Dzērbene pušķojas Lieldienām. Vakar ar dekoriem – olām – tika rotāti Lieldienu koki, kokos kārtas šūpoles, šodien ģimenes nes pašu izkrāsotus lielus dekorus, lielās olas, kuras tiek izvietotas skvērā centrā.
“Svētkos gribam radīt skaistu un krāsainu vidi un piedāvāt ikvienam atpūsties dabā,” saka Dzērbenes tautas nama vadītāja Daina Šmite un uzsver, ka viss tiek darīts, iesaistoties dzērbeniešiem.
Ģimenes varēja pieteikties lielo Lieldienu dekoru olu krāsošanai. Katrs atradīs savu vietu Dzērbenes centrā. “Tās ir tik dažādas! Mazie bērni apgleznojuši ar vilnīšiem, punktiņiem, kas liecina, ka ģimenēs olu krāsošanas tradīcijas tiek koptas. Kopā darbojoties visai ģimenei, uz olām tapuši gan citāti ar dižgaru domām, gan dekoratīviem rakstu rakstiem. Pārsteigums ir rokdarbnieču Lieldienu darinājumi,” atklāj dzērbeniete, ainavu dizainere Vineta Radziņa. Dainai un Vinetai īpašs prieks, ka dekoru krāsošanā iesaistījās 15 ģimenes. Viņu veikumu varēs apskatīt visu Lieldienu laiku.
Jau Lielajā dienā dzērbenieši varēja iepazīt Šūpoļu ceļu. Patlaban tajā ir 13 šūpoles. Ideja par šūpolēm radās jau pirms diviem gadiem Dainai un Vinetai, staigājot pa Dzērbenes parku, apzinot, ko varētu labiekārtot. Vineta, vērojot vecos kokus, apkārtni, ieteicās par šūpolēm.
“Esmu pabijusi daudzos parkos un dārzos ne tikai Latvijā. Ja parkā ir šūpoles, vienmēr ir kāds, kurš grib šūpoties. Arī latvietim patīk šūpoties,” teic Vineta un atgādina, ka bērnībā rokās šūpo mamma, tad pats uz zirdziņa, vēlāk šūpolēs, bet vecumā šūpuļkrēslā. Kāpēc gan senajā Dzērbenes parkā neiekārt šūpoles, veco koku ar horizontāliem zariem ir gana daudz. Izteiktā doma netika aizmirsta, tā iedzīvojās un attīstījās. Kā atzīst Daina un Vineta, iekārt šūpoles jau nav liela māka, bet viņām noteikti gribējies ko vairāk.
“Ja jau šūpoles ir dažādās vietās pagastā, jāstāsta par tām. Lai paši un arī viesi vairāk uzzina,” atklāj Daina un piebilst, ka savukārt nākamā ideja radās rudens talkā pie baznīcas. “Informācijas plāksnes nevienu nepārsteidz. Kāpēc gan uz šūpoļu dēlīša neiegravēt kādu tekstu – informatīvu, pārdomas raisošu. Tā arī izdarījām,” teic Vineta un uzsver, ka tās ir visparastākās virvē kokā pakārtās šūpoles, taču nemaz ne tik parastas.
Dainai sākumā šķitis, ka nebūs viegli atrast vārdus, ko iegravēt šūpoļu dēlītī. Bijis pārsteigums, cik daudzi rakstījuši par Dzērbeni, tāpat bagāta ir pagasta vēsture. Kad idejas īstenotājas tikās ar Cimdu Jettiņas mantojuma pārzinātāju Elīnu Apsīti, lai kopā izvēlētos kādus novadnieces teiktus vārdus, Elīna ideju nosauca par Šūpoļu ceļu.
Šūpoles Dzērbenes skvēriņā, pie pils, baznīcas, Augstā kalna, stacijas, peldvietas un citviet atklāj savu stāstu par vietu, vēsturi vai dzērbeniešiem.
“Šūpoļu ceļam nav galapunkta. Ir iecere tās iekārt kokos arī tālāk no centra, pagastā augstākajos kalnos, ainaviskās un vēsturē nozīmīgās vietās,” saka Daina, bet Vineta piebilst, ka tiem, kuri dodas pastaigās, nūjo vai brauc ar velosipēdiem, būs vairākus kilometrus garš Šūpoļu ceļš. Šajās Lieldienās būs pieejama karte, arī buklets, ko var paņemt veikalos, kur informācija par šūpolēm. Arī sociālajos tīklos viss jaunākais par Lieldienu norisēm Dzērbenē.
Vineta un Daina uzsver, ka Šūpoļu ceļš, tāpat kā krāsainie dekori centrā ir daudzu kopdarbs, lai ideju īstenotu. Ivars Sakss izgatavoja un dāvināja šūpoļu dēlīšus.
Vecpiebaldzēns Māris Kalniņš gādāja nepieciešamo, lai tās varētu izkārt, Andris Laumanis ar komandu kāra šūpoles. Indra Paseka, tūrisma nozares pārzinātāja, iegravēja informāciju uz šūpoļu dēlīšiem. “Ar nelielu pašvaldības finansiālu atbalstu, pašiem iesaistoties, var daudz izdarīt. Kad būsim jaunajā novadā, Šūpoļu ceļš varētu būt mūsu Dzērbenes zīmols,” saka Daina Šmite, uzsverot, ka, pastaigājoties vairāku kilometru garumā, varēs izšūpoties, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus.
Komentāri