Aizvadītajā nedēļā Cēsīs darba vizītē bija ieradusies labklājības ministre Dagnija Staķe. Ministre piedalījās reģionālajā nodarbinātības konferencē, tikās ar sociālās jomas speciālistiem, sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Dagnija Staķe atrada stundu laika arī piedalīties sarunā “Druvas” redakcijā, lai atbildētu uz lasītāju uzdotajiem jautājumiem.
Stundas laikā ministrei paspēja piezvanīt vairāk nekā desmit lasītāji, visi pensionāri, tāpēc nācās atzīt, ka pensiju saņēmējiem joprojām ir visvairāk neskaidru jautājumu par pensiju pārrēķināšanu, indeksāciju, dažādiem grozījumiem, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.
Sarunas izklāstā avīzē ministres atbildes paskaidros arī valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) speciālistu sniegtā informācija.
-Kāpēc par pensijas sistēmu joprojām iedzīvotājiem tik daudz neskaidrību?
Dagnija Staķe: – Es nedomāju, ka iedzīvotājiem par izmaiņām, par to, kāda ir, būs pensija, kādi pabalsti pienākas, trūktu informācijas. Visbiežāk cilvēki, kuri interesējas par savu labklājību, precīzi zina, kas viņiem pienākas, kad jāsaņem. Varu teikt, ka katrā VSAA filiālē iespējams saņemt bukletus, katra cilvēka pensijas lietu var izskatīt kopā ar konsultantu. Laikrakstos, arī vietējos, ir publicētas būtiskākās izmaiņas sociālajā sfērā.
-Bet vai pensiju saņemšanas sistēma nav ļoti sadrumstalota?
-Es tā neteiktu. Visām sociālajām grupām nevaram vienlaicīgi palīdzēt, kāda izvirzās priekšplānā. Pensijas līdz 135 latiem indeksē divas reizes gadā, līdz 225 – vienu reizi, oktobrī, lielākām pensijām nav indeksācijas. Ir tādas lietas, pie kā cilvēki jau pieraduši, es tāpēc nesaku, ka situāciju nevar uzlabot, bet nekad nesolu, ka iespējamas radikālas pārmaiņas, tā, ka pēkšņi apmierināti būs visi. Ja to teiktu, tad melotu. Gadiem strādājot, ir skaidrs, ka iedzīvotāji arī pirms vēlēšanām vairs neklausa tikai solījumiem. Cilvēki ir sākuši vērtēt. -Tomēr tik daudz neapmierināto…
-Saeima veica sešus grozījumus likumā par pensijām. Tas notika gada sākumā pēc Labklājības ministrijas ieteikuma. Pie katras izmaiņas, kas tika veikta, būtu nelietderīgi atgriezties, to skaidrot. VSAA, arī filiālēs visā valstī, pašvaldībās ir speciālisti, kuri daudzus un konkrētus jautājumus cilvēkiem var izskaidrot. Arī visas pensijas situācijas, kas tika mainītas ar likumu, tika saklausītas šādās sarunās, apmēram 120 auditorijās. Cilvēkiem tā sāpe bija viena. Piemēram, ieturētās pensijas daļas, kādas veidojās no 2000. gada janvāra līdz 2001. gada 19. martam, sākam atmaksāt. Situācija bija tāda, ka pensionāri, kuri strādāja, tolaik nevarēja saņemt lielāku pensiju par 60 latiem. No summas, kas bija virs, ieturēja līdzekļus. Tagad sākas izmaksa pensionāriem, kuru vecums pārsniedz 71 gadu. Februārī, martā šai kompensācijai ir jābūt uz rokas. No valsts sociālā budžeta tas prasa ne vairāk, ne mazāk kā 28 miljonus latu, taču mani ierēdņi, pensiju speciālisti bija izrēķinājuši, ka tas ir iespējams.
-Iedzīvotājiem tie miljoni ir tāds grūti aptverams jēdziens…
– Pensiju sistēma ir ļoti laba. Pietiekamība un stabilitāte ir divas dažādas lietas. Es sagaidu, ka šajā gadā būs pieaugums budžetā no vidējām algām, jo tās pieauga policistiem, skolotājiem, mediķiem. Nodokļu ieņēmumi atspoguļojas sociālajā budžetā, citu iespēju to palielināt nav. Tajā pat laikā saku, ka mēs esam ļoti bagāta ministrija, jo mums atvēlēti 24, 19 procenti no kopējā budžeta, tas tiešām ir daudz. Katru gadu varam panākties pretim atsevišķām sociālajām grupām, skatāmies, lai pēc iespējas vairāk cilvēku būtu apmierināti. Mēģinām veikt kompensācijas. Visas izmaiņas, kas iedzīvotājus skāra kopš 1. janvāra, attiecās uz 100 tūkstošiem pensionāru. -Tagad konkrētie lasītāju jautājumi. Ja pensionārs piestrādā, kāpēc viņam atvelk no pensijas?
– Strādājošajiem, kuri strādā otrajā vai trešajā darba vietā, arī novelk nodokli 25 % apmērā. Teorētiski viens ienākumu avots viņiem ir. Pensionāram ienākumu avots ir pensija. -Kā lai izdzīvo ar tiem 80 latiem?
-Es nesaku, ka tas ir viegli, bet vienmēr iesaku padomāt, kā klājas tām ģimenēm, kur vecāki strādā, saņemot minimālo algu, aug divi bērni, kuriem jāiet skolā. Cik viņiem sanāk uz cilvēku mēnesī? Visiem uzreiz nevar palīdzēt, bet pensijas tiek indeksētas. Ja tie ir 80 lati, tad indeksācija ir divas reizes gadā. Katram piemaksājot, tiek tērēti miljoni. -Cita zvanītāja. Vai tiešām neko nenozīmē, ka cilvēks godīgi visu mūžu strādājis? Kāpēc neņem vērā darba stāžu?
– Darba stāžu neņem vērā pie pensijas indeksācijas. Darba stāžu ņēma vērā tad, kad stājās spēkā grozījumi likumā par valsts pensiju 2006. gada janvārī, kad pie pensijām sekoja piemaksas 19 santīmu apmērā par katru stāža gadu. Kam bija lielāks stāžs, tas arī lielāku šo piemaksu saņēma. Piemaksa un indeksācija nav viens un tas pats. Piemaksa ir vienreizēja, indeksācija notiek katru gadu, divreiz, vienreiz atkarībā no pensijas summas. Virs 225 latu pensijas pagaidām diemžēl neindeksē. Ir kāds jaunums, par kuru ieteiktu painteresēties VSAA filiālē pie speciālistiem. Ja esat minimālās pensijas saņēmēja, tad ,pārrēķinot pensiju, tiek ieviesta jauna sociālā grupa. Ir citas iespējas cilvēkiem, kuriem ir minimālās pensijas, bet darba stāžs vairāk nekā 40 gadu. Pensiju pārrēķinās nevis no jūsu pensijas apmēra, bet mazākās noteiktās pensijas valstī, kas šobrīd ir lielāka nekā jūsējā. Jāpēta iespējas VSAA filiālē.
-Cits zvanītājs. Kāpēc vienādi indeksē mazās un lielās pensijas?
-Pašlaik likums paredz, ka pensijas līdz 135 latiem indeksē divreiz gadā, virs 135 latiem tiek indeksētas vienreiz gadā, rudenī- oktobrī. No 1. janvāra izmainījās summa, no kuras indeksēja pensijas. Iepriekš tie bija 105 lati, tagad 135 lati. Es esmu par to, ka jāindeksē visas pensijas, arī tās, kas sasniegušas 225 latu apmēru.
-Tātad arī to iedzīvotāju, kuri pensijas nopirka?
– Arī tolaik bija cilvēki, kuri strādāja labi atalgotu darbu. Viņiem pienācās augstāka pensija. Bija, kurus uzrunāja tas, ka aicināja iemaksāt līdzekļus valsts sociālajā budžetā. Toreiz līdzekļu vispār nebija. Es nesaku, ka pensijas būtu pirktas, kas uzdrošinājās, nācās līdzekļus atmaksāt. Šobrīd sociālajā budžetā esam tikuši vaļā no 86 miljonu latu liela parāda, esam izdarījuši uzkrājumu. Situācija ir krasi mainījusies un veiksmīgi, bet neapmierinātie būs vienmēr.
-Zvana sieviete, kura pirms pāris gadiem kļuvusi par atraitni. Iztikšana trūcīga, vai varu saņemt pabalstu?
– Ja esat vientuļā pensionāre, tad par pabalstu vai citas palīdzības iespējamību jājautā pašvaldībā. Es nezinu nevienu pašvaldību valstī, kas saviem iedzīvotājiem nepalīdzētu. No 1. janvāra maksā atraitnēm pabalstu divu vīra pensiju apmērā, bet likums nedarbojas ar atpakaļejošu datumu. Pabalstu var saņemt tie, kas par atraitnēm vai atraitņiem kļuvuši pēc 1. janvāra.
-Cita zvanītāja par pensijas sakarību ar darba stāžu. Kāpēc neatzīst to, ka cilvēks visu laiku strādājis, devis ieguldījumu valstij?
– Šobrīd likums paredz aplikt ar nodokli to ienākumu daļu, kas pārsniedz pamatienākumu. Jūsējais ir pensija. Arī strādājošajiem, ja strādā citās darba vietās, neatkarīgi ir vai nav apgādājamie, ir jāmaksā nodokļi. Ja jūsu pensija ir 145 lati, tad diemžēl piemaksa par darba gadiem pie pensijas jums pēc pašreizējās likumdošanas nepienākas. Šobrīd likumdošana paredz piemaksas tām pensijām, kuras nepārsniedz 135 latus. Es piekrītu, ka šī lieta būtu kādreiz jāmaina, bet ne šobrīd.
-Likumi skan skaisti, bet godīgi tie nav…
-Katra likuma realizēšanai ir vajadzīga nauda. Es būtu negodīga, ja teiktu, ka parīt viss būs citādāk. Arī mūsu ministrijā skaita naudu, mūsu budžets sastāv tikai no strādājošo iemaksām. – Cita zvanītāja. Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc man nenes neko, ja likumā rakstīts, ka šogad būs piemaksas tiem, kuri strādājuši vairāk par 30 gadiem un mēnesī nesaņem vairāk par 135 latiem? -Tas ir tehniskas dabas jautājums, jūs piemaksu saņemsiet vēl februārī vai martā. Ja gribat zināt konkrētāk, ir jāpainteresējas pie VSAA vietējiem speciālistiem.
– No cik gadiem sieviete var aiziet pilnā pensijā?
-Var doties no 60 ar pus gadiem. Ja jau atrodaties priekšlaicīgā pensijā, tad no 62 gadiem. Ja jūs būtu pensiju pieprasījusi, bet turpinājusi strādāt un nesaņemtu šo pensiju, tad, iestājoties pilnam pensionēšanās vecumam, jūs saņemtu pensiju pilnā apmērā.
– Kāpēc, rēķinot pensiju, neskaita tos gadus, kad biju darba nespējīga, jo gribēju strādāt, bet nevarēju?
– Par tiem gadiem, kamēr jūs nestrādājāt, neviens sociālo nodokli nemaksāja. Ja jums ir 26 gadu darba stāžs, tiešām nepienākas arī speciālās piemaksas, kuras jūs saņemtu, ja darba stāžs pārsniegtu 30 gadus. Jums nav arodslimības, ir invaliditātes grupa. Es ieklausos jūsu gadījumā, izvērtēsim, kā tie summējas valstī, jāvērtē, ko likumā varam grozīt. Tas nevar būt straujš lēmums. – Pensija 80 latu. Kas radikāli mainīsies uz labo pusi?
-Radikāli nekas nemainīsies. Ja to solītu, tad melotu. Pensionāru ir 600 tūkstoši. Indeksācija mazajām pensijām jau reāli lielāka, jo vērā ņem inflāciju un vidējās algas pieaugumu valstī. Ja pavērtējam, tad mēnesī pensijās izmaksā 70 miljonus. Pašlaik ir 181 miljona pārpalikums sociālajā budžetā, ir jāveido uzkrājums, jo strādājošo skaits samazinās. Bez tam sociālais budžets nav tikai pabalsti un pensijas. Ir jānodrošina rehabilitācija, tehnisko palīglīdzekļu iegāde, jāuztur sociālās aprūpes iestādes.
– Vai attaisnojās pabalstu sistēma, kādus piešķir jaunajām ģimenēm?
– Ir augusi dzimstība, un tieši tajās ģimenēs, kur par bērniem rūpējas. Man nav konkrētu datu, bet par apmēram pieciem procentiem dzimstība valstī ir palielinājusies, palielinās arī pabalstu skaits un saņemamā summa. Tas nozīmē, ka jaunie vecāki pieprasa, lai darba devējs maksā nodokļus. Mēs gatavojamies atcelt bērna kopšanas pabalsta griestus. Šo pabalstu pārliksim uz sociālo budžetu. Tas nozīmē, ka atbilstoši savām sociālajām iemaksām māte vai tēvs saņems pabalstu, lai gadu dzīvotu kopā ar bērnu. 80 procenti vecāku šo iespēju izmanto. Pašlaik griesti ir tāpēc, ka nav vairāk finansējuma.
– Vai varētu mainīties pabalsta apmērs pēc bērna gada vecuma sasniegšanas, kas ir tikai 30 latu?
-Mēs varam pabalstus paaugstināt bezgalīgi, bet mums tomēr ļoti svarīgs ir nodarbinātības jautājums. Ne tikai valstij, bet arī indivīdam. Cilvēks šajā laikā nav sociāli apdrošināts, izkrīt no darba tirgus, zaudē kvalifikāciju. Jāalgo auklīte. Valstiski meklējam risinājumus. Ir plānots, ka nākamajā struktūrfondu periodā pie nodarbinātības valsts aģentūras varētu izveidot aukļu dienestu. Vai tas funkcionēs? Pagaidām nevaru atbildēt.
-Kas ir aktuālie, pašreiz risināmie jautājumi ministrijā?
-Vairākus gadus nav pacelts pabalsts invalīdiem, kuri ir invalīdi kopš bērnības. Pašlaik tā ir mūsu prioritāte, jo 50 lati te tiešām nav nekas. Esam padomājuši arī par invalīdiem, kuri ir kopjami. Prasīsim, lai paaugstina pabalstu līdz 150 latiem, nezinām, vai šāds plāns izdosies. No 2009. gada valstij būs jāfinansē arī invalīdu asistenti, tas ir ļoti nepieciešami.
“Druvas” lasītāji ministrei uzdeva daudzus jautājumus, kurus vistiešāk skaidrot, ievērojot grozījumus pensiju likumā. Tāpēc par būtiskāko, kas satrauca pensionārus, vēl VSAA informācija.
Komentāri