Cēsu vecpilsētas uzņēmējiem joprojām karsts jautājums ir aizvadītās vasaras pārmaiņas Rīgas ielā – satiksmes ierobežošana nedēļas nogalēs no piektdienas vakara un aizliegums transportlīdzekļiem nogriezties pa labi no Līvu laukuma uz Gaujas ielu. Sākoties rudens sezonai, vēl vairāk saasinās vecā problēma – trūkst autostāvvietu, kur klientiem atstāt mašīnu.
Tirgotāji iebilst
Uz sarunu, kā īstenojusies šī Cēsu pašvaldības iecere, vietvara bija aicinājusi gan uzņēmējus, kas darbojas vecpilsētā, gan iedzīvotājus, bet tā raisījās galvenokārt par situācijām, kas ietekmē biznesu. Automašīnu kustības ierobežošana Rīgas ielā no Kases līdz Gaujas ielai satrauc tirgotājus. “Druva” jau rakstīja, ka veikalus īpaši nelabvēlīgi ietekmē tā sauktais Vasaras ielas projekts, kad ielas posmu automašīnām uz brīvdienām no piektdienas vakara slēdza satiksmei. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem iebildumu bija mazāk, taču īpaši atzinīgus vārdus par ieceri arī nedzirdēja. (Jāpiebilst, pašvaldība paudusi, ka no Lielās Katrīnas ielas uz Rīgas ielu varēja nogriezties un braukt uz Gaujas ielu arī brīvdienās.)
Vairāki uzņēmēji apstrīdēja Cēsu novada administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietnieka komunālajos jautājumos Egila Kurpnieka teikto, kāpēc nolemts ierobežot automašīnu plūsmu. Proti, lielās satiksmes intensitātes dēļ bojājas ielas segums – bruģakmeņu klājums. Mēbeļu veikala īpašniece Māra Lagzdiņa pastāstīja, ka pēc bruģa uzlikšanas Līvu laukumā kādā īpašumā ievilka gāzi, raka, domājams, segumu neatjaunoja pietiekami kvalitatīvi, tāpēc rodas iesēdumi. Gan M.Lagzdiņa, gan veikala “Konkurents” īpašniece Ineta Ledauniece arī apšaubīja pašvaldības datus par auto plūsmu cauri vecpilsētai, proti, 1500 spēkrati diennaktī. Uzņēmējas sacīja, ka ikdienas vērojami to neapliecina. E.Kurpnieks paskaidroja, ka uzskaitei izmantota profesionāla iekārta un skaitīšana veikta atkārtoti, nav pamata neuzticēties informācijai.
Tāpat E.Kurpnieks atgādināja, ka bruģis bojājas ne tikai vietās, kur tas noņemts, lai ierīkotu komunikācijas, bet visā bruģētajā posmā. Taču uzņēmēji atcerējās, cik slikti veicās ar bruģa klāšanu, kā mainījās darba darītāji. Arī tas noteikti ietekmējis kvalitāti, pauda viena no “Vinetas un Allas kārumlādes” īpašniecēm Alla Oldermane.
Jāņem vērā vietējās iespējas
Automašīnu plūsma cauri vecpilsētai ir jāmazina, sacīja E.Kurpnieks un piebilda, ka iegūto samazinājumu – ap 500 transportlīdzekļu dienā – ir jānotur. “Kaut paskatoties Eiropas kontekstā, satiksme pa šo ielas posmu ir par lielu,” teica E.Kurpnieks. Taču veikala “Rota” saimnieks Laimonis Stafeckis vērtēja, ka nevaram burtiski pārņemt to, kas redzams Eiropas lielajās pilsētās.
“Cēsis ir neliela pilsēta ar iedzīvotāju mazu skaitu, turklāt jāņem vērā cēsnieku paradumi- pārvietoties ar auto. Arī tūristu nav tik daudz un diezin vai būs, lai brīvdienās piepildītu vecpilsētu,” sacīja L.Stafeckis. “Lai kādā vietā uzsāktu biznesu, tiek pētīta iedzīvotāju, transporta plūsma. Ja tā ir aktīva, uzņēmējam ir lielāka interese tur darboties. Protams, jāsaprot, cik šī plūsma produktīva, bet, jo to vairāk ierobežo, jo lielākas iespējas, ka viss pagrims un beigsies. Es drīzāk teiktu, ka jāpriecājas par braucēju daudzumu.”
Arī labā pagrieziena no Līvu laukuma uz Gaujas ielu aizvēršana bijusi par sliktu uzņēmējiem, kas darbojas Rīgas ielas vecpilsētas daļā, domā L.Stafeckis. “Iepriekšējā sapulcē teicu, ka tas ir labi, bet tagad saprotu, ka tas nav risinājums. Lai samazinātu caurbraucēju skaitu, apgrūtinām arī tos, kas šurp brauktu ar mērķi iepirkties vai pasēdēt kafejnīcā. Sarežģītā satiksmes organizācija nerosina izvēlēties Rīgas ielas veikalus, pakalpojumus, tā liek padomāt, vai to pašu nevar izdarīt kur citur,” pauda uzņēmējs. Viņš piekrita, ka mašīnu plūsmu vajag optimizēt, bet tas jādara gudri, piemēram, Rīgas ielā jau no krustojuma ar Kases ielu vajadzētu ierīkot ātrumu ierobežojošus vaļņus, patlaban tādi ir tikai ielas posma beigu daļā. Arī tas mazinātu vēlmi vecpilsētu izmantot caurbraukšanai.
Ka labā pagrieziena slēgšana rada sarežģījumus, pārliecināta arī mēbeļu tirgotāja M.Lagzdiņa. Kopš izbraukšanu no Līvu laukuma uz Gaujas ielu aizšķērso stabiņi, šo vietu ielas malā izmanto kā autostāvvietu. Nereti atstātās mašīnas traucē piebraukt pie veikala, pauda M.Lagzdiņa. Nopirktās mēbeles cilvēki spiesti nest līdz “Maxima” veikala stāvlaukumam, kur var atstāt spēkratu. Viņa atgādināja, ka aizliegums sarežģī arī apkaimes iedzīvotāju ikdienu. Piemēram, lai aizvestu bērnus uz skolu, parasti tā ir 1. vai 2. pamatskola, vecpilsētas iedzīvotājiem nākas braukt līkločus pa pilsētu. “Vai tas ir jēdzīgi?” retoriski jautāja M.Lagzdiņa.
Novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova atzina, ka slēgtais labais pagrieziens uz Gaujas ielu ir diezgan drakonisks risinājums un nav efektīvākais. Viņa pauda, ka pašvaldība turpinās strādāt un meklēt labākas iespējas. Lai drīzumā uzlabotu pārvietošanos ar transportu vecpilsētas iedzīvotājiem, ir variants atvērt divvirzienu kustībai Lielo Kalēju ielu.
Vērtējot, kas jāuzlabo, iecerot arī nākamajā vasarā Rīgas ielas vecpilsētas daļu nedēļu nogalēs atstāt gājējiem, rosinot cilvēkus te uzturēties, tika minēta atkritumu savākšana. Restorāna “Vanadziņa māja” vadītāja Jana Brēmere sacīja, ka apmeklētājiem pa logu pavēries skats uz baznīcu un … pārpildītu miskasti. Ielas slēgšana transportam gan nav ietekmējusi restorāna darbu, jo klienti ērti varējuši atstāt mašīnu Vaļņu ielā.
Autostāvvietas svarīgas biznesam
Vēl viens biznesam ļoti būtisks jautājums – auto stāvvietas. To pieejamība ietekmē gan ēdināšanu, gan tirdzniecību, situācija kļūst saspringtāka, sākoties rudenim. Uzņēmējiem svarīgi, lai spēkratus stāvvietās neatstātu uz visu dienu, lai netrūktu vietu klientu mašīnām.
Viens no stāvvietu jautājumiem, kas aktualizēts iepriekš – piegādes transporta apstāšanās -, ir atrisināta, izveidotas divas īpašas vietas tieši piegādātājiem, bet problēmas saglabājas. Speciālās stāvvietas bieži aizņēmuši citi, piegādes busiņiem nākas palikt nepiemērotā vietā, nereti tie uzbrauc uz ietves, traucē gājējiem. “Konkurenta” saimniece I.Ledauniece teica paldies Cēsu pašvaldības policijai, kas atsaucīgi risina tādas situācijas.
Autostāvvietas iepretī Kases ielai patlaban aizņem arī vasarai paredzētie labiekārtojuma elementi: galdiņi, soli un puķu kastes. A.Oldermane teica, ka nu gan tos būtu laiks pārvietot, lai lietus laikā klientiem ir, kur atstāt auto, taču pašvaldības speciālisti atbildēja, ka projekts turpināsies līdz oktobra beigām.
E.Kurpnieks atgādināja, ka autostāvvietu trūkst visā pilsētā. Viņš pastāstīja, ka ir plānots ierīkot jaunus stāvlaukumus. Tie varētu būt Raiņa ielā 30, Kaļķu ielā, arī Bērzaines ielā aiz ēkas, kur atrodas Mākslas skola, varētu apsvērt izmantot zemi pie Dārzniecības ielas.
Būs turpinājums
Sarunā izskanēja arī uzņēmēju rosinājums padarīt vecpilsētu krāšņāku, piemēram, rotājot to Ziemassvētkiem, radīt daudzveidīgu piedāvājumu, to regulāri mainot, lai apmeklētājam vienmēr ir interesanti. Savukārt pašvaldības pārstāvji pastāstīja par plāniem, lai pilnveidotu Vasaras ielas projektu, arī kultūras programmu.
Pašvaldība uzsvēra, ka sarunas, kā labāk saimniekot vecpilsētā, kādus jauninājumus piedāvā pašvaldība un kas svarīgs uzņēmējiem un iedzīvotāju ikdienai, turpināsies. I.Suija-Markova aicināja arī pašus veikalu un kafejnīcu saimniekus sadarboties, kopā meklējot labākos risinājumus.
Komentāri