Pagodinot cēsniekus par prasmi saglabāt kultūras vērtības, Pils parkā uz nelieliem svētkiem pulcējās Latvijas kultūra pieminekļu aizsardzībā strādājošie – vēsturnieki, dārznieki, valsts inspekcijas darbinieki.
Viens no noskaņām bagātākajiem parkiem, kāds ir Cēsu Pils parks, pēc cēsnieku ielūguma bija izraudzīts šī gada Eiropas kultūras dienu atklāšanai Latvijā. Eiropas mēroga svētku tēma šogad ir “Vēsturiskie dārzi un parki”.
“Cēsīs ir ļoti nopietna attieksme pret kultūras mantojumu, un tā sākas ar vides sakopšanu. Ar sakoptību mēs audzinām iedzīvotājus, liekam saudzīgi izturēties pret vērtībām, kas pilsētā saglabājušās gadu simtos,” ciemiņiem sacīja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders. Viņa teikto apliecināja Eiropas kultūras mantojuma karogi, kas, novērtējot Cēsīs paveikto, plīvoja kā Pils, tā Maija parkā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis vērtēja, ka Latvijā ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri kultūras mantojumu uztver kā apgrūtinājumu: “Tagad vērojama pat pozitīva apsēstība – cienīt vēsturiskas vērtības. Tas ir vērtīgi, savlaicīgi nesakoptas vietas mēdz kļūst par mērķi apbūvei.”
Arī kultūras ministre Helēna Demakova izdarījusi secinājumus, ka Latvijā vēsturisko kultūras objektu stāvoklis uzlabojas. Lai šo
procesu paātrinātu, no ES fondiem tuvākos gados paredzēts saņemt vairāk nekā 60 miljonus eiro.
Latvijā ir vairāki simti vēsturisko parku un dārzu. Gatavojoties kultūras dienām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izdevusi grāmatu – ceļvedi, kurā aprakstīti un fotogrāfijās izrādīti
64 vēsturiskie dārzi un parki. Cēsu rajonā par pašlaik izcilākajiem atzīti – Pils parks, kura zīmējumi atrodami 17. gadsimta 90. gados zīmētā Cēsu pils un pilsētas plānā, kā arī Ungurmuižas parks, kurš 18. gadsimta vidū veidots pēc baroka dārza principiem.
18. gadsimta beigās, 19. gadsimta sākumā ainavu parki izveidoti pie daudzām Latvijas muižām. Tādu netrūkst arī Cēsu rajonā. Daudzviet līdz mūsdienām saglabājušies tolaik populāri elementi – urnas, dekoratīvi kapakmeņi, kādi skatāmi Dzērbenē, Drustos. 18. gadsimta beigās ainavu parku modei pieder ķīniešu un japāņu paviljoni, kā arī mākslīgi veidotas pilsdrupas.
Cēsu Pils parks tapis vēsturisko drupu pakājē, kur 17. gadsimta beigās bijusi pauguraina vieta ar nelielu avotu un ganībām. Parku veidojusi grāfu Zīversu dzimta. Vēsturnieki zina stāstīt, ka parka kalniņiem, dīķa salai, terasēm un soliņiem reiz doti Zīversu dzimtas locekļu vārdi. Karla kalnā savulaik uz melna marmora postamenta atradies krūšutēls parka veidotājam Karlam Gustavam fon Zīversam. Postaments apskatāms muzeja dārzā, bet krūšutēls pirmā Pasaules kara laikā pazudis. Kultūras mantojuma dienu atklāšanā kalnā muzicēja A.Kalniņa mūzikas vidusskolas stīgu orķestris un Cēsu stīgu kvartets. Ar parka vēsturi viesus iepazīstināja Dace Cepurīte, bet ziņas par Pils parku var iegūt ikviens, jo teritorijā vairākās vietās ir izlikti informācijas stendi. Cēsīs ir vēl divi vēsturiskie parki – Alekša parks, ko tagad pazīst kā Maija parku, un Ruckas muižas parks.
Nākamgad septembrī Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma būs “Neparastais mantojums”, lai plašai sabiedrībai atklātu jaunas, interesantas vērtības.
Komentāri