Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Savs dzīves redzējums

Sarmīte Feldmane
00:00
06.02.2024
363
Vecpuisis1

Andris Rudzītis ir kolorīta personība. Ar savu dzīves filozofiju – esmu un palikšu vecpuisis, līgaviņas raudzīšanu – pazīstams ne tikai Līgatnē. Andris bijis televīzijas šovu “Lauku sēta”, “Stila patruļa” dalībnieks. Nupat viņš izdevis grāmatu “Vecpuiša rokasgrāmata”.

Izdevuma atvēršana bija spilgts pasākums draugu lokā. Bija atbraukuši Andra draugi un domubiedri, atnākuši līgatnieši. “Grāmata ir par mīlestību – patiesāko, neatkārtojamāko, īstāko. Par mīlestību pret sevi. Vīrieši to bieži aizmirsuši. Esmu daudz diskutējis ar precētiem vīriešiem, viņi apgalvo, ka bez sievietes nevar iztikt, negrib dzīvot vienatnē un izlemt, ko darīt vai ko nedarīt. Viņiem nepieciešama sieviete, kas tur aiz krāgas. Esmu sirdī brīvs, un man nevajag otru cilvēku, lai justos labi. Nu ja, otru cilvēku jau vajag, bet ne visu laiku,” klāstīja autors un atklāja, ka pirms pāris gadiem grāmatnīcā pētījis plauktus, tajos izdevumi par sevis mīlēšanu, cienīšanu    gandrīz visi tikai sievietēm.      Prasījis, kāpēc tā, saņēmis diezgan strupu atbildi, lai uzraksta pats.

“Pagājuši daži gadi, un, redz, ir grāmata. Man patīk pierakstīt domas, idejas. Tās publicēju “TikTokā”. Tā sakrājās. Ir tie, kas grāmatu paslavējuši, citi bijuši noraidoši. Pa Līgatni mierīgi pastaigāt nevarēšu, jo rakstu arī par dusmīgām sievietēm,” atzina līgatnietis. Izdevuma nodaļu nosaukumi jau atklāj, par ko ir stāsts -    vecpuiša brīvība, cīņa par sievietes uzmanību, dusmīgās sievietes, vecpuiša mīlestība pret sevi, mērķi un sasniegumi, kāpēc sievietes aiziet…

“Ja man būtu tāda grāmata, kad man bija 20 gadi, atkristu visi jaunības stresi. Apprecējās viens draugs, otrs, bet es negribēju un negribu. Izrādās, tāds neesmu vienīgais, un daudzi to nedarītu, ja vecāki un    sabiedrība neuzspiestu. Visiem, kuri grib precēties, iesaku izlasīt. Ja arī pēc tam gribas to darīt, tad ir jādara,” atklāja Andris un uzsvēra: “Brīvs vīrietis visu savu enerģiju atdod sev, jo ir pats sev svarīgākais cilvēks, neskatoties ne uz ko, viņš sev vienmēr ir pirmajā vietā. Tā kā sevi mīlu visvairāk,par sevi rūpējos, uzturu sevi pie iespējami labākas veselības gan fiziski, gan garīgi, neaizmirstot arī sevi lutināt.”

Andra grāmatas atvēršanas reizē tika arī atklāta gleznotājas un tērpu dizaineres Anitas Mencen­dorfas izstāde. Tajā 24 vīriešu portreti. Arī Andra Rudzīša. “Tie ir vīrieši, kuri mani iedvesmojuši, palīdzējuši, stiprinājuši manu personību un virzījuši. Katram ir sava vieta manā radošajā karjerā,” stāstīja māksliniece. Ar līgatnieti viņa iepazinusies filmēšanas laukumā.    “Filmēja “Rīgas vārtus”, bijām masu skatos. Mums bija jādejo diskotēkā. Pauzēs sākām runāties, līdz sadziedājāmies. Andris uzaicināja apskatīt Līgatni, safilmējām “TikTokam”. Tagad abi esam zvaigznes,” atklāja Anita un uzsvēra, ka radoša sadarbība turpinās. Viens otram sūta jociņus, satiekas, īsteno kopīgas idejas. “Andra grāmatā ir manis zīmēts viņa portrets,” ar gandarījumu teica Anita.

“Divatā izlasījām melnrakstu, ieteicu, ko labot. Man patīk, ka Andris nekautrējas paust savu viedokli, kas bieži vien atšķiras no citu redzējuma.  Grāmata ir psiholoģiska, par attiecībām, sievietēm, atklājis dažādus sieviešu tipus, kādus saticis. Ir arī ieteikumi, kā uzvesties randiņos,” pastāstīja Anita un uzsvēra, ka abu randiņi bijuši radoši.

Grāmatas atvēršanā piedalījās arī televīzijas šovos pazīstamā Magone Liedeskalna. Kad viņa bija apņēmusies atrast savu dzīves mīlestību un vietējā avīzē    publicēja iepazīšanās sludinājumu, Anita Andrim ieteica uzrakstīt Magonei. Andris ar viņu bija ticies jau šovā, bet toreiz Magone vīrieti atraidīja.    “Saņēmu vēstuli. Man nebija aizdomu, ka viņu zinu, vai mazums Andru Rudzīšu. Atbrauca kā potenciāls brūtgāns, apvītušas pļavu puķes rokās. Uz­reiz nepazinu – redzēts ir, svešs nav. Biju dzirdējusi, ka vecpuisis, vīrs nebūs, bet cilvēks interesants, ar savu harizmu,” pastāstīja Magone un raksturoja jauno literātu: “Viņam ir savs funktieris, un tas dzen dzīvi uz priekšu. Andris nedzīvo pēc maniem standartiem, viņam savi un savs ceļš. Mums gāja traki. Ne viss, kas dzīvē nāk pretī, ir derīgs. Nevaru pieņemt tādu dzīvi kā viņam – ne māju, ne naudas. Bet viņam pasaule pie kājām, māk dzīvot ar skaistu sirdi. Dievs viņu radījis visiem par prieku un baudījumu. Ar viņu ir interesanti, humors būs vienmēr.” Magone pati ir dzejniece un Andra grāmatas atklāšanā viņam atgādināja, ka saņemtajā vēstulē gan bijis daudz kļūdu.

“Manai grāmatai nekad nebeidzas termiņš, to varu tirgot kaut visu dzīvi,” gandarīts par izdevumu teica Andris. Ikdienā viņš sais­tīts ar tirgošanos, draugiem vada ekskursijas pa Līgatni. “Kopš esmu atpazīstams, bieži vien uzaicina filmēties masu skatos. Pats arī meklēju, kur izsludināti kastingi. Tā var piepelnīties, tikai ienākumi nestabili,” atklāja līgatnietis. Viņš aizvien pieraksta domas, atziņas, vērojumus, vērtējumus. Zaķcilvēks – tā Andris sevi pieteicis “TikTokā”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
19

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
130

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
393
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi