![11nov Priekuli 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/11/11nov-priekuli-1-scaled.jpg)
Ar dažāda mēroga pasākumiem visā valstī 11.novembrī atzīmēja Lāčplēša dienu, godinot Brīvības cīņās kritušos. Šis gads īpašs ar to, ka aprit simts gadu kopš Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karspēku un tieši šajās cīņās izšķīrās jaundibinātās Latvijas valsts liktenis.
Pasākumi notika gandrīz visos mūsu puses novados, pulcējot dažāda vecuma apmeklētājus.
Pirmie to sāka Pārgaujas novadā, kur jau rīta agrumā notika divi lāpu gājieni. No Stalbes pamatskolas ļaudis devās uz pieminekli Vīlandes Skolnieku rotas karavīriem Stalbē, bet no Straupes pamatskolas – uz Ziemeļlatvijas atbrīvotāju pieminekli Plācī. Pēcpusdienā notika lāpu gājiens no Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolas uz pieminekli brīvības cīņās kritušajiem karavīriem Raiskuma kapos.
Jau ierasts Lāčplēša dienas notikums Pārgaujas novadā ir skrējiens “Apkārt Rozulai”, kas šogad notika jau 19. reizi.
Vairāki notikumi arī Priekuļu novadā. Gatavošanās Lāčplēša dienai sākās jau pirms nedēļas, kad priekulieši tika aicināti uz kopīgu svētku instalāciju veidošanu, kas nu izstādītas un izgaismotas Saules parkā, lai priecētu vietējos un garāmbraucējus.
“Gaismas dārza atklāšanas svētkos”, kas vakar notika Saules dārzā, pulcējās pirmsskolas audzēkņi, skolēni, pieaugušie. Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone uzrunā atgādināja, ka paši esam tie, kas veidojam mūsu zemi, mūsu Latviju: “Katram mums brīvība droši vien izpaužas citādi, man tā ir mana zeme, mana valoda, mana himna!”
Kopā tika nodziedāta valsts himna, tad devās iedegt svecītes pie saules pulksteņa. Pašvaldības Kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes nodaļas vadītāja Inga Cipe aicināja, lai šī nebūtu tikai piemiņas diena, bet arī cerību diena, jo karavīri, kuri cīnījās, arī cerēja un ticēja savai valstij.
Priekuļu vidusskolas skolotājs Māris Brasliņš pastāstīja, ka, gatavojoties patriotiskajai nedēļai, klašu audzēkņi video formātā iedziedājuši patriotiskas dziesmas, tā izveidota pusstundu gara filmiņa, kas tiek rādīta skolas televīzijā. Savukārt mācību iestādes pagalmā no svecēm izlikta Latvijas kontūra.
Vēl Priekuļu novadā notika svecīšu iedegšana Jāņa Lapiņa piemiņas vietā Veselavas pagasta “Pintuļos”, bet Veselavas bibliotēkā izskanēja “Karoga stāsts”. Vakarpusē bija piemiņas svētbrīži Liepā pie Brīvības cīnītāju pieminekļa un Mārsnēnos parkā pie tautas nama.
Līgatnes novadā Lāčplēša dienai veltīts pasākums izskanēja ar pūtēju orķestra piedalīšanos, bet Augšlīgatnē notika tradicionālais lāpu gājiens uz Paltmales kapsētu, kur piemiņas brīdis bija pie pieminekļa par Tēvzemi kritušajiem.
Vecpiebalgas novada Piebalgas novadpētniecības muzejā Inešos notika latviešu virsnieka Voldemāra Ozola 135. jubilejas pasākums, kam sekoja lāpu gājiens, dziesminieka Inta Ķergalvja dziesmas, karsta tēja un svecīšu aizdegšana.
Jaunpiebalgā, godinot latviešu karavīru piemiņu, izgaismoja Varoņu birzi pie Svētā Toma evaņģēliski luteriskās baznīcas. Arī Jaunpiebalgā notika lāpu gājiens un piemiņas brīdis pie Kārļa Zāles pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem, bet noslēgumā koncerts baznīcā.
Raunā vietējie lāpu gājienā devās uz Brīvības pieminekli, kur bija arī uguns šovs. Drustos vispirms bija piemiņas brīdis pie Brīvības cīņās kritušo pieminekļa, tad Drustu baznīcā Cēsu baptistu draudzes zvanu ansambļa koncerts, bet aktīva dzīvesveida piekritēji varēja piedalīties nakts orientēšanās sacensībās.
Cēsīs Lāčplēša dienā jau tradicionāli notiek kupli apmeklēti pasākumi. Svinīgajā brīdī pie Skolnieku rotas pieminekļa sanākušos uzrunāja NBS Instruktoru skolas komandieris, pulkvežleitnants Vasilijs Gračovs un patruļkuģa “Cēsis” komandieris, kapteiņleitnants Juris Sereda.
Pēc tam vairāki simti cēsnieku un viesu devas lāpu gājienā uz Lejas kapiem, kur piemiņas brīdi vadīja Cēsu Sv. Jāņa draudzes mācītājs Didzis Kreicbergs un kapelāns,
Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs Oļegs Jermolājevs.
Taču viskuplāk apmeklētais pasākums Vidzemē noteikti bija sveču iedegšana Latvijas kontūrā Cēsu Pils parkā, kas katru gadu pulcē tūkstošus. Tradīcija, ko pirms vairākiem gadiem iedibināja cēsnieks Renārs Sproģis, kļuvusi par neatņemamu pilsētas 11.novembra pasākumu. Pils parkā sanākušos uzrunāja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, atgādinot par laiku pirms simts gadiem, kad tika likti pamati mūsu valstij. Viņš atgādināja, ka Brīvības cīņu pagrieziena punkts bija Cēsu kaujas, kam šogad atzīmēja simto gadadienu, un mums jābūt lepniem, ka savu ieguldījumu tajās devuši arī mūsu novadnieki.
Uz viduslaiku pils torņa atkal bija redzami multimediāli stāsti, skanēja patriotiska mūzika, sveču gaisma radīja paliekošas emocijas ikviena atnākušā sirdī.
Komentāri