Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Vējiņi“ saimniece Melita Muižniece, kura tūristu apskatei piedāvā Latvijas retumu – pazemes ezerus, “Druvas” abonementu loterijā vinnēja putekļu sūcēju “Philips.“
Ieradusies redakcijā pēc laimesta, Melita priecīgi stāstīja, ka vēl nesen ģimenē sprieduši par jauna putekļu sūcēja iegādi. “Mums ir pirtiņa, viesu namiņš un atpūta mājiņas pie Sāruma ezera, tā kā jātiek galā ar daudzumu putekļu. Kāds varbūt par putekļu sūcēja vinnēšanu nepriecātos, jo viņam tas jau ir. Man arī ir šī manta, bet tā savu laiku nokalpojusi, un tādā saimniecībā, kāda pieder mūsu ģimenei, vairāki putekļu sūcēji vienmēr noderēs. Par
laimestu esmu ļoti gandarīta,” atzina M. Muižniece un stāsta: “Stāvēju pieturā un gaidīju autobusu uz Cēsīm. Atskanēja mobilā telefona zvans no Smiltenes paziņām, kuri Radio 3 dzirdējuši, ka esmu vinnējusi putekļu sūcēju. Tikko beidzu runāt ar smilteniešiem, zvanīja atkal – šoreiz no Straupes. Pēc tam vēl trešais zvans… kad trīs bija apstiprinājuši, sāku ticēt, ka paveicies. Man jāsaka liels paldies “Druvas” kolektīvam par avīzi, vēl iespēju laimēt vērtīgas mantas,” teica M. Muižniece.
Jautāta, vai kādreiz vēl dzīvē kaut ko vinnējusi, Melitai nācās aizdomāties: “Reiz vinnēju vakariņas kafejnīcā piecām personām. Pasākums bija domāts ģimenei – Plācī , “Bērzos”,” stāsta laimīgā “Druvas” abonementu loterijas vinnētāja un piebilst, ka pašas aktivitāte uz kaut kā laimēšanu ir pasīva, minot piemēru: “Loterijās, kas saistītas ar kafiju, ko dzeru kā traka, vienmēr esmu bijusi par slinku, lai izlozē piedalītos un aizsūtītu zīmītes, kas jāaizpilda. Reiz gan aizsūtīju anketu par kaķu barību, jo varēja dabūt ceļojumu. Pūles neattaisnojās – minči tā arī svešas zemes nav ieraudzījuši,” smej Melita un atzīst, ka pēc saimnieces vērojuma, ceļojumu neieguvušie kaķi lieliski jūtas arī “Vējiņu” plašajā teritorijā.
Melita Muižniece “Druvu” abonē jau ilgus gadus. “Sākām, kad mūsu ģimene no Valmieras pārnāca dzīvot uz Straupi – 1994. gadā. Tomēr “Druvu” esmu lasījusi visu savu apzinīgo mūžu, jo mani vecāki ir straupieši. Atceros, ka vēl bērnībā neizlaidu gandrīz nevienu “Cēsu Stara” numuru. Arī tad, kad ar vīru vēl dzīvojām Valmierā, apciemojot vecākus, “Druvu”, ko viņi bija izlasījuši, savācu uz mājām, lai izlasītu . Tagad bez “Druvas” iztikt nevaram vispār. Aizejot no Valmieras, vēl kādu laiku pasūtījām turienes laikrakstu “Liesma”, jo gribējās zināt, kā iet mūsu vecajiem darba biedriem, kā iet Valmierā.”
Muižnieku ģimene “Druvu” pasūtījusi pusgadam, bet bijušas reizes, kad laikraksts pasūtīts arī mēnesim vai trim, bet bez “Druvas” ģimenē nekad nav iztikts. Runājot par Latvijas Pasta janvāra preses piegādes problēmām, Melita Muižniece atzina, ka viņai laimējies ne tikai ar putekļu sūcēju, bet arī avīžu piegādi. Nav bijusi diena, kad ģimene no abonētā kaut ko nebūtu saņēmusi, jo pastkastīte atrodas Straupes pasta nodaļā.
Melita vērtē, ka “Druvā” pirmām kārtām jāizlasa aktuālākās ziņas – pirmajā un trešajā lappusē, bet tad pagastu lapas, kur tiek stāstīts par lauku cilvēkiem – viņu darbu un interesēm. “Man patīk, jo tad uzzinu, kā cilvēki saimnieko, jūtu līdzi viņu problēmām un priecājos par paveikto. Ko nelasu? Nelasu nāves sludinājumus, jo šokē, ka jauni, vēl nepilngadīgi cilvēki gājuši bojā avārijās. Reklāmas lapās mani interesē dažādu kursu un izglītošanās iespējas. Vīrs Andis reklāmai uzmanību pievērš tad, ja nepieciešams iegādāties kādas saimniecībā esošās tehnikas rezerves daļas vai jāpārdod kokmateriāli. Jā, vēl – ar interesi lasu “Druvas” pielikumu “Novadnieks”. No tiem veidoju arhīvu, domājot, ka mazbērniem šīs avīzes noderēs kā informācijas līdzeklis, palīgs mācībās par Cēsu pusi.
Muižnieku ģimenē kooperējas preses lasīšanā. Meita, kurai vairāk interesē žurnāli, pēc izlasīšanas tos atdod vecākiem, bet pati savāc un izlasa vecāku sakrātās avīzes – informāciju par Cēsu pusi.
Komentāri