Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Rūķošanās Naukšēnos

Kristīne Lāce
08:04
28.12.2020
20
Ruki 1

Ziemeļvidzemē pirmssvētku laikā top sava administratīvi teritoriālā reforma, uz laiku Naukšēnu novadu pārdēvējot par Rūķu novadu. Lai svētkos valdītu prieks, nevis raizes, iedzīvotāji aicināti pamodināt sevī bērna prieku, izveidot rūķus vai māju pagalmos izvietot rūķu cepures, dalīties ar ziemas pasakām, kā arī izdarīt kādu labu darbu.

Rūķi ir gan pie daudzdzīvokļu un privātmājām, gan sakāpuši kokos, gan sasēduši pie āra kamīna un citviet. Katru dienu parādās kāds rūķis. Lai noskaidrotu, kā radās ideja par Rūķu novadu, “Druva” sazinājās ar Ķoņu pagasta bibliotekāri un kultūras dzīves organizatori Kadriju Mi­čuli: “Naukšēnu novada kultūras, bibliotēkas, sporta un Cilvēk­muzeja rūķi izdomājuši savu reformu, decembrī dibinot savu – Rūķu novadu. Ziemassvētkus ikviens vēlas baltus un gaišus, bet redzam, ka sniega nav. Šogad arī uzkritusi dižvīrusķibele, atceļot gada nogales kopā būšanas pasākumus. Cilvēkos jāraisa prieks, mums pašiem citam citu jāuzmundrina. Ja seko leģendai, rūķi ir palīgi Ziemassvētku vecītim. Viņi dažkārt blēņojas, bet lielākoties dara labus darbus, rada Ziemas Brīnumus un Smaidus. Un, par novadu runājot, ir tā neskaidrā novada reforma, neviens nezina, kā būs un kā tai jāgatavojas, bet kāpēc mēs nevaram decembrī Naukšēnos dibināt Rūķu novadu, ja tam ir skaidri un vienkārši izpildāmi nosacījumi?”

Visa decembra garumā naukšēnieši un ķonieši ir aicināti izpildīt trīs uzdevumus: pirmais – pagalmos, mājās, ceļa malās, logos, balkonos, kokos, iestādēs, kāpņu telpās veidot un novietot pašdarinātu vai jau gatavu rūķi vai rūķcepuri; otrais – uzrakstīt un nosūtīt kādu amizantu notikumu, pārpratumu, smieklīgu blēņu, sirdssiltu situāciju, kas gadījusies ziemas laikā; trešais uzdevums rosina izdarīt labu darbu, kas spēj kādu iepriecināt. “Kaut vai uzsmaidīt garāmgājējam,” pauž K.Miču­le.

“Bērzukalnu” mājas saimniece Dzintra Krievāne labprāt atsaucās aicinājumam: “Man māja ir pateicīgā vietā, ceļa krustojumā, garām iet un brauc daudzi. Bija kas jāizdomā, lai citiem būtu prieks. Tagad, pēc daudzajiem darba gadiem, man ir vaļa vairāk domāt par sevi, kaut ko savam priekam, jo sevišķi tagad vairāk jāierauga tas labais, kas jebkuru var iepriecināt.”

Pirmais sirsnīgais stāsts ir Kristīnes Kokorēvičas iesūtīts: “Reiz, vairs neatminēšos kurā gadā, 2004. vai 2005., kādā ģimenē svinēja Ziemassvētkus – klusus, mīļus un mierpilnus… Tētis ierosināja doties ārā šaut salūtu, lai svētki būtu līdz galam izdevušies. Mamma, meitiņa un dēls devās laukā, brizdami biezajās sniega kupenās līdz pat ceļgaliem. Ka­mēr tētis riktēja salūtu, nezin kas mazajai meitenītei lika palūkoties uz jumta augšu (pieminēšu, ka ģimene dzīvoja trīsstāvu daudzdzīvokļu mājā), un ko meitenīte tur ierauga? Īsts Ziemassvētku vecītis dodas pa jumta kori! Te viņam kāja paslīd uz vienu pusi, te uz otru, pār plecu milzīgs dāvanu maiss. Mamma mazo meitenīti mēģināja aizrunāt no skata uz jumtu, taču mazajai vairs pat nebija prātā skatīties skaisto salūtu, jo pirmo reizi ieraudzījusi īstu Ziemassvētku vecīti! Par to, protams, bija jāpaziņo arī brālim. Abi, ieplētuši muti, lūkojās augšup, līdz pēkšņi Ziemassvētku vecītis pazuda no redzesloka. Beidzot mazie varēja pievērsties salūtam – krāšņam, skaistam un graciozam. Noskatījušies salūtu, ar nedaudz sarkaniem un nosalušiem deguniem visi devās iekšā. Un kas par skatu – zem eglītes saliktas dāvanas! Nez kāpēc visiem, izņemot tēti. Taču tētis par to nebēdājās, redzot pārējo ģimenes locekļu prieku. Tādi bija tie Ziemassvētki tālajā 2000…kaut kurā gadā. Vēl šodien liekas neatminēti jautājumi. No kurienes uzradās Ziemassvētku vecītis? Kā viņam nepaslīdēja kāja uz augstā jumta? Kur bija viņa rūķi? Tas lai paliek noslēpumā…”

Stāsts radies pēc patiesiem notikumiem, ko stāstījusi kāda “Ievkalnu” iedzīvotāja, viņa šajā stāstā bija mazā meitenīte. “Varu pačukstēt, ka Ziemassvētku vecīti bija noalgojis pats ģimenes tētis, tāpēc arī dāvanu diemžēl nesaņēma, bet par to gan “kuššš!”, lai mazā meitenīte vēl joprojām domā, ka Ziemas­svētku vecītis uz jumta bija īsts,” atklāj Kristīne.

Par iedzīvotāju atsaucību K.Mičule stāsta: “Iesūtītas apmēram 30 rūķu fotogrāfijas, bet iniciatīvu atbalsta vairāk cilvēku. Staigājot vai braucot pa novada teritoriju, redzu daudz rūķu, tātad visi nav atsūtījuši bildes. Prieku rada arī rūjienieši, kuri atsūtīja rūķu bildes. Kaut nav Naukšēnu novada iedzīvotāji, bet arī vēlas piedalīties šajā iniciatīvā. Varbūt patiesībā Rūķu novadam nav teritoriālu robežu, varbūt tas var būt ikvienā pasaules malā, kur kāds grib otru iepriecināt?”

K.Mičule teic, ka rūķošanās ir labs iemesls, lai vecāki kopā ar bērniem dotos svaigā gaisā un kopīgi darbotos, arī vecāka gadagājuma cilvēki, iepriecinot sabiedrību, gūst prieku. “Kad ir iecere, kas cilvēkus vieno, iedzīvotāji iesaistās un rīkojas. Lieliski, ka trakās idejas atbalsta arī pašvaldība. Ja vienota doma uzmundrina, kāpēc nedarīt,” par ieceres īstenošanos stāsta Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras dzīves organizatore Kadrija Mičule.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
9

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
22

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
76

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
46

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
85

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
55

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
25
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
15
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
14
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
13
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi