Lāčplēša diena bija apmākusies, līņāja, bet pelēkā rudens mākoņos mirdzēja svecīšu un lāpu gaisma. Pieminot tos, kuri cīnījās par Latvijas valsts brīvību, arī Cēsu novadā notika lāpu gājieni, pie piemi- nekļiem tika aizdegtas sarkanbaltsarkanas svecītes.
Līgatniešiem jau daudzus gadus ir tradīcija pilsētā pie dīķa, Skolas kalna pakājē, veidot svecīšu Latviju. Katrs, kurš vēlas, atnāk un noliek savu gaismiņu. Tiklīdz sāka krēslot, pilsētnieki pa vienam un ģimenēm nāca ar svecēm. “Lāčplēša diena ir svētki. Noliksim svecītes, tad Augšīgatnē iesim lāpu gājienā. Vakarā mājās degs sveces. Tā mums ir tradīcija,” saka līgatniete Vija Meņģele, bet Ivars Krieviņš piebilst: “Vēja nav, sveces degs ilgi.” Juris Golubevs nolika sarkanas un baltas svecītes, noņēma cepuri un brīdi paklusēja. “Katru gadu nāku un aizdedzinu sveces. Vakars būs gaišāks, tas nekas, ka līst,” bilst Juris.
Pamazām izgaismojās Līgatnes centrs, skanēja patriotiskas dziesmas. Tā no krēslas līdz deviņiem vakarā būs katru dienu līdz valsts svētkiem. Tradicionālais lāpu gājiens no Augšlīgatnes kultūras nama kā dziedoša uguns līnija vijās uz Paltmales kapiem, kur piemiņas vieta “Par Tēvzemi kritušiem 1916. – 1919”.
“Bija daudz cilvēku, nepatīkamais laiks neatturēja doties gājienā. Prieks, ka bija daudz ģimeņu ar bērniem. Gājienā visi dziedāja līdzi korim,” stāsta Līgatnes apvienības kultūras namu vadītāja Dace Krīvena – Valdmane. Skanēja dzeja, visu kopīgi dziedāta Latvijas himna un spēka dziesmas. Ar zalvēm tika godināti kritušie. Pieminekli izgaismoja svecīšu liesmas un lāpu ugunis.
Nītaurieši Lāpu gājienā no pamatskolas devās uz Brāļu kapiem. “Pagasta iedzīvotāji labprāt iesaistās, bija dažādas paaudzes,” pastāsta pagasta kultūras pasākumu organizators Rihards Vītols. Novadpētniece Dace Eipure atgādināja par Brīvības cīņām, kauju par Rīgu, par pieminekli. Stiprinājumu ikvienam deva mācītājs Artūrs Bogdanovs.
“Ir svarīgi jaunajai paaudzei stāstīt mūsu valsts vēsturi, nodot tradīcijas,” pārliecināts R.Vītols un piebilst, ka pēc lāpu gājiena nītaurieši nesteidzās mājās, sildījās pie ugunskura, cienājās ar zupu un pārrunāja jaunumus.
Dzērbenē Lāčplēša dienas svinīgais pasākums notika dievnamā. Te blakus altārim ir plāksnes, kurās iegravēti par brīvību kritušo Dzērbenes draudzes locekļu vārdi. Muzikālā uzvedumā novadpētniece Mārīte Šķēle pastāstīja par sešiem dzērbeniešiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Pamatskolas audzēkņi un pedagogi izstāstīja stāstu par Latvijas ceļu līdz 11.novembrim. Skanēja pazīstamas dziesmas, kuras visi dziedāja līdzi.
“Dzērbenē nav pieminekļa brīvības cīnītājiem, no baznīcas dzērbenieši devās lāpu gājienā, kas vijās cauri pagasta centram, Līvānu ciematam un noslēdzās centra skvērā. Tur dega ugunskurs un bija tikšanās ar dzērbeniešiem, kuri dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos,” pastāsta pagasta kultūras nama vadītāja Daina Šmite un piebilst, ka cilvēki nesteidzās mājās, parunājās, sildījās pie ugunskura.
Braucot cauri Taurenei, svecīšu liesmas izgaismoja parka pieminekli “Ar sapni par dzimteni”, bet kultūras nama logos atmirdzēja gaisma. Mākslinieki Ērika Māldere un Aigars Lenkevičs te iekārtojuši izstādi “Svētku laika gaisma”. “Pils tumšajā laikā kļuvusi gaiša un mājīga. Katra mākslinieku radītā lampa ir stāsts, kas liek aizdomāties. Taurenieši vakara stundu pastaigās izvēlas iet gar kultūras namu,” stāsta kultūras nama vadītāja Ginta Babre. Viņa uzsver, ka taurenieši nekad neaizmirst Latvijai nozīmīgas dienas un tajās vienmēr pie pieminekļa deg svecītes. “Tā kā pagastā nav skolas, nerīkojam lāpu gājienu. Kultūras namā bija filma “Mana brīvība”, tā atgādināja, kā tapa brīvība, par Tautas frontes laiku. Skatītāju bija daudz,” atklāj G.Babre un piebilst, ka taurenieši pēc filmas atzinuši, ka tā ir par laiku, kurā paši piedalījās, un tas raisīja atmiņas un pārdomas.
Neraugoties uz nemīlīgajiem laika apstākļiem, Lāčplēša dienas svinīgais brīdis arī Cēsīs, Vienības laukumā, lāpu gājiens, piemiņas brīdis Lejas kapos pulcēja ļoti daudz cilvēku. Kuplā skaitā nāca ģimenes ar bērniem, soļoja karavīri, zemessargi, jaunsargi.
Uzrunājot Vienības laukumā sanākušos, NBS Instruktoru skolas komandieris majors Mārtiņš Bērziņš uzsvēra, ka ikviena karavīra vērtības ir pašaizliedzība, drosme, mīlestība, cieņa, taisnīgums un tās pielīdzināmas ikviena Latvijas pilsoņa vērtībām: “Šajā dienā jāatceras, ka patriotisms nav lietvārds, bet aktīvas darbības vārds. Patriotismu tāpat kā citas minētās vērtības jāaudzina un jāstiprina. Spraužot pie krūtīm sarkanbaltsarkano lentīti, ar cieņu izturoties citam pret citu, esot taisnīgam jebkurā dzīves situācijā, mīlot savu zemi, savus vecākus, savus bērnus.”
Pēc kopīgi nodziedātas valsts himnas visi devās lāpu gājienā uz Lejas kapiem. Tur svētbrīdī NBS kapelāns Jēkabs Dzērve, aicinot pieminēt mūsu karavīrus ceļā uz Latvijas valsti, tās nosargāšanu Neatkarības karā, uzsvēra, ka mums jābūt tai pašai degsmei, mīlestībai un cerībai, ka esam aicināti un nolikti šīs zemes sardzē: “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzes mācītājs, kapelāns Pēteris Apkalns, atceroties kopīgās gaitas ar karavīriem, rakstīja: “Mūsu Latvijas valsts tapusi, tikai pateicoties mūsu karavīru grūtajām cīņām, un tās robežas novilktas Latvijas dēlu asinīm. Viņiem garām aiziet nav iespējams, jo tur runā īstā latviešu sirds savu mīlestības un ticības valodu par tautu un Tēvzemi.”
Arī mums savi pienākumi jāveic no sirds, apzinoties, ka mūsu atbildība un svēts aicinājums ir sargāt šīs robežas, Latvijas zemi, debesis un jūru. Lai šis aicinājums un pamudinājums atbalsojas ne tikai mūsu prātos, bet vēl jo vairāk mūsu sirdīs, dzīvē, darbos un mīlestībā pret Tēvzemi!”
Sekoja par iedzīvotāju augsti novērtētu tradīciju kļuvusī sveču likšana Latvijas kontūrā Pils parkā. Multimediālais priekšnesums uz viduslaiku pils torņa šogad lika aizdomāties par vienu no mūsu galvenajām vērtībām – latviešu valodu.
Sveces, ko nolika Pils parkā, šogad ieguva īpašu pievienoto vērtību. Laura Grase kopā ar biedrību “Tavi draugi” aicināja uz akciju 12.novembrī kopīgi noņemt šo sveču atlikumus, lai pārkausētu, veidojot ierakumu sveces Ukrainas aizstāvjiem. Var teikt, simbolisks sveiciens no kādreizējiem Latvijas aizstāvjiem tagadējiem Ukrainas aizstāvjiem.
Lāčplēša dienai veltīti dažādi pasākumi notika visos novada pagastos.
Komentāri