SVĒTKU SAJŪTĀS. Arī “Kliģenu” siltumnīcās ir svētku noskaņa. Puķu siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe teic, ka tulpes arvien ir visiecienītākie ziedi Starptautiskajā sieviešu dienā.
“Uz Starptautisko sieviešu dienu uzziedinām ap 90 tūkstošiem tulpju, 20 tūkstošiem narcišu, kā arī vēl ir puķu kompozīcijas podos,” pastāsta “Kliģenu” puķu siltumnīcu vadītāja Inese Raubiško-Reķe.
“Tulpēm, manuprāt, pieprasījums ir stabils, nav ne samazinājies, ne palielinājies. Puķes tirgojam tepat uz vietas, un paldies klientiem, kas nemainīgi pie mums iegriežas. 8. martā ir ļoti daudz pircēju – vīriešu. Tas mums ļoti patīk, jo lielākā daļa kolektīvā esam sievietes. Līdztekus tulpēm gana pieprasītas ir arī narcises. Tieši tāpat krāsu ziņā visiecienītākā ir dzeltenā, kas saistās ar pavasari. Tulpēm patīk sarkanā. Tikai pēdējos divus gadus neizvēlas vienkārši sarkanu, ziedam jābūt ar bārkstiņām, kādu citu krāsas līniju,” vērtē I. Raubiško-Reķe.
Viņa arī pastāsta, ka pirms diviem gadiem kaimiņvalsts notikumu dēļ bija ļoti jūtama cilvēku nevēlēšanas svinēt 8. martu, bet pamazām Starptautiskā sieviešu diena kā svētki ir atgriezusies. “Lai gan daļai šie svētki asociējas ar agresīvo kaimiņvalsti, tomēr zināms, ka Starptautiskās sieviešu dienas pirmsākumi ir Amerikā.”
Tulpes audzējot, siltumnīcās apmēram astoņdesmit procentus šķirņu izvēlas gadu gados pārbaudītas, tomēr piektā daļa katru gadu ir eksperimentālas, izraugoties atšķirīgāku krāsu, piemēram, tumšāk lillā vai vēsāk lillīgu, kādu vizuāli mākslinieciskāku. “Dažkārt pircēji tieši arī prasa – kādas jums šogad ir jaunas šķirnes. Šī gada jaunums mums ir dzeltena tulpe ar cakiņu, spuriņām augšā,” pastāsta puķu siltumnīcu vadītāja.
Ziedus pircēji šo svētku laikā ir dažādu paaudžu vīrieši, par to I. Raubiško-Reķei prieks. “Atšķiras tas, ko viņi pērk. Piemēram, vīrieši gados vairāk mēdz izvēlēties puķu kompozīcijas, lai savai kundzei uzdāvinātu pavasarīgu galdu, nevis trīs tulpītes vāzē. Tāpat prieks par tēviem, kas nāk kopā ar dēliem, tā no mazotnes audzinot, ka mammas, māsas, omes un vispār sievietes ir jānovērtē, jāmīl un jāiepriecina.” Viņa atzīst, ka pircēji vīrieši ir steidzīgi, viņiem vajag skaisti un ātri, tāpēc dārznieces katru gadu arvien vairāk cenšas ziedus un podiņus arī iesaiņot svētku noskaņā, lai vīrietim par to galva nav jālauza.
Lai gan visintensīvākais darbs ir nedēļu pirms svētkiem, kad tulpes griež, veido kompozīcijas, un, protams, svētku dienās, kad tiek pagarināts arī darba laiks, arī siltumnīcu darbiniecēm un pārdevējām šajā dienā ir svētku noskaņa. Turklāt arī uzņēmuma vadītājs vienmēr padomā par 90 kolektīvā esošajām sievietēm, dāvinot gan ziedus, gan kādu saldumu. I. Raubiško-Reķe atklāj, lai gan cilvēkiem šķiet, ja viņa strādā ziedu siltumnīcās, tad nevēlas, ka viņai dāvina ziedus, tā nav: “Jā, varbūt ne tik izteikti kā svētkus dienās, bet man patīk saņemt ziedus, tāpat kā tos dāvināt. Man ļoti patīk savvaļas puķes. Un pati vienmēr ciemos eju ar ziediem, cenšos izvēlēties tādus, kas ir neparastāki, pārsteigs saņēmēju.”
Bet, lai tulpes uzziedētu tieši uz 8. martu, rosīšanās sākas jau janvāra vidū, kad tulpju sīpolus liek kastēs, kurās ir ar barības vielām bagāts ūdens, nevis augsne, un sīpoli apsakņojas. Lai puķes modinātu, siltumnīcā pakāpeniski paaugstina temperatūru, kas palīdz tulpēm uzziedēt tieši pašās februāra beigās. Pēc nogriešanas tās glabājas lielā ledusskapī, lai svētku dienā priecētu kā pircējus, tā saņēmējas.
Bet siltumnīcās tikmēr pamazām ienāk vasara, jo daba te vienmēr tiek apsteigta par pāris mēnešiem. Vēl līdz Lieldienām ziedēs pēdējās prīmulas, bet dārznieces jau ir vasaras sajūtās, jo siltumnīcās mainās augi, tur jau uztur citu temperatūru un ienāk jaunas smaržas.
Komentāri