Uz tikšanos ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu un pašvaldības Sociālā dienesta vadītāju Aināru Judeiku Taurenē bija ieradušies pa 30 taureniešu un dzērbeniešu.
Novada vadītājs informēja par pašvaldības vienoto dienestu un administratīvās struktūras izveidi, Sociālā dienesta vadītājs par dienesta struktūrām un pakalpojumu pieejamību. Visvairāk jautājumu bija tieši par sociālajiem pakalpojumiem, bet arī par citām jomām raisījās spraiga viedokļu apmaiņa.
Taurenes pagastā no 800 iedzīvotājiem simts saņem dažādu sociālo palīdzību, bet pabalstu par energocenu pieaugumu saņēmuši 62, lielākoties par malku. “Vecpiebalgas apvienības pagastos šogad bijuši 22 apsekojumi mājās, trīs iedzīvotāji ievietoti pansionāta, sešiem tiek nodrošināta aprūpe mājās. 36 bērni visā novadā šogad cietuši no vardarbības. Arī pieaugušo konfliktu ir aizvien vairāk, strīdas tēvs ar dēlu, māte ar dēlu. 190 novada iedzīvotājiem dzīvošanu pansionātos finansē pašvaldība, viņu uzturēšana veido lielāko sociālā budžeta sadaļu,” situāciju raksturoja A.Judeiks.
Iedzīvotāji pauda neapmierinātību, ka pagastā nav sociālā darbinieka, pie kura vērsties, ja ir vajadzība. Sociālais darbinieks vispirms jāsazvana, tad reizi nedēļā atbrauks. “Ja ir darbinieki, kuru atbildībā ir vientuļie pensionāri, viņam jādara savs darbs. Darbiniekam, kurš reizi mēnesī aizbrauc, aprunājas, ir jābūt katrā pagastā. Ja vienreiz piezvana un saņem atbildi, ka par to, kas zvanītāju interesē, konkrētais darbinieks neatbild, otrreiz nezvanīs. Tas ir pazemojoši. Varbūt tas vecais cilvēks nevar iziet no mājas, atvērt ārdurvis, jo sniegs aizputinājis. Sociālais darbs ir darāms ar sirdi, nevis formāli,” viedokli pauda taureniete Dace Potaša.
A.Judeiks bilda, ka darbinieks rīkojies neprofesionāli, nepaskaidrojot, kā iedzīvotājs var uzzināt to, kas viņam vajadzīgs. “Saprotu, ka vietējais sociālais darbinieks labi zina situāciju, ka viņam vairāk uzticas, bet no profesionālā viedokļa tas būtu tas pats, ja viens skolotājs skolā mācītu visus mācību priekšmetus. Ir jābūt specifiskām zināšanām darbā ar ģimenēm, pieaugušajiem un bērniem. Sociālajā dienestā visu laiku ir trīs četras vakances, arī kaimiņu novados, kur algas lielākas, darbinieku trūkst. Piekrītu, ka vajag aizbraukt pie vecajiem vientuļajiem cilvēkiem, bet ar pašreizējo darbinieku skaitu un resursiem to nevar izdarīt. Ceturtdienās sociālais darbinieks brauks uz Taureni. Taču, ja nebūs neviena klienta, būs iztērēts laiks un degviela, tāpēc arī vispirms jāpiezvana, jāsarunā,” klāstīja A.Judeiks.
“Sociālie darbinieki nevar zināt par katru vientuļo senioru un viņa dzīves apstākļiem. Ja zināt, kam ir problēma, jāziņo dienestam. Arī Latvijā pamazām jāiet uz modeli, kāds ir citās valstīs – kopienā cilvēki palīdz cits citam. Tas ir nākotnes modelis,” teica Sociālā dienesta vadītājs un atzina, ka pašreizējais modelis nav iecirsts akmenī. “Pierastā sistēma nerisināja problēmas. Esam pamēģinājuši šo modeli, nākamgad vēl ne, bet vēl pēc gada kaut ko, iespējams, mainīsim,” atzina A.Judeiks.
“Katrā pagastā ir pensionāru kopa. Tā sadarbojās ar Sociālo dienestu, reizi gadā bija pasākums, apsveica jubilejās, rīkoja ekskursijas. Tagad nav nekā,” sacīja taurenietis Jānis Vīlips. J.Rozenbergs informēja, ka novadnieki – simtgadnieki un nākamo jubileju svinētāji – dāvanā saņem simts eiro. Cēsu novadā tādi ir septiņi cilvēki. 80 un 85 gadu jubilejā seniori saņem apsveikumu, bet 90 un 95 gadu jubilejā apvienības pārvaldes sarūpētu dāvanu. Par šādu kārtību gan uz tikšanos atnākušie pensionāri nebija apmierināti, jo pierasts, ka viņus atceras ne tik formāli.
“Norunāts, ka nākamgad katra pagasta pensionāriem būs viena ekskursija gadā. Katrā tautas namā viens pasākums senioriem, kāds, tas jāizlemj pašiem. Ja ir biedrība, var piedalīties pašvaldības konkursos un darbībai iegūt finansējumu,” pastāstīja novada vadītājs, bet A.Judeiks piebilda, ka Cēsīs vien, lai apsveiktu visus apaļu jubileju seniorus, būtu jāalgo īpašs darbinieks.
Sarunā iedzīvotāji vairākkārt uzsvēra, ka trūkst informācijas ne tikai par Sociālā dienesta pieejamiem pakalpojumiem, arī to, kas vispār notiek novadā, Vecpiebalgas apvienībā. Kāda iedzīvotāja bija iesniegusi jautājumu: “Kādēļ tik maz informācijas par pašvaldības lēmumiem un darbiem, plāniem? Novadā tikai dziedam, dejojam, braucam pieredzes apmaiņā.” Novada vadītājs skaidroja, ka ir vienošanās – pašvaldības sociālajos tīklos jābūt ne tikai kultūras afišām, arī par saimnieciskajām aktivitātēm, attīstības un sociālajiem jautājumiem. ““Cēsu Novada Vēstīs” katrai pārvaldei atvēlēta vieta, informācijas ir tik, cik sniedz katra pārvalde,” sacīja J.Rozenbergs.
Garāka diskusija raisījās par to, kāpēc nav pagastu pārvalžu. J.Rozenbergs atgādināja, ka arī iepriekš pagastu pārvaldes bija tikai Amatas novadā, turpmāk arī Nītaures pagastā tās nebūs. “ Apvienību pārvaldes zināmā mērā ir bijušo novadu saimniecisko tiesību pārņēmējas. To pārziņā ir ceļu uzturēšana, teritorijas apsaimniekošana, pašvaldības iestāžu apsaimniekošana. Ar laiku “Vinda” pārņems ūdenssaimniecību visā novadā,” stāstīja novada domes priekšsēdētājs. No vakardienas Taurenes pagastā ir saimniecības vadītājs Agris Veipāns. Līdz šim Dzērbenes un Taurenes pagastā bija viens saimnieks.
“Vai Taurenei un Dzērbenei vispār vajag apvienību, kur centrs ir Vecpiebalga? Dzērbene un Taurene savas problēmas var risināt kopā. Ja būs viens pārvaldnieks, iedzīvotāji pie viņa varēs vērsties ar jebkuru jautājumu, arī uzzināt, kur meklēt sociālo palīdzību,” viedokli pauda dzērbeniete Anita Kamerāde.
Novadnieki interesējās par brīvprātīgo ugunsdzēsēju darbību Taurenē. J.Rozenbergs pastāstīja, ka ar apvienību vadītājiem ir vienošanās – pašvaldība nodrošina tehnikas uzturēšanu, mēnesī brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem maksā 50 eiro, ir vai nav izsaukumi. “Tiek nodrošinātas arī mācības. Patlaban Vecpiebalgā un Taurenē ir tehnika, arī vīri, kuri gatavi būt brīvprātīgie ugunsdzēsēji, bet nav šoferu,”situāciju skaidroja novada vadītājs.
Vēl tika skartas arī citas problēmas, pausts satraukums par iebraucamo ceļu tīrīšanu, latvāņu apkarošanu. Taurenieši arī dalījās novērojumos, ka kāds pašvaldības šoferis dienesta auto izmanto savām vajadzībām.
“Pārmaiņu procesā kaut kas pazūd, daudz tiek veidots no jauna. Šis ir pieslīpēšanās laiks, visi mācāmies,” sacīja J.Rozenbergs.
Nākamā Cēsu novada domes vadības tikšanās ar iedzīvotājiem ceturtdien Straupē.
Komentāri