Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Sv. Jēkaba ceļš caur Cēsīm iezīmēts

Līga Salnite
00:00
18.12.2020
3
Camino Norades 2 1

Spītējot pandēmijas sprunguļiem, Latvijas entuziastu iecere par starptautiskā svētceļnieku maršruta – Sv.Jēkaba ceļa (El Camino de Santiago) – pagarinājuma izveidi Latvijā soli pa solim tuvojas piepildījumam.

Nupat arī pie mums sākts pēdējais maršruta izveides posms – marķējumu izvietošana pilsētvidē, vienā dienā iezīmējot gandrīz visu Cēsu ceļa posmu.

Rietumeiropā plaši pazīstamais nosaukums “Sv.Jēkaba ceļš” saistās ne vien ar tā lomu reliģijas vēsturē, bet arī mūsdienu tūrisma attīstībā. Camino, kas spāņu valodā nozīmē “ceļš”, galamērķis ir kristīgajā pasaulē ļoti nozīmīgs objekts tālu Spānijas ziemeļrietumos. Galīcijas reģi­onā esošajā pilsētā Santjago de Kompostela, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzīga Daugavpilij, lai gan platībā trīskārt lielāka, rodama Sv.Jēka­ba katedrāle, par kuru tiek uzskatīts – tā būvēta uz šajā vārdā sauk­tā apustuļa kapavietas. Par svētceļojumu galamērķi šī vieta kļuvusi jau agrīnos viduslaikos, taču mūsdienās šī vieta kļuvusi populāra ne tikai kristiešu, arī kultūrvēsturiskās vērtībās ieinteresēto un vienkārši fiziski aktīvas, bet introvertas atpūtas cienītāju vidū. Kā pilsētā, tā Francijā un Spānijas ziemeļos iezīmētie ceļi uz šo katedrāli ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Šiem gadsimtos jau zināmajiem ceļa maršrutiem Spānijas tuvākajā kaimiņvalstī aizvien ir nākuši klāt arī citi reģioni, kopumā veidojot savdabīgu ceļu tīklu ar norādēm un mazbudžeta naktsmītnēm. Pavasara sākumā, īsi pirms “Covid-19” ienākšanas mūsu valstī, lasītājiem jau stāstījām par Latvijas aktīvistu izloloto ieceri izveidot maršruta atzarojumu arī caur Baltijas valstīm, No Igaunijas Latvijā šis ceļš ienāk Valkā, pie Lietuvas robežas noslēdzas Žagarē. Kā “Druvai” apliecināja Latvijas Sv.Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja Sandra Rone, posms no Rīgas līdz Žagarei ir gatavs. Izveidoti seši etapi ar norādēm un naktsmājām. Tiesa, paš­reizējos apstākļos visi – arī vienatnē vai divatā esošie ceļinieki – tiek mudināti pirms ierašanās sazināties ar katru plānoto naktsmītnes vietu. S.Rone atzina, ka privātie izmitinātāji lēmumu par iespējamo viesu uzņemšanu pieņem nedaudz brīvāk, bet vietas, kur potenciālās Sv.Jēkaba ceļa mērotāju naktsmītnes rastas skolu, dienestu viesnīcu telpās, patlaban ir mazāk pieejamas. S.Rone, stāstot par ceļa izveides procesu, atzina – katrā reģionā iezīmējusies atšķirīga aina. Ja Zemgalē vieglāk gājis ar lauku ceļiem un mazāka institūciju atsaucība bijusi pilsētās, tad Vidzemē pirmie iemarķētie posmi veidojas tieši pilsētās. “Darbība var notikt tur, kur ir atvērtas sirdis.” Cēsīs šī sadarbība noritējusi īpaši veiksmīgi, tas novedis jau pie reālo marķējumu – nelielu zīmīšu ar starptautiski atpazīstamo Sv.Jēkaba gliemežvāku – izvietošanas pilsētas teritorijā.

Pašā novembra nogalē pāris cilvēku sastāvā vienas dienas laikā Cēsīs pie jau esošajām norādēm un laternām “atslēgas” vietās – krustojumos un citās– piestiprinātas nelielas, tumšzilas plāksnītes ar unikālo simboliku un virziena bultām. Cēsu Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītājs Vadims Kameņevs skaidro, ka maršruta iezīmēšanā mēģināts vairīties no jaunu stabu ierīkošanas, tādi paredzēti vien Gaujaslīču tuvumā, kur nav atbilstošas infrastruktūras, bet pie kokiem norādes nestiprina. Viņš arī atklāj – jau pirmajā nedēļā viens marķējums rudenī ļoti intensīvi apmeklētajās Cīrulīšu takās gājis zudībā. Taču gan to, gan vēl pāris trūkstošo norāžu drīzumā paredzēts ierīkot. Pavasarī iecerēts arī izvietot divus nelielus bronzas lējuma gliemežvākus – vienu pie Sv.Jāņa baznīcas ieejas un otru Cēsu Pils parka kāpņu apmalē gandrīz pie Pils laukuma. Šo objektu izveide uzticēta tēlniekam Matiasam Jansonam.

V.Kameņevs atklāj, ka Sv.Jēkaba Cēsu ceļa posms veidots, lai ar simboliem uzrunātu ceļiniekus, reizē viņiem piedāvājot uzņēmēju un pašvaldības sniegtos pakalpojumus. Neapšaubāmi svarīgākais punkts šeit ir Cēsu Sv.Jāņa baznīca, kurā, uzsākot restaurācijas darbus 2018.gadā, tika atrasts tieši šī svētceļnieku pārgājiena simbols – gliemežvāks. Tas tiek uzskatīts par pierādījumu tam, ka šo svētceļnieku ceļš jau viduslaikos vedis cauri Latvijas teritorijai. “Tagad atradums nodots muzejam,” teic V.Kameņevs, atklājot arī ideju nākotnē izveidot tematisko izstādi. Cēsis arī ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur Sv.Jēkaba maršrutā izdevies iekļaut arī Jēkaba ielu.

Lai gan Sv.Jēkaba ceļa mērotāji tiek lielākoties vērtēti kā mazbudžeta ceļotāji, tomēr arī šī individuālo tūristu plūsmas daļa dod ienākumus un ir interesanta vietējām kopienām kā emocionāli, tā saimnieciskajā jomā. V.Kameņevs vēl uzsver – ne tikai pandēmijas dēļ, bet jau ilgākā laika sprīdī tūrisma tendences virzās uz cilvēku vēlmi atdalīties no lielās plūsmas, ceļot aktīvā kustībā un aptvert pēc iespējas lielāku teritoriju.

Marķējumu izgatavošanai finansējums rasts TIC pamata budžetā, kur ietaupījums bija izveidojies “Covid-19” radīto apstākļu dēļ – sarukuši informatīvo materiālu drukas izdevumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi