Projekts “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai” jeb tautā sauktā “simtlatnieku” programma bija glābšanas riņķis krīzē bez darba palikušajiem cilvēkiem, šodien projekta noslēguma preses konferencē žurnālistiem teica labklājības ministre Ilze Viņķele (V). Viņa uzsvēra, ka programma ir veiksmīgi īstenota un to ir atzinuši arī Pasaules bankas eksperti. Tā ir ļāvusi ilgstošajiem bezdarbniekiem atjaunot darba iemaņas, ļāva atgūt noteikto darba ritmu. Programma ir veicinājusi iekšējo patēriņu. Ministre norādīja, ka Latgalē, pateicoties “simtlatnieku” programmā strādājošajie,m pagasti ir ļoti sakopti, par ko viņa saņēmusi atzinīgus vārdus no ārvalstu kolēģiem. Daudzi no ilgstošajiem bezdarbniekiem, strādājot “simtlatnieku” programmā, atrada patstāvīgu darbu. Raksturojot projektā laikā no 2009.gada 18 augusta līdz šī gada beigām paveikto, Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica teica, ka projekta laikā tika izveidotas 82 305 darba praktizēšanas vietas visā Latvijā. Visvairāk to bija Latgalē – 28 759, Rīgā – 17 039, Kurzemē – 13 629, Zemgalē – 11 585, Vidzemē 11 293. Projektā iesaistījās aptuveni 122 937 bezdarbnieki, no kuriem Latgalē – 41 570, Rīgā -26 453, Kurzemē – 20 123, Vidzemē – 17 440, Zemgalē – 17 351 bezdarbnieks. 30 000 no viņiem dažādu iemeslu dēļ, lielākoties līgumu pārkāpumu dēļ, pārtraukuši dalību. Gandrīz puse no iesaistītajiem projektā darbojušies no trīs līdz sešiem mēnešiem. Projektā bija iesaistīti 49% sieviešu un 51% vīriešu. Visvairāk jeb 34% no kopskaita projektā darbojās bezdarbnieki vecumā no 45 līdz 54 gadiem un 22% vecumā no 35 līdz 44%. Runājot par izglītības līmeni, Paševica norādīja, ka 40% bezdarbnieku bija profesionālā izglītība, 30% – pamata un zemākā, 26% – vidējā vispārējā, 3% – augstākā, 1% no bezdarbniekiem nebija norādījis iegūto izglītību. No projekta sākuma līdz šī gada novembra beigām “simtlatnieku” programmā strādājošie savāca 50 338 kubikmetrus atkritumu, izremontēja 533 017 kvadrātmetrus telpu, novāca 1 863 tonnas būvgružu, izraka 13 274 metrus tranšeju, sakopa 25 746 kilometrus un 3231 hektāru ceļu un ielu malu. Pagastu katlu mājām viņi sagatavoja 279 553 kubikmetrus malkas un attīrīja 160 kilometrus valsts robežjoslas. Projekta kopējais finansējums bija 54,4 miljoni latu. Bezdarbnieki par paveikto darbu saņēma ikmēneša stipendiju 100 latus, bet sākot no šī gada 1.jūlija – 80 latus. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsvēra, ka šī projekta laikā pašvaldībām bijusi ļoti veiksmīga sadarbība ar Labklājības ministriju (LM) un NVA. “Simtlatnieki” pašvaldībās paveica ļoti daudz labu darbu, turklāt krīzes apstākļos viņi nebija sociāli izstumti. Kā problēmu viņš norādīja nelielo starpību starp minimālo algu 130 latiem un “simtlatnieka” stipendiju, kas veicinājis to, ka cilvēki pametuši patstāvīgo darbu un izvēlējušies “simtlatnieka” stipendiju. Šī programma ir ļāvusi noturēt iekšējā tirgus un sociālā nodrošinājuma stabilitāti. Kā ziņots, no nākamā gada 21 300 ilgstošo bezdarbnieku četrus mēnešus varēs strādāt algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos pašvaldībās. LM šai programmai nākamajā gadā plānojusi izmantot 10,1miljonu latu no Eiropas sociālā fonda līdzekļiem un valsts līdzfinansējuma. Bezdarbnieka atalgojums būs 100 lati uz rokām, kā arī 10 latus valsts iemaksās par bezdarbnieka pensijas apdrošināšanu. Bezdarbnieks algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos tiks iesaistīts uz četriem mēnešiem. Uz šiem darbiem varēs pretendēt tie bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) vairāk nekā sešus mēnešus. Pašvaldības būs tiesīgas prioritārā kārtā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kam tas vairāk nepieciešams, ņemot vērā pašvaldību saistošajos noteikumos noteiktos kritērijus. LETA
Komentāri