Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Sievietes mācās uzņēmējdarbību

Monika Sproģe
00:00
19.11.2019
10
Uznemsiev 3 1

Āraišu biedrība sadarbībā ar Urbāna fondu izglītībai un zinātnei realizē projektu, kurā motivē sievietes uzsākt vai turpināt uzņēmējdarbību. Inese Kukle, projekta vadītāja un eksperte vides pārvaldē, kā arī brīvdienu māju īpašniece, ir pārliecināta, ka, pateicoties veiksmīgai uzņēmējdarbībai, novadā tiek veicināta vietas potenciāla attīstība, rodas jaunas iespējas.

“Āraišu biedrībai kopā ar Urbāna fondu radās doma par šāda projekta nepieciešamību, jo sievietēm, kas dzīvo reģionos, ir brīnišķīgas uzņēmējdarbības idejas, kuras vērts attīstīt. Taču daudzām trūkst pārliecības, nepieciešams iedrošinājums, atbalsts, arī pamatzināšanas,” skaidro I. Kuk­le.

Atsaucība izrādījusies liela. Iespējai papildināt zināšanas pieteikušās vairāk nekā 60 sievietes, taču atbilstoši projekta finansējumam mācībās varēja iesaistīt tikai trīsdesmit. Viskuplāk pārstāvēts Amatas novads, taču ceļu uz nodarbībām mērojušas arī kundzes no Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Priekuļu un Līgatnes novada. Projekta vadītāja min, ka, veicot pretendentu atlasi, par kritēriju ņemta ticība izsapņotajai uzņēmējdarbības idejai. Vēl labāk, ja cilvēks jau patstāvīgi kaut ko attīstījis.

Pirmajā pasākumā uzsvars likts uz motivēšanu un iedrošināšanu, ka pelnīt un attīstīt biznesu iespējams, balstoties uz apkaimes kultūrvēsturiskajām vērtībām. Otrajā reizē akcents likts uz mārketingu, Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma piesaisti, dažādiem finanšu avotiem. “Jāteic, tikai sestajai daļai mācību dalībnieču bijusi saistība ar struktūrfondiem, citām sievietēm šī informācija bija īpaši saistoša,” bilst I. Kukle.

Šādas un līdzīgas mācības nav nekas jauns, tādas rīko gan valsts un pašvaldību institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, taču grūti noteikt patieso atdevi, proti, pārliecināties, ka tieši šis seminārs bijis pamats, lai ideju īstenotu. I. Kukle uzsver, ka līdz šim par veiksmes stāstiem dzirdam maz, jo līdzīgi projekti balstīti teorētiskās mācībās, bet šis esot citāds.

“Projektā “Sieviešu uzņēmējdarbības veicināšana vietas potenciāla attīstībai” uzsvaru liekam uz praktisku darbošanos,” saka I. Kukle, “dalībnieces kopā ar kouču (konsultantu, personības attīstības treneri – aut.) iegūst norādes attīstības virzienam, saņem atbildes uz jautājumiem. Visām dalībniecēm tiek uzdoti mājasdarbi, sīki uzdevumi, kas palīdz virzīties tuvāk mērķim, tāpat tiek veikts atskats, kā veicies ar šo darbiņu izpildi. Tā ir transformatīvā mācīšanās, kas ietver darbošanos, uz lekcijām un iedvesmas stāstiem ir mazāks uzsvars. Jau pēc pirmās tikšanās ir pozitīvas atsauksmes.”

Personības attīstības trenere Santa Ogriņa atklāj, ka viņas darbs ir individuālās konsultācijas, taču labprāt piedalās arī semināros. “Strādājot kopā ar kouču, cilvēks veiksmīgi nonāk pie problēmu cēloņa. Tās var būt bailes, limitēta ticība sev vai apjukums, nespēja saprast, kādā punktā viņš savā dzīve pašlaik nonācis un kurp vēlas virzīties. Te strādājam pie mērķu izvirzīšanas un izpratnes, kā tos pielietot biznesā. Jūtu, ka sievietēm ir vēlme strādāt, taču dažas reizēm apjūk tajā, kas būtu jādara tālāk. Lūk, arī parādās kouča loma, mans uzdevums ir ieviest skaidrību, ar ko sākt. Te tiekas sievietes ar dažādu pieredzi. Visām neder viena rīcības recepte, šinī projektā cenšamies saprast, kādi ir īstie soļi, kas jāsper tieši viņai,” saka S. Ogriņa.

Mācību dalībniece Laura Barinska no Veselavas atzīst, ka šis projekts ir vislabākais veids, kā iegūt atbalstu: “Man ir skaidra ideja, ko vēlos attīstīt, bet ļoti vajadzēja atbalsta komandu. Līdz šim esmu viena pati ar savu ieceri, kura nav īstenojusies, kā biju to iztēlojusies. Bet lietas vieglāk padodas, ja dara kopā. Turklāt mani piesaistīja tas, ka projektu īsteno Cēsu apkaimē, kurā arī paredzēts manu biznesu attīstīt. Mums Rāmuļos ir mantots lauku īpašums, kurā ar ģimeni vēlamies dzīvot un veidot savu biznesa vidi, proti, lauku tūrismu. Taču vēlreiz atkārtošu, ka atbalsta komanda ir galvenā vērtība, ko es šeit saskatu. Iedvesmojoties no citiem, pašam ir vieglāk. Iepazīšanās, pieredze, ko te dzirdu, man ir galvenais ieguvums,” saka L. Barinska.

Raunēniete Zane Zaiceva, kas nolēmusi ražot sukādes, “Druvai” pastāstīja, ka mārketinga pamati neesot sveši, taču apgūti pirms 15 gadiem. “Semināram pieteicos, jo gribēju iegūt priekšstatu, kā tieši uzsākt savu uzņēmējdarbību. Vēlējos saprast, kādi finanšu un atbalsta rīki pieejami Cēsu apkārtnē, kādi vispār. Šajā seminārā viss ir viegli uztveramā formā. Pieredzes stāsti ir viena no lielākajām vērtībām, tie mudina – ja citi no nekā spēj sākt un gūt panākumus, tātad arī es to varu, kaut gan latviešiem ir visbiežāk attieksme ir – ko tad nu es! Ja tomēr nolemjam ko sākt, nav viegli saprast, kā jārīkojas, šeit visu informāciju sniedz koncentrēti. Organizatori skaidri zina, ko mums vajag, kas būs nepieciešams un noderīgs. Arī sociālajos tīklos ir sava saziņas platforma. Tur viena otrai atbalstu sniedz semināra dalībnieces, dalās līdzšinējā uzņēmējdarbības pieredzē. Viņas uzmundrina pārējās, kurām šī vide vēl sveša.”

Kā liecina pieejamā informācija, projekta kopējās pasākuma izmaksas tiek lēstas ap 16 000 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi