Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Savākšanas sistēma spuldzēm

Druva
23:00
13.07.2007
6

SIA „Ekogaisma” diektors

Elektroenerģijas izmaksu paaugstināšanās un energoresursu deficīta draudu ēnā pasaules ekonomisti meklē veidus, kā ietaupīt enerģiju un samazināt planētas piesārņojumu. Arī skaistās Latvijas nākotne ir atkarīga no tā, cik rūpīgi tērēsim energoresursus un kā vāksim atkritumus.

Eiropas spuldžu ražotāju federācija (ESRF) izplatījusi paziņojumu par pakāpenisku atteikšanos no klasiskajām kvēlspuldzēm. Tas nozīmē, ka nākotnē apgaismei lietosim tikai energoekonomiskās (EE) spuldzes. Kvēlspuldzes, kaut arī videi absolūti nekaitīgas, tomēr ir ļoti nelabvēlīgas energoresursu patēriņa ziņā. Tās patērē daudz vairāk elektroenerģijas nekā EE spuldzes. Tas ir aktuāli ne vien augsto elektroenerģijas izmaksu ziņā, bet arī radīto izmešu dēļ. Vienas kilovatstundas saražošana rada 0,59 kg CO2 gāzes. Tas nozīmē, ka mēnesī viena mājsaimniecība, kas tērē ap 50 KwH elektrības, rada ap 40 kg CO2. Bet CO2 izmešu kvotas katrai valstij ir netālas nākotnes jautājums. Tas nozīmē, ka par elektroenerģijas taupīšanu ir jādomā valsts līmenī.

Energoekonomisko spuldžu (EE) izmantošana ļauj ietaupīt resursus. Pilnīga pāriešana no kvēlspuldzēm uz energoekonomiskajām ļautu samazināt oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā par 60 % un ietaupīt 63 000 gigavatstundu elektrības. Tomēr arī energoekonomiskās spuldzes nav pilnīgi nekaitīgas. Tās satur videi kaitīgas vielas, piemēram, dzīvsudrabu, tāpēc šīs spuldzes pēc izlietošanas ir jāsavāc atsevišķi no kopējās atkritumu masas un jāpārstrādā speciālā rūpnīcā. To nosaka gan Eiropas direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, gan arī Ministru kabineta noteikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu. Tāpēc visās Eiropas valstīs ir nodrošināta energoekonomisko spuldžu savākšanas sistēma. Baltijas spuldžu savākšanas un pārstrādes rūpnīca atrodas Liepājā.

Latvijā šīs sistēmas ieviešanu nodrošina SIA „Ekogaisma”, kas organizē energoekonomisko, dienasgaismas un speciālo spuldžu savākšanas procesu. Kompānijas dibinātāji ir lieli spuldžu ražotāji Eiropā.

SIA „Ekogaisma”, sadarbojoties ar 27 pašvaldību un privātajiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, ir izveidojusi 48 izlietoto spuldžu savākšanas punktus visā Latvijā. Ar precīzu savākšanas punktu sarakstu var iepazīties mājas lapā.

Cēsu rajonā šādi izlietoto spuldžu savākšanas punkti atrodas Cēsīs SIA „Ragnsells” teritorijā, Celtnieku iela 3 (tel. 64107148), SIA „Stingers” teritorijā Tirgoņu ielā 5 (tel. 8008880) un Rūpniecības ielā 17/19 (tel. 8008880).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
61

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
99

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
52

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
117

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi