Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Skatu tornis Gaiziņā atkal būs

Druva
14:39
10.01.2013
114
Gaizina Tornis

Gandrīz katrs bijis Gaiziņā, kā nekā Latvijas augstākā virsotnē! Tajā daudzus gadus slējās skatu tornis. Tiesa, jau labu laiku apmeklētājiem tas bija slēgts, jo bija bīstams, līdz pirms nepilna mēneša, 14.decembrī, pienāca šīs būves pēdējā diena. Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri to uzspridzināja. Kā informēja spridzināšanas darbu vadītājs no Zemessardzes 54.inženiertehniskā bataljona Raimonds Ragauskis, operācijā tika izmantots vairāk nekā 100 kilogramu sprāgstvielu, rezultātā skatu tornis veiksmīgi demontēts.

Skatu tornis Gaiziņa virsotnē nostāvēja 30 gadus. Pēc 1978. gadā izstrādāta projekta torņa būvniecību uzsākta 1982. gadā, taču tā arī līdz galam to neuzcēla. Izrādās, būves pabeigšanai

pietrūcis līdzekļu, piedevām darbu gaitā konstatēts, ka pamati izbūvēti nepareizi, tādēļ celtne nebija droša jau kopš paša sākuma. Tieši tādēļ nevienu torņa daļu nebija iespējams izmantot jaunajam skatu tornim, tāpēc tika pieņemts lēmums būvi likvidēt pilnībā. Izvērtējot celtnes specifisko raksturu un iespējamos nojaukšanas veidus, par vispiemērotāko tika atzīta nojaukšana spridzinot. Tas prasīja nopietnu sagatavošanos, speciālistiem nācās veikt vairākus simtus urbumu, kuros ievietot sprāgstvielas. 54. Inženiertehniskā bataljona karavīriem ir pieredze būvju demontēšanā, tāpēc arī šis projekts tika veiksmīgi īstenots un no skatu torņa palika vien kompakta drupu kaudze.

Madonas Tūrisma informācijas centra vadītāja Sanita Soma “Druvai” pastāstīja, ka pēdējā laikā tornis kalpojis tikai kā simbols un orientieris, jo kāpt tajā nedrīkstēja: “Taču ekstrēmu piedzīvojumu kārotāju netrūka, vienmēr atradās kāds, kurš gribēja uzkāpt tornī, lai no augšas fotografētu. Kaut arī pirmā un otrā stāva ieejas bija aizmūrētas, cilvēki pamanījās iekļūt būvē. Tagad vismaz varam būt droši, ka neviens sevi neapdraudēs.

Daudzi atzīst, ka žēl torņa, jo pie tā ainavā bija pierasts, turklāt tornis kalpoja arī kā sava veida orientieris. Piemēram, braucot pa ceļu Vecpiebalga – Madona, celtne tālumā bija redzama, radot patīkamas sajūtas, ka tur ir mūsu Gaiziņš. Bet tornis bija jālikvidē, jo bija bīstams, turklāt tagad varam sākt sapņa realizēšanu, proti, uzbūvēt jaunu, modernu un drošu skatu torni.”

Pēc torņa nojaukšanas daudzi apmeklējuši šo vietu un, kā norāda S. Soma, no lielās gruvešu kaudzes pazudušas mazākās šķembas, kas acīmredzot paņemtas kā suvenīri.

Diskusijas par torņa nojaukšanu bijušas jau sen, bet situācija uz priekšu sāka virzīties vien pērn, kad Madonas novada pašvaldībai izdevās panākt vienošanos ar Gaiziņa virsotnes zemes īpašnieci Inesi Apeli par zemes nomu līdz 2025.gadam. Tas ļāva pašvaldībai gan plānot skatu torņa demontāžu, gan uzsākt plašāku teritorijas labiekārtošanu.

Amerikā dzīvojošā “Lejas Gaiziņu” mantiniece I.Apele, viesojoties dzimtenē vēsturiskajā brīdī, kad tornis tika uzspridzināts, Madonas novada laikrakstam “Stars” atzinusi: “Beidzot Gaiziņš ir brīvs. Ir liels gandarījums redzēt, kā sabrūk vecais padomju skatu tornis. Tagad atgriezīšos Ņujorkā ar pavisam vieglu sirdi – ir nojaukts viss vecais, lai celtu jauno. Iepriekš visi bija dusmīgi uz mani, ka tāds tornis – grausts – stāv, ka īpašniece dzīvo Amerikā un neko nedara. Arī es 2002. gadā rīkoju skatu torņa ideju konkursu, visus pieteikumus, kas ir interesanti un var noderēt, tagad nodevu Sanitas Somas rīcībā. Man ir amerikāņu domāšana, jo, rīkojot konkursu, gribēju redzēt vīziju, ko varētu uzcelt vecā torņa vietā.”

Drīzumā sāksies drupu novākšana, bet jau sperti pirmie soļi uz jauno torni jeb, kā saka S. Soma, ceļā uz jaunā sapņa īstenošanu. Izsludināts ideju konkurss “Gaiziņkalna skatu tornis un tā apkārtne”, ko rīko Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Madonas novada pašvaldību. Ikviens, kurš kaut reizi bijis Gaiziņkalnā un vēlas piedalīties jaunā skatu torņa izveidē un apkārtnes labiekārtošanā, var iesniegt priekšlikumus. S. Soma aicina iesaistīties arī Cēsu puses ļaudis, jo Gaiziņš jau tepat kaimiņos vien ir: “Gaiziņš ir Latvijas augstākā virsotne, tāpēc ikviens var dot savu artavu tā labiekārtošanā. Līdz 20.janvārim ikviens var iesniegt idejas jaunā skatu torņa izveidei un apkārtnes labiekārtošanai. Iecerei jāparāda, kā varētu izskatīties tornis un apkārtne. Neprasām detalizētus rasējumus, idejas var būt izklāstītas pilnīgi brīvā formā – rakstveidā, ar vizualizācijām, rasējumiem, torņa maketiem. Lūgums norādīt autora vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju.”

Tūrisma informācijas centra vadītāja stāsta, ka aktivitāte ir liela, katru dienu tiek iesniegta kāda ideja. Aktīvāki esot cilvēki gados, kuri pieteikumos rūpīgi aprakstījuši, kādu gribētu redzēt Gaiziņkalnu.

“Ir profesionāli rasējumi un skices vēl no zemes īpašnieces 2002. gadā izsludinātā ideju konkursa par šīs vietas attīstību. Tie ievietoti portālā draugiem.lv, lai apmeklētāji varētu balsot, jo svarīgi saprast, ko cilvēki īsti grib. Saprotam, ka būs grūti atrast zelta vidusceļu, bet droši varam teikt, ka tornis Gaiziņā atkal būs,” ir pārliecināta S. Soma.

Skatu torņa būvei tiks piesaistīts Eiropas finansējums. Plānots, ka šogad notiek projektēšana, nākamgad – būvniecība un 2015. gada sezonā to varētu atvērt apmeklētājiem.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
38

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
370

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
570

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
79

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi