Smiltenes un Cēsu novadu pašvaldības līdzekļus novada skolu mācību līdzekļu iegādei budžetā jau ir ieplānojušas, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.
Smiltenes novada pašvaldība šī gada sākumā, paredzot likuma izmaiņas un prasību nodrošināt pilnu mācību līdzekļu finansējumu novada izglītības iestādēs, jau 2013.gada budžeta sastādīšanas laikā paredzējusi finansējuma palielināšanu, savukārt Cēsu novada pašvaldība maijā, apstiprinot pēdējos budžeta grozījumus, tajos paredzējusi 23 000 latu papildus mācību līdzekļu finansēšanai novada izglītības iestādēs.
Izmaiņas Cēsu novada pašvaldības budžetā paredz pilnīgu mācību līdzekļu izmaksu segšanu novada skolām, apgalvoja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V). Tāpat visus nepieciešamos mācību līdzekļus jaunajā mācību gadā būs iespējams segt arī Smiltenes novadā, paredzot, ka liela daļa izglītības darbinieku tikšanās laikā pavasarī vienojušies, ka mācību darba burtnīcas nepieciešamas vienīgi svešvalodu mācību priekšmetos, aģentūrai LETA atklāja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis (“Reģionu alianse”). Tajā pat laikā vairākās citās pašvaldībās vēl tikai notiek plānoto papildus iegādājamo mācību līdzekļu izmaksu aprēķināšana. Gulbenes un Limbažu novados jau patlaban tiek veikti aprēķini par to, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams, lai skolēniem tiktu nodrošinātas ne tikai līdz šim iepirktās mācību grāmatas, bet arī mācību burtnīcas un elektroniskie mācību resursi. Limbažos šī summa jau aptuveni esot zināma – nepieciešamie līdzekļi varētu būt aptuveni 10 000 latu, aģentūrai LETA prognozēja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (ZZS).
Kā norādīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters (V), patlaban veikt konkrētus aprēķinus esot sarežģīti, jo pedagogu starpā neesot vienprātības par to, kurām darba burtnīcām īsti dot priekšroku un vai vispār darba burtnīcas ir nepieciešamas. Aģentūrai LETA viņš atklāja, ka netiek izslēgta iespēja ieviest elektroniskās mācību burtnīcas, kurās, nokārtojot autortiesību jautājumus, būtu iespējams apvienot lietderīgākos uzdevumus no dažādām burtnīcām.
Šaubas par darba burtnīcu lietderību un pedagogu ieinteresētību tās izmantot mācību procesā izteica arī citu novadu pašvaldību vadītāji, par vienīgo izņēmumu vairakkārt minot svešvalodas, kurās mācību burtnīcas ir cieši pielāgotas vielai mācību grāmatās. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs (“Reģionu alianse”) aģentūrai LETA pastāstīja, ka bažas rada jautājums par to, vai līdz ar pašvaldībām uzlikto pienākumu nodrošināt visus mācību līdzekļus, laikā nāks arī finansu līdzekļi, kā šo prasību īstenot. “Citādi gada vidū jau sastādītā budžetā atrast papildu līdzekļus, domāju, ka nebūtu iespējams. Budžets jau ir sadalīts.”
Līdzīgi norādīja arī Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). “Budžets jau tā ir saspringts. Papildus līdzekļus no pašvaldības gada vidū atrast nevarētu,” viņš norādīja. Tajā pat laikā viņš norādīja, ka novadā ir skolas, kas pašas aktīvi cīnās par mācību līdzekļu iegādi, mudinot vecākus izmantot iespējas par īpašiem atlaižu kuponiem iegādāties darba burtnīcas un līdzīgi. Savukārt, ja gada vidū pašvaldība nodrošināt mācību burtnīcu iegādi visām citām skolām, šie vecāki būtu zaudētāji.
Savukārt Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis (Valmierai un Vidzemei) aģentūrai LETA apgalvoja, ka pašvaldība meklēs un atradīs pietiekami daudz līdzekļu, lai izpildītu tik, cik likums prasīs, un tajā laikā, kad likums to prasīs, taču pašvaldības pašas iniciatīvai palielināt finansējuma apjomu skolām mācību līdzekļu iegādei pilsētā patlaban neesot nepieciešamības.
Jau vēstīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šonedēļ pirms izskatīšanas trešajā lasījumā atbalstītā Izglītības likuma grozījumu projekta īstenošanai varētu būt nepieciešams apmēram pusmiljons latu. Komisija ar aicinājumu piešķirt līdzekļus vērsīsies Finanšu ministrijā. Ja arī Saeima atbalstīs likuma grozījumu projektu, tad no 2013.gada 1.septembra būs noteikta valsts atbildība attiecībā uz nepieciešamo mācību līdzekļu finansēšanu. Iecerēts, ka Saeima par likuma grozījumu pieņemšanu varētu lemt 9.jūlijā. Atbalstītā grozījumu projekta redakcija paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs valsts pirmskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, metodisko līdzekļu, papildu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu iegādi finansē valsts.
Kā ziņots, atbalstītais grozījumu projekts cita starpā paredz, ka vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, jābūt pienākumam savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos individuālos mācību piederumus.
Šādus Izglītības likuma grozījumus Saeimā bija iesniedzis izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Vecākiem arī būs jābūt saistošiem izglītības iestādes padomes lēmumiem par to, kurus no likumā minētajiem individuālajiem mācību piederumiem viņiem ir jānodrošina.
Komisija vienojās, ka individuālajos mācību piederumos tiek iekļauti izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu. Individuālajos mācību piederumos iekļautas kancelejas preces personiskai lietošanai, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sporta, mājturības un tehnoloģiju u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.
Daļu no šīs definīcijas bija piedāvājis tiesībsargs Juris Jansons, kurš gan bija gribējis konkrētāku kancelejas preču uzskaitījumu.
Trešajā lasījumā komisijā atbalstītais grozījumu projekts Izglītības likumā paredz, ka katras skolas padome jeb izglītības iestādes padome būs tiesīga lemt, kuri individuālie mācību piederumi jānodrošina skolēnu vecākiem.
LETA
Komentāri