Ja vien saulīte kaut nedaudz parāda vaigus, Jāņa Rukšāna siltumnīcā atveras krāsu paklājs un telpu piepilda smaržu mākonis. Zied krokusi.
“Pirmais uzziedēja jau decembrī. Tā gadās. Ja diena apmākusies, ziedi ir ciet, jāpriecājas, kad saule, bet tās vēl ir tik maz. Parasti jau siltumnīcā krokusi zied martā, bet ārā aprīlī,” pārlaižot skatu dzelteniem, ziliem, baltiem, oranžiem, brūniem ziediņiem,” saka pazīstamais selekcionārs un piebilst, ka siltumnīcā vienai tulpei zieds izskrēja novembrī.
J.Rukšāna kolekcijā ir 1703 krokusu paraugi. Tā ir lielākā pasaulē. Šī ziema augiem nekādus pārsteigumus nesagādāja, apklāti ar trīskārtu pretsalnu plēvi, tie pat nejuta aukstumu. “Kad bija aukstais laiks, uz siltumnīcas bija sniegs, tajā nebija bīstami auksts. Kad sals ir zem mīnus desmit grādiem, tad jau jāsāk uztraukties, vai nebūs par aukstu,” pastāsta J.Rukšāns.
Teju par katru krokusu šķirni, sugu, tāpat kā par katru īpašo kolekcijā Jānis var pastāstīt. Viņš rāda unikālāko krokusu `Alatau` rozā krāsā. Tie pasaulē ir liels retums, vien daži. “Unikāla dabas kļūda,” neviltoti saka kolekcionārs. Lielākā daļa krokusu kolekcijā ir paša J.Rukšāna ekspedīcijās atrastie. Šoziem tapuši apraksti par trim jaunām sugām, top papildinājums lielajai krokusu grāmatai par vēl 28 sugām.
J.Rukšāns arī izveidojis vairākas krokusu šķirnes. Piemēram, ` Dzelteno tīģeri` . Ziedlapu ārpuse violeti brūni sasvītrota, bet iekšpuse balta, ‘Varzop` nosaukts vietas vārdā , kur atrasts. Bet par `Laimīgo skaitli` selekcionāram ir īpašs stāsts. Pirms gadiem šis krokuss kā sēklaudzis selekcionāra kolekcijā bija ar 13.numuru. Togad janvāris bija silts, krokusi ziedēja, bet februārī uznāca kailsals un mīnus 20. Krokusi nosala, bet 13. bija sveiks un vesels, tā arī tika pie vārda.
J.Rukšāns atzīst, ka krokusi ir pasaulē populāri un kļūst aizvien populārāki. “Tie ir pirmie krāsainie ziedi pavasarī. Sniegpulkstenītes zied agrāk, bet, ja vēl sniegs, tās pazūd baltumā. Kad zied krokusi, uzreiz var redzēt to spilgtās krāsas, taču ir jau arī balti krokusi ,” pastāsta J.Rukšāns un piebilst, ka tie ir gan agrie, gan vēlie, bet , ja iecerēts audzēt, vispirms jāuzzina, no kurienes krokuss nācis. Tie aug no Atlantijas okeāna piekrastes Marokā līdz Ķīnas Rietumiem. Augi piemērojušies dažādiem apstākļiem, un audzētājam jācenšas tos pielāgot. Tā `Kaspius` pieradis augt vietā, kur sala nav.
“Šie dzeltenie, baltie un violetie ir no vienas sugas, savvaļā ir Vidusāzijā. Zilais pie mums aug slikti un nevairojas, baltais aug, bet slikti vairojas, toties dzeltenais aug griezdamies. Krokusi ir ļoti dažādi. Arī tāpēc tik skaisti,” atklāj J.Rukšāns.
Pavasarī saulainās dienās krokusi priecē ikvienu, kad tā vien gribas dzīvoties pa siltumnīcu. Bet J.Rukšāns pošas kārtējām ekspedīcijām kopā ar ilggadējiem draugiem un selekcionāriem. “Gribas aizbraukt uz Bulgāriju, apskatīt divus krokusus. Tad uz Irānu, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju. Katrā ekspedīcijā jau ir kāds pārsteigums, atklājums,” saka selekcionārs un pastāsta, ka dažkārt, ieraugot savdabīgu kādas sugas augu, arī mēdz paņemt. “Irānā paņēmu vienu zilsniedzīti. Atvedu mājās, izrādījās jauna suga. Tagad arī gribas atrast,” teic J.Rukšāns un piebilst, ka jaunu sugu atklāšana ir interesanta un aizraujoša. Ne visi kolēģi atklāj citiem, kur jaunumu atraduši, vien norāda, piemēram, Turciju. Nākamais uzticas savai veiksmei un dodas meklēt.
Siltumnīcā ziediņus raisa arī savvaļas alpu vijolītes, narcises, bet citas puķes vēl īsti neuzticas, ka saule tiešām būs dāsna.
Komentāri