Tiek rosināts Latvijā noteikt vēl četras bioloģiski un ainaviski vērtīgas aizsargājamas alejas. Starp tām arī Raiskuma aleja Raiskuma pagastā, kā arī Lubānas – Meirānu, Veckalsnavas un Ozolkalna aleja. Šai iecerei nepiekrīt Pārgaujas un Lubānas novadu pašvaldības, atbalsta Madonas novada dome.
Savrupmāju teritorijā pie Raiskuma ezera drīzumā plānots izbūvēt, pārbūvēt ūdensapgādes un notekūdeņu attīrīšanas sistēmu un nodrošināt centralizētu ūdensapgādi un notekūdeņu savākšanu. Pašvaldības atzinumā teikts: “Ņemot vērā būvniecības ieceri, jebkura darbība Raiskuma ciemā – Gaujas nacionālā parka neitrālās zonas teritorijā – atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiks saskaņota ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Plānotā darbība paredzēta ar caururbšanas metodi, un nav plānots nocirst vai izzāģēt kokus. Pašvaldība rūpīgi, izvērtējot novada perspektīvo infrastruktūras attīstību, būvniecības ietekmi uz vidi, arī uz Raiskuma ezeru, neatzīst Raiskuma aizsargājamo aleju izveidošanu.”
“Tā kā šie vecie koki atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā, ja arī būtu iecere kādu nozāģēt, jo tas ir kļuvis bīstams cilvēkiem vai infrastruktūrai, vai arī tikai nozāģēt nokaltušos zarus, šīs darbības tiktu saskaņotas ar Dabas aizsardzības pārvaldi,” skaidro Pārgaujas novada pašvaldības teritorijas plānotājs Ingvilds Krišjānis Baltpurviņš, bet domes deputāte un tūrisma speciāliste Rudīte Vasile uzsver, ka alejas aizsargājamais statuss pašvaldībai uzliks jaunus pienākumus un atbildību. “Aleja ir Raiskuma vērtība – to neviens nenoliedz. Ozollapas ir pagasta ģerbonī, novada ģerbonī arī Raiskumu simbolizē ozollapa. Ar aleju lepojamies,” atgādina R.Vasile, un I.K.Baltpurviņš uzsver, ka neviens negrasās aleju vai pat dažus kokus nozāģēt, kamēr tie nekļūst bīstami cilvēkiem.
Visās alejās, kurām nule rosināts piešķirt aizsardzības statusu, ir atklātas aizsargājamu kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis. Alejās ir veci ozoli un liepas, arī kļavas, oši, gobas. Raiskuma alejā konstatēts 21 dižkoks, bet Veckalsnavas liepu alejā – 15 dižkoki. “Raiskuma aleja ir viena no izcilākajām Latvijā,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode un atgādina, ka savulaik alejas veidotas kā apstādījumi gar ceļiem uz baznīcām, muižām, kapsētām un citām nozīmīgām vietām, bet mūsdienās to nozīme vairāk saistāma ar kultūrvēsturisko liecību saglabāšanu un rekonstrukciju. Nereti iedzīvotājiem alejas saistās ar kādu nozīmīgu dzīves notikumu vai piederības sajūtu konkrētai vietai. Vienlaikus tās kalpo kā sava veida “zaļie koridori” dažādām sugām, kā arī veci koki ir dzīvesvide vairākām retām kukaiņu sugām.
Raiskuma alejā atrastas trīs aizsargājamas sugas, to skaitā prioritāri aizsargājamā Eiropas nozīmes suga – lapkoku praulgrauzis. Eksperti uzsvēruši, ka šī ir viena no Latvijā nozīmīgākajām alejām lapkoku praulgrauzim. Patlaban Raiskuma apkārtnes alejās ir zināmi 18 lapkoku praulgrauža apdzīvoti koki. Raiskuma apkārtnē ir vismaz 0,9% (tuvu 1%) no Latvijas populācijas, kas vienai, atsevišķai teritorijai ir augsts vērtējums. “Raiskuma alejām ir labs potenciāls aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu saglabāšanā, ņemot vērā to, ka tās atrodas Gaujas nacionālā parka neitrālajā zonā, ir nepieciešama aleju iekļaušana nacionālas nozīmes īpaši aizsargājamo aleju sarakstā,” teikts ekspertu atzinumā. Raiskuma alejās konstatētas arī aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas – marmora rožvabole un spožā skudra.
Komentāri