Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Saņem atbalstu un izaudzē dārzeņus

Sarmīte Feldmane
00:00
22.11.2019
12
Pestiisanas Armija Drusti 1

Saņemot palīdzību no Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Pats savam saimes galdam”, Drustos atbalstu ikdienai guvušas 16 ģimenes, kopā 48 cilvēki.

Pagastā šo programmu īstenoja Pestīšanas armijas Drustu korpuss. Tā bija iespēja iedzīvotājiem iegādāties sēklas, dārza in­strumentus, rudenī konservēšanai nepieciešamo – burciņas, vāciņus. Pašam tikai bija jāiesēj, jākopj un jānovāc raža, pēc tam jāsagatavo ikdienas galdam ziemā nepieciešamais. Pavasarī atbalsta pasākumā iesaistījās 17 ģimenes. “Drus­tos dzīvo čakli un atbildīgi cilvēki. Dažādu iemeslu dēļ viens projekta dalībnieks atkrita, bet pārējie izaudzēja dārzeņus ne tikai savai ģimenei. Viņu izaudzētais tika aizvests arī zupas virtuvei Liepā,” pastāsta Drustu korpusa vadītāja, kapteine Inga Muceniece.

Drustēnietes, tiekoties Pestī­šanas armijas Drustu korpusa mājsavienības nodarbībā, atzīst, ka vasara bijusi kārtīgs pārbaudījums. “Apkārt lija, bet pie mums ne. Bez laistīšanas jau nekas neaug,” teic Dzidra Martinsone, bet Biruta Venediktova atklāja, ka dārzā un siltumnīcā izaudzis viss, kas iesēts. Tomātu un paprikas raža bijusi necerēti liela.

Korpusa dalībniecēm jau ir tradīcija turpat pagalmā pie organizācijas mītnes vietas katru pavasari iesēt ķirbjus. “Izauga ap 50, ja vēl pieskaita tos, ko katrs izaudzēja mājās, tad pusotrs simts būs. Pērn gan ķirbji bija krietni lielāki,” pastāsta korpusa vadītāja. Tikšanās reizēs sievas dalās ar receptēm – kopā gatavota ķirbju biezzupa, pudiņš, dažādi salāti. Ir iecere kādā nodarbībā gatavot ēdienus no bietēm.

Sievas bilst, ka arī internetā var atrast interesantas receptes, kuras gribas izmēģināt. “Ne jau viss jādara, kā tur teikts. Var pamainīt sastāvdaļas, vienam garšo kas stiprāks, citam maigāks,” pieredzē dalās Dz. Martinsone un atklāj, ka cukuru vienmēr liek mazāk, nekā norādīts receptē. “Dažu gadu viss izaug saldāks, tad vajag krietni mazāk cukura, bet ir rudeņi, kad saldumu nedrīkst žēlot, citādi burkas uzies gaisā,” teic drustēniete. Saimnieces uzsver, ka vislielākā vērtība ir bērnības garša. Tas, kas ēsts bērnībā, ir tas garšīgākais.

Korpusa vadītāja Inga Muceniece atgādina, ka viens no kristīgās organizācijas – Pestīša­nas Armija – darbības moto ir “Sir­di – Dievam, roku – cilvēkiem”. “Mums ļoti svarīgs ir sociālais darbs. Projekts bija atbalsts, īpaši vientuļajiem cilvēkiem, un reizē arī pamudinājums darīt pašiem. Taču “Pats savam saimes galdam” nebija tikai sociālā palīdzība. Kad kāda kundze stāstīja, kā kopā ar mazmazbērniem stādījusi kartupeļus, kā viņiem paticis to darīt kopā – tā ir darba tikuma nodošana nākamajām paaudzēm,” pārdomās dalās korpusa vadītāja. Viņa atklāj, ka, iespējams, nākamreiz, iesaistoties projektā, varētu vienot paaudzes, darboties kopā.

“Tas, ko izaudzējām, būs atspaids ziemai. Bet tika arī iestādīti augļu koki, ogulāji. Tie dos ražu nākamajos gados. Tā kā viss turpinās,” atgādina I. Muceniece. Tad drustēnieši nelielā lūgšanā pateicās Borisam Teterevam, kurš šogad aizgāja mūžībā.

Allaž tikšanās reizēs tiek pārrunāts arī pagastā vai medijos dzirdētais. “Kā dzīvosim pēc reformas, nesaprotu. Uz Smilteni taču autobuss nekursē,” bilst Ilze Hofmane, un tiek pārspriests, cik bieži nākas braukt uz Cēsīm, kāds kuru reizi ceļš.
Pestīšanas armijas nams Drustu centrā ir vieta, kur satikties, dalīties domām, veltīt laiku lūgšanām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
4

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
25

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
67

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
104

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
60

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
140

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
15
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi