Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Septembra tuvums steidzina

Druva
23:00
14.08.2007
2

Četru Cēsu izglītības iestāžu ēkās šovasar risinās plaši renovācijas darbi, galvenokārt saistīti ar to energoefektivitātes paaugstināšanu, bet vietām arī ar avārijas situāciju novēršanu.

Visredzamākais no padarītā ir logu nomaiņa, ārsienu siltināšana un fasāžu krāsošana. Cēsu 3. un 4. pirmsskolas izglītības iestāde, Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija iegūst gaumīgi un koši nokrāsotas fasādes. Kapitāli pārveidojumi notikuši arī iekštelpās, kur nomainīta apkures sistēma, ventilācija, atsevišķas ēkās – elektroinstalācijas nomaiņa un virtuves telpu remonts. Lielāks darbu apjoms notiek 1. pamatskolā, kur paralēli energoefektivitātes paaugstināšanai telpu paplašināšanas nolūkā pārbūvē jumta stāvu.

Atlikušas mazāk nekā divas nedēļas, kad remontu pasūtītājs – pilsētas dome – vēlēsies novērtēt un pieņemt celtnieku padarīto iekštelpās. Augusta sākumā, iknedēļas darba sarunās, kur piedalās domes pārstāvji, celtniecības darbu vadītāji, būvprojektu autori un būvuzraugi, izdarīti secinājumi, ka darbu pabeigšanai vistuvāk ir Smiltenes firmas “Evento” celtnieki, kuri energoefektivitātes paaugstināšanu veic DA Cēsu valsts ģimnāzijā. Jāpiebilst, ka šajā izglītības iestādē darbu apjoms, salīdzinot ar citiem objektiem, ir mazāks. Skolas direktore Dace Eglīte uzteica smilteniešu darba kultūru: “Pirmo reizi redzu celtniekus, kuri savā darbā ar lielu cieņu izturas pret skolu.” Arī vietas, kur darbi pabeigti – centrālapkures un siltumizolācijas atjaunošanā, bēniņu pārseguma remontā un ārsienu siltināšanā, tiek uzkoptas.

Vasaras trīs mēnešos visai apjomīgs darbs energoefektivitātes paaugstināšanā jāpaveic Cēsu lielākajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Ar ģenerāluzņēmēja atbildību 3. un 4. pirmsskolas iestādē strādā būvniecības firma “Kurmis”. 4. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Māra Rozenberga vērtēja, ka saskaņoti un kvalitatīvi strādā apakšuzņēmēja “Cita māja” brigāde, kura veic logu maiņu, fasādes siltināšanu un krāsošanu. Viņa prognozēja, ka ģenerāluzņēmējam termiņa beigās darbi būs jāsarauj, jo nedēļu pirms jaunā mācību gada celtniekiem telpas jāatbrīvo, lai pirmdien, 3. septembrī, tās būtu sakārtotas bērnu uzņemšanai. Tā kā 3. pirmsskolas izglītības iestādē veicamais apjoms ir vēl lielāks, tad norunā ar pilsētas domi paredzēts, ka septembrī varēs turpināties ārsienu siltināšana. Ģenerāluzņēmuma vadītājs Guntis Kurmis solīja, ka celtnieki apņemšanos izpildīs.

Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pagājušās nedēļas beigās bija optimistisks, cerot, ka celtnieki līguma termiņos iekļausies un septembrī mācību process remontu dēļ netiks kavēts. “Izņēmums būs 1. pamatskola, bet par to jau mēs ar firmu “Būve Wood line” vienojāmies pavasarī, ka trešā stāva izbūve turpināsies līdz oktobra beigām. Mēs vēlētos, lai darba tempi ir ātrāki otrā stāva klasēs, bet remonts vecā namā, kāda ir 1. pamatskolas ēka Gaujas ielā 17, gandrīz vienmēr rada papildus problēmas. Tā tas noticis arī šoreiz.”

Kā objektīvu, tā arī subjektīvu apstākļu dēļ “Būve Wood line” celtnieki pašlaik būtiski kavē ar pilsētas domi saskaņoto darbu grafiku. Pēc tam, kad darba grupa iepazinās ar veikumu ēkas pagraba stāva izolēšanā no mitruma, ventilācijas sistēmas izbūvē sporta zālē, kapitālo remontu 2. stāva klasēs un bēniņu stāva pārbūvi, domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs ieteica Cēsu celtniekiem sasparoties: “Ar šo būvi nebeidzas jūsu darbs celtniecībā. Tas, cik kvalitatīvi un laikus jūs izpildīsiet šo pasūtījumu, lielā mērā noteiks firmas turpmāko slavu.” Cēsu domes nolīgtā būvuzraudze, uzņēmuma “Krāčupe” darbiniece Aija Arāja atzina, ka visvairāk viņu neapmierina tieši darba tempi. Darbu vadītājs Modris Ozoliņš iknedēļas darba sanāksmē atzina, ka izšķirošā būs šī nedēļa. Pēc tam varēšot secināt, vai nodošanas termiņi tiks izpildīti. Darbi energoefektivitātes paaugstināšanai pabeigti skolas otrajā ēkā – Gaujas ielā 26. Darbu izpildes termiņš ir 15. augusts.

Vērienīgos, kopā vairāk nekā miljons latu vērtos rekonstrukcijas darbus pilsētas izglītības iestādēs Cēsu dome varēja uzsākt, pateicoties finansiālajam atbalstam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda. No fonda finansēm iecerēts segt izdevumus 75 procentu apmērā, bet atlikušo daļu jāatvēl no pašvaldības budžeta. Šādā finansējuma shēmā problēmas radījusi inflācija, jo pagājuši divi gadi kopš projektu izstrādes. Pieteikumi projektu konkursam iesniegti jau 2005. gada rudenī. Par to, ka atbalsts tiks piešķirts, pašvaldība uzzināja pēc gada – 2006. gada rudenī. Renovācijas darbi beigsies 2007. gada rudenī. Divu gadu laikā būtiski pieaugušas celtniecības darbu izmaksas. Par to Cēsu pašvaldība informējusi Finanšu ministriju un tā atbildējusi, ka pieļauj projektu sadārdzināšanos par 30 procentiem. “Pašvaldībai radusies vēl viena finansiāla problēma. Renovācijas gaitā atklājās, ka 1. pamatskolas samērā vecajā ēkā jāveic papildus darbi, kas nebija paredzēti projektā,” pastāstīja A.Mihaļovs. Izmaksas par šiem darbiem pašvaldībai nāksies segt no sava budžeta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi