Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Sadziedāties ar 100 gadu vēsturi

Līga Salnite
00:00
27.10.2025
218
1
Cvg 1 Lpp

Gaidu pilna gaisotne. Uz pēdējo mēģinājumu pirms lielās jubilejas koncerta sanākušie ģimnāzijas absolventi visdažādākajos vecumos kārtīgi iesildās diriģentes Ilgas Šķenderes vadībā. FOTO: Līga Salnite

Cēsu Valsts ģimnāzija (CVĢ) sestdien ar svinīgu koncertuzvedumu godinās šīs izglītības iestādes izdzīvoto gadu simteni. Ar dažādiem nosaukumiem un pie dažādām valsts iekārtām šī izglītības iestāde būs sagaidījusi savus 100. Apaļās jubilejas svētku koncerts būs īpašs ne tikai ar līdz šim lielāko absolventu kori, bet arī vēsturisku sadziedāšanos ar simtgadīgu ierakstu no skolas dibināšanas pasākuma.

Tikai nedēļu pirms CVĢ – savulaik arī Cēsu pilsētas ģimnāzijas, kā arī Cēsu 1.vidusskolas – jubilejas “Druva” ielūkojas svētku gatavošanās procesā, apciemojot absolventu kori vienā no pēdējiem mēģinājumiem pirms lielā pasākuma. Jau nedaudz vairāk par mēnesi ik sestdienas rītu CVĢ aktu zālē satiekas vairāk nekā 70 dziedātāju, visi šīs skolas absolventi vecumā no 18 līdz pat 70 gadiem. Kārtojot mēģinājuma vietas mūziķiem, solistiem un pasākuma vadītājiem, arī šīs skolas beidzējiem, absolventu kora diriģente Ilga Šķendere stāsta, ka pieteikušies esot pat kopumā 90 dziedoņi. Ilgus gadus šajā skolā nostrādājusī muzikālās dzīves virpuļa griezēja gan atzīst – absolventu koris sasaukts jau uz skolas 90.jubileju, tomēr šoreiz tas izdevies vēl krietni daudzskaitlīgāks.

Gaidāmais jubilejas koncerts sporta kompleksā “Cēsis” iecerēts ar virkni vēsturisku faktu, iemūžinātu mirkļu atskaņošanu un krāsainu muzikālo programmu – gan jauniem skaņdarbiem, gan vecākām dziesmām. Kā vissaviļņojošāko un vienlaikus sev satraucošāko brīdi I.Šķendere atzīst ieceri nodziedāt Jāzepa Vītola “Gaismas pili”. To darīs reizē ar saglabājušos ierakstu no skolas dibināšanas pasākuma tālajā 1925.gadā.

Nu jau kā dekādi ģimnāziju absolvējusī Diāna Stafecka, kura iesaistījusies jubilejas koncerta vadīšanā, kā pirmās atmiņas par skolas laiku min radošumu, piepildījuma sajūtu, kā arī “foršus līdzcilvēkus”, ar kuriem iesākas dzīve un daudz kas kopā izmēģināts. Diānai pēc skolas beigšanas šī ir pirmā atgriešanās reize mācību iestādē. Viņa atzīst – laikam jau vēl nav pagājis tik ilgs laiks, lai izjustu lielu uztraukumu, kā arī mūsdienu iespējas jeb sociālo tīklu esamība ļauj krietni vairāk sekot līdzi klasesbiedru gaitām.

Arī nu jau 25 gadus kā šo izglītības iestādi beigušajam Mārtiņam Robšam šis būs pirmais salidojums. Viņš stāsta, ka savulaik zēnu korī esot dziedājis, bet pēc tam šīs iemaņas aizmirstas un tagad nācies atsvaidzināt. Mārtiņu pievienoties Absolventu korim pamudinājusi ģimene, lai kaut nedaudz izrautos no darbiem un rutīnas. Tagad pašam šķiet, ka dziedāšanas prasme atgriezusies un koncerts soloties būt “riktīgi labs”.

Vidusskolu 1973.gadā beigusī Tamāra gan pastāsta, ka viņas klase cenšoties vēl satikties ik pa pieciem gadiem, bet skolas salidojumu apmeklējusi arī CVĢ 90.jubilejā. Šoreiz nolēmusi pievienoties korim, lai gan šis tas no repertuāra esot svešāks, bet kopumā viss patīk un ar nepacietību gaida pašu lielo notikumu.
Tikpat pozitīvā noskaņojumā ir 1989.gadā skolu beigušais Mārtiņš Apinītis. Viņš neslēpj prieku par kora ideju, viss notiekot, un dziedātāju esot daudz. Tikpat ielīksmotu par iespēju pievienoties savas skolas – tolaik gan vidusskolas – absolventu korim “Druva” satiek arī pirms 50 gadiem šo izglītības iestādi absolvējušo Daini Norīti. Viņš arī bijis vairākos    salidojumos, taču pirmo reizi pievienosies ar dziesmu.

Sagaidot skolas simtgadi, aizvadītajā mēnesī mācību priekšmetu skolotāji stundās rosinājuši arī esošajiem skolēniem iesaistīties dažādās ar CVĢ jubileju tematiski saistītās aktivitātēs. Dzejai veltītajās literatūras stundās tapuši gan akrostihi, gan brīvā dzeja tematā “Cēsu Valsts ģimnāzijai 100”, kur katra rinda iesākas ar šī nosaukuma nākamo burtu.

Analizēt CVĢ beidzēju datus, tostarp vārdus un uzvārdus, mudinājuši arī citi skolotāji, piemēram, matemātikas stundās analizēts, cik pēdējos 20 gados bijis absolventu, kam vārds un uzvārds beidzas ar vienu un to pašu burtu. Tāpat prezentēts neliels pētījums par pēdējiem gadiem, kādi koki ir pārstāvēti absolventu uzvārdos.

Ceļā uz skolas simtgadi arī analizētas absolventu skaita svārstības no 1926. līdz pat 2024.gadam. Pašreizējo ģimnāzistu slēdzienā tiek secināts, ka visvairāk absolventu esot bijuši 1979.gadā, bet kopumā šo skolu absolvējuši 8834 jaunieši. Citi pašreizējie skolēni savukārt ziņo par pēdējo pāris gadu galvenajām absolventu tālāko gaitu izvēlēm – lielākā daļa uzsāk studijas Latvijas Universitātē, taču vienlaikus pieaug interese par studijām ārvalstīs.

Pateicībā par nesavtīgo darbu ar ziediem Cēsu Meža kapos pieminēti mūžībā aizgājušie pedagogi un darbinieki.

Komentāri

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

    00:00
    06.12.2025
    6

    Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

    Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

    00:00
    05.12.2025
    101

    Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

    Kad vainojams tas, kurš nav klāt

    00:00
    04.12.2025
    343
    1

    Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

    Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

    12:06
    03.12.2025
    42

    Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

    Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

    00:00
    03.12.2025
    89

    Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

    Viena dzīve atklāj valsts stāstu

    00:00
    02.12.2025
    62

    Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

    Tautas balss

    Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

    09:49
    01.12.2025
    29
    G.Z. raksta:

    “Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

    Ielas daļa joprojām tumsā

    08:29
    24.11.2025
    42
    1
    Iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

    Ja nav savas automašīnas

    08:29
    24.11.2025
    31
    Līgatnes iedzīvotāja raksta:

    “Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

    Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

    08:27
    23.11.2025
    35
    Literatūras cienītāja raksta:

    “Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

    Atbildība arī gājējam

    08:26
    22.11.2025
    29
    Cēsniece V. raksta:

    “Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

    Sludinājumi