VADC septembrī dosies 42 izbraukumos. 2019. gadā Latvijā asinis ziedotas 53 814 reižu, kas ir par 1813 reizēm vairāk nekā 2018. gadā, sasniedzot augstāko asins ziedošanas reižu skaitu pēdējo astoņu gadu laikā. Palielinājies arī unikālo asinsdonoru skaits – pērn Latvijā vismaz vienu reizi asinis ziedojuši 31 643 cilvēki, kas ir par 398 vairāk nekā vēl pirms gada. Lai uzturētu stabilu asins krājumu, Latvijā dienā vidēji nepieciešami 150 donori.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
16

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
48

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
87

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
47

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
104

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
57

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
9
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
27
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi