Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Runā par grāmatas vērtību

Druva
23:00
20.07.2007
5

Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes (LBB) nodaļas desmitais saiets – konference Priekuļos divas dienas pulcēja vairāk nekā 150 Vidzemes bibliotēku darbiniekus.

Konferenci atklāja LBB Vidzemes nodaļas priekšsēdētāja, Cēsu centrālās bibliotēkas direktores vietniece Gunta Romanovska, runājot par bibliotekāra uzdevumiem un sabiedrības izglītošanu par grāmatu nozīmi un vērtību, jo mūsdienās, īpaši jauniešu lokā, grāmatās drukātai lasāmvielai nopietns konkurents ir elektroniskā informācija.

Saieta dalībniekus uzrunāja Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis, uzsverot, ka bibliotēkas darbinieki ir sava darba patrioti, kuri strādā un izglīto cilvēkus, par to saņemot pamazu atalgojumu. A. Neimanis domā, ka bibliotekāru aktivitāte kultūras dzīvē tiks novērtēta un pašvaldības darīs visu, lai šo darbu atalgotu pienācīgi.

Valmieras rajona kultūras inspektore Anita Apine kultūras ministres Helēnas Demakovas vārdā Guntai Romanovskai pasniedza apbalvojumu par ieguldījumu LBB Vidzemes nodaļas izaugsmē un attīstībā, kā arī Vidzemes bibliotekāru izglītības veicināšanā un sakarā ar 30 darba gadiem Cēsu centrālajā bibliotēkā.

Cēsu centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama kolēģus informēja ne tikai par veikto tiešajā darbā ar lasītājiem, bet arī par to, ka mūsu bibliotēka šogad izdevusi savu pirmo grāmatu “Gaujmalieša pārnākšana”, kurā apkopotas Roberta Janelsīša – kādreizējā Cēsu avīzes redaktora un kultūras darbinieka – atmiņas un literārās skices. Par darbu Priekuļu pagasta bibliotēkā pastāstīja tās vadītāja Liene Zuimača un atzina, ka pagasta robežās bibliotēkai ir ievērojama piekrišana – 330 lasītāji.

Cēsu centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama atzina, ka saiets – konference izdevusies, jo bibliotēku zinātnieku pētnieku referāti deva jaunas atziņas darbam nākotnē. “Man pašai svarīgs bija Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, latviešu folkloras krātuves vadošā pētnieka, filoloģijas doktora Gunta Pakalna stāstījums, kā bibliotēkām būtu jāstrādā ar skolēniem,” teica Natālija Krama un atzina, ka ikviens notikums saieta – konferences laikā rosinājis jaunām domām. Mākslinieks, dzejnieks un mūziķis Valdis Atāls, kurš bibliotekāriem rādīja savu gleznu izstādi, atzina, ka bibliotekāres pārsvarā ir sievietes, kurām bibliotēka ir kā mājas virtuve, kur tiek pavadīts viss laiks un uzturēta kārtība. “Elektroniskā laikmeta uzbrukums grāmatu padara par ekskluzīvu priekšmetu, tādēļ cīnīties par to ir lieliski. Kā teicis franču rakstnieks Žils Renārs: “Grāmata ir labs draugs, kas atnāk tikai tad, kad to vēlies,”” teica Valdis Atāls un piebilda , ka bibliotekāri ir šo draugu atnākšanas veicinātāji.

Bibliotekāri iepazinās arī ar Priekuļiem. Pagasta padomes izpilddirektors Fjodors Puņeiko iepazīstināja ar

kultūras, sporta tradīcijām un dabas unikalitāti. Cēsu rajona kultūras inspektore Ilze Kalniņa iepazīstināja ar rajona pašdarbības kolektīviem, kultūras projektiem un šīs vasaras kultūras notikumiem Cēsu pusē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
22

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
62

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
101

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
53

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
124

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
59

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
13
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
28
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
14
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Sludinājumi